Aizsvīduši logi: iemesli un risinājumi

Reti kurš izprot logu svīšanas cēloņus, taču ar pašu problēmu nākas sadzīvot gandrīz katram mājokļa saimniekam. Tehnisko zinātņu doktors un Labo logu aģentūras eksperts Juris Biršs norāda, ka logu svīšana galvenokārt liecina par nepareizu un nepietiekamu ventilāciju un gaisa cirkulāciju telpā, bet, lai to novērstu, vērts iestrādāt logos speciālu ventilācijas sistēmu.

«Logu svīšanā vainīgs ir fizikāls fenomens, kad telpas gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas uz vēsākas virsmas (konkrēti – loga rūts). Tādā gadījumā loga rūts istabas pusē noraso, ūdens lāses notek līdz pat palodzei, kur arī uzkrājas, un tas savukārt rada virkni neērtību – lieku mitrumu telpā, pelējumu, neveselīgu gaisu un pat slimās būves sindromu jeb SBS. Šāda parādība parasti notiek tad, ja logu rūts virsmas temperatūra atdziest līdz rasas punktam – temperatūrai, līdz kurai ir jāatdziest gaisam, lai tajā esošais mitrums kļūtu piesātināts un sāktos gaisa mitruma kondensācija. Tas ir atkarīgs no gaisa spiediena telpā,» logu svīšanas tehniskos iemeslus skaidro Juris Biršs.

Svīst arī koka logi

Ne tik profesionālā valodā izsakoties, var teikt, ka, ja logi aizsvīst no iekšpuses jeb uz tiem kondensējies mitrums, tas nozīmē, ka telpā nav pietiekama gaisa apmaiņa un ir problēmas ar ventilāciju. Tas ne vienmēr nozīmē, ka vainīgi ir plastmasas pakešu logi, kā daudzi pieraduši domāt. Eksperts teic, ka tā var būt arī tad, ja mājoklī ir koka logi, bet kā vienu no galvenajiem šo neērtību iemesliem viņš min arī mūsdienās tik populārās šaurās palodzes vai palodzes ar caurumu vidū, kas parasti tiek veidotas ar domu, lai netraucētu siltumam no radiatoriem celties uz augšu un mājās būtu siltāk. «No būvniecības viedokļa, tas ir nepareizi, jo rada tieši pretēju efektu,» viņš pamato.

Ja dzīvoklī nav palodžu vai arī ja tās ir pārāk šauras, siltais gaiss no radiatoriem ceļas uz augšu, atsitas pret auksto loga rūti, un tādēļ veidojas rasas punkts un uz logiem kondensējas mitrums. Savukārt, ja palodze ir pietiekami plata, tā kalpo par šķērsli un siltais gaiss nevar nokļūt pie loga rūts un veidot kondensātu. Līdz ar to nav arī pārējo problēmu – mitruma telpā un pat pelējuma.

Svarīga ventilācija

Kā skaidro būvinžinieris, tā kā rasas punkts ir atkarīgs no ūdens tvaika koncentrācijas un gaisa temperatūras telpā, tad, lai novērstu nepatīkamās parādības mājoklī, atliek iedarboties tieši uz šiem diviem noteicošajiem parametriem – tas ļaus regulēt kondensāta izkrišanu uz loga rūts stikla virsmas un novērsīs norasojušu logu problēmu. «Galvenais paņēmiens, kā novērst logu svīšanu, ir ventilācija un telpu vēdināšana, kā arī nepieļaut kondensāta veidošanos, paaugstinot to virsmu temperatūru, ar kurām saskaras ūdens tvaiks,» skaidro J. Biršs. Vispirms ir svarīgi saprast, ka termins ventilācija nozīmē ēkā ierīkotu autonomu gaisa pieplūdes un nosūces sistēmu, kas nodrošina cilvēkam iespēju normāli elpot un justies labi, viņš pamato. Šādu sistēmu iespējams ierīkot arī pašā loga konstrukcijā, iegūstot nedaudz atšķirīgu sistēmu – pašvēdināšanu jeb mikrovēdināšanu. «Tā ir ierobežota gaisa apmaiņas sistēma, kura tiek realizēta caur speciālām logu blokos iebūvētām klimatiskajām kamerām, kuras var ierīkot gatavos logos. Viena no tādām ir mazgabarīta Aereco iekārta, kas viegli piemērojama jebkurai loga konstrukcijai. Tās darbības pamatā ir mitruma sensori, kas automātiski veic mitruma slēdža funkciju bez mehāniskas cilvēka iejaukšanās. Šai iekārtai ir minimāla gaisa apmaiņa, bet tā darbojas ļoti efektīvi un atrisina logu svīšanas problēmu pāris dienās,» ir pārliecināts tehnisko zinātņu doktors.

Kompakti un ērti

Izdzirdot par specializētas ventilācijas iekārtas iespējām, rodas jautājums, kā notiek Aereco sistēmas uzstādīšana? Kā skaidro būveksperts, izrādās, tas notiek pavisam vienkārši: «Loga rāmī tiek iestrādātas speciālas ventilācijas restītes, kurās ir iestrādātas divas speciālas plastmasas plāksnes, kuras automātiski veic vēdināšanas funkciju. Kad telpā ir paaugstināts mitrums, tās automātiski atveras, bet, kad mitrums tiek mazināts, restītes aizveras.»

Kliedētas tiek arī bažas par to, vai, ierīkojot kompakto vēdināšanas iekārtu, līdzās sabalansētam mitruma līmenim neiegūsim arī nesamērīgi zemu gaisa temperatūru, kas aukstajos gadalaikos var būt nepatīkama – ja telpā caur iekārtu ieplūst svaigs gaiss un izplūst mitrais gaiss, tad, samazinoties gaisa mitrumam, sensors samazina svaigā gaisa ieplūšanas ātrumu, līdz ar to gaisa apmaiņa ir minimāla un telpā saglabājas temperatūras režīms. Ja arā ir bargs sals un auksto gaisu telpā negribas ielaist, ar speciālu rīku iekārtu var noslēgt, tādā veidā neļaujot āra aukstajam gaisam ieplūst telpās.