Rudenī garšaugu dārzs pārceļas uz palodzi

© Leonīds Gusevs

Laiks, kad svaigus garšaugus varēja plūkt tieši no dārza dobes, nu garām, taču ir vairāki paņēmieni, kā bez svaigiem un aromātiskiem zaļumiem nepalikt arī rudenī un ziemā.

Garšaugu dārziņš jāpārceļ uz virtuves palodzi, balkonu vai lodžiju, un aromātiska piedeva katrai maltītei pa rokai būs vienmēr.

Augu pārstādīšana

Traukā, kur turpmāk augs garšaugi, vispirms ieber drenāžas slāni. Var izmantot tīru smilti vai rupju granti, ko ieber traukā apmēram divus centimetrus biezā kārtā. Svarīgi, lai traukā, kurā paredzēts stādīt augus, apakšējā daļā būtu vismaz pāris caurumu liekā mitruma notecēšanai.

Virs drenāžas slāņa ber substrātu. Derēs dārzeņu audzēšanai paredzētā kūdra, ko iepriekš ieteicams sajaukt ar dārza augsni vai labi sadalījušos kompostu. Var izmantot arī kompostu, ko iepriekš sajauc ar dārza augsni. Piepildi apmēram pusi no trauka, kurā stādīsi garšaugus.

Augus traukā stāda diezgan cieši, taču tā, lai katram pie saknēm būtu svaiga augsnes kārta. Starp augiem neatstāj brīvas gaisa spraugas, tās aizpilda ar augsni.

Pēc iestādīšanas augus noteikti kārtīgi aplej. Ja nav gaidāmas salnas, traukus ar iestādītajiem garšaugiem atstāj ārā vai ienes siltumnīcā. Pēc nedēļas, kad augi būs apraduši ar jaunajiem dzīves apstākļiem, traukus pārvieto telpās.

Gan parastu, gan krokotu lapu pētersīļi. Krokotie būs dekoratīvāki, parastie – aromātiskāki. Augus ar dārza dakšām izrok (; ) un ar visu sakņu kamolu pārnes uz trauku un iestāda. Ja saknes ir pārāk garas, tās nedaudz saīsina.

Lai augtu jaunas lapas, pētersīļi regulāri jāšķin.

Selerijas. Pārstādītas traukos, tās labi jūtas un dod daudz sulīgu zaļumu. Selerijas ir mitrumprasīgas – tās bieži un bagātīgi jālaista.

Maurlokus regulāri apgriežot, var iegūt vairākas ražas.

Traukā pārstādīti maurloki tik labi kā dārzā gan vairs neaug, taču kāds mazumiņš allaž svaigu lociņu būs. Jāatceras, ka maurlokiem vajadzīga gaisma! Telpās tos vērts pārvietot vien tad, ja tiem var nodrošināt pietiekami daudz apgaismojuma.

Rozmarīns pie mums dārzā nepārziemo, tāpēc rudenī to noteikti pārstāda traukā un nes telpās. Pēc iestādīšanas traukā augam apmēram par trešdaļu saīsina jaunās atvases. Rozmarīns nav kaprīzs, tas labi pārziemo arī patumšās telpās. Pavasarī to atkal izstāda dārzā.

Timiāns, iestādīts traukā, ir ne tikai aromātisks, bet arī glīti izskatās. Apmēram par trešdaļu saīsināts, tas atkal drīz ataugs un būs izmantojams gan tējas gatavošanai, gan kā piedeva daudziem ēdieniem.

Baziliks ir viens no tiem garšaugiem, kura aromātisko lapu dēļ to noteikti vērts audzēt uz palodzes. Baziliki ir dažādi. Dekoratīvus krūmiņus veido citronbaziliks, kam piemīt atsvaidzinošs citrusaugļu aromāts. Pārstādīti labi aug tradicionālie un sarkanlapu baziliki. Baziliks labi jūtas seklos un platos keramikas podos. Tā sakņu sistēma nav dziļa, bet izvietojas galvenokārt augsnes virskārtā, tāpēc jālaista nedaudz, bet bieži. Lai augs nezaudētu savu dekorativitāti, tam regulāri jāīsina dzinumi.

Ne tik labi kā dārzā augs pārstādīta ārstnieciskā salvija, taču sauju lapu aromātiskai tējai vai ēdienu piedevām iegūt izdosies. Dekorativitāti nodrošinās kāda no salvijas šķirnēm, kurām lapas purpursarkanas, zaļi baltas vai dzelteni zaļas.

Podā iestādītu piparmētru apgriež līdz pusei – tā drīz ataugs un būs svaigs un aromātisks papildinājums dažādiem desertiem! Piparmētrai izvēlas lielāku trauku, jo pazemes dzinumu galos veidojas jauni piparmētru stādiņi un augs gatavs cerot.

Arī izops labprāt aug pārstādīts no dārza dobes kādā traukā. Lai tas būtu kupls un veidotu slaidus, garus dzinumus, krūms regulāri jāapgriež.

***

PADOMS

• Podos vai kastēs var audzēt gan viengadīgos, gan daudzgadīgos garšaugus.

• Kad naktis kļūst vēsas, bet dienas vēl ir siltas un saulainas, pārstādītos augus, iepriekš nedaudz apgrieztus un salaistītus, ienes telpās.

• Garšaugus telpās vislabāk pārnest dienās, kad nav saulītes, – augi mazāk cietīs no vides maiņas.

• Sākumā gan dienā, gan naktī logu telpā, kur garšaugi atradīsies turpmāk, tur atvērtu – tas augus tuvinās apstākļiem, kādos tie atradušies iepriekš.

• Garšaugu stādīšanai izmanto iekārtos podus, kuros vasarā auga nokarenās puķes. Tagad šajos podos labi jutīsies, piemēram, piparmētras.

• Gan acteku cukuraugs, gan sālsaugs, gan citronzāle ir izteikti siltummīļi: atstāti dārza dobē, tie noteikti aizies bojā.

Pārstādīti podā vai kastē un ienesti telpās, svešzemju garšaugi veiksmīgi pārziemo, un nākamajā pavasarī tos atkal var iznest ārā.

• Telpā, kur temperatūra nav zemāka par pieciem grādiem, podiņā pārstādītu pārziemina izteikti audzelīgo dzīvības zāli. Rudenī sadala pa zemi ložņājošos, apsakņojušos dzinumus un ļauj tiem ieaugt. Nākamajā gadā Ķīnas dienvidos savvaļā augošā ilga mūža nodrošinātāja garšaugu dārzu papildinās atkal.

• Ne parastās, ne dekoratīvās dilles rudens pusē un ziemā neaugs, jo tās ir garās dienas augi. Iestājoties tumšam laikam, diļļu dabiskā augšana beidzas, tāpēc arī, pārstādītas un ienestas telpās, dilles cerēto ražu nedod!

***

Iesaka garšaugu audzētāja

Anna ŠMITE, SLOW FOOD kustības piekritēja un atbalstītāja:

– Manuprāt, ēdiens bez garšaugiem ir tas pats, kas putra bez sāls – dažādo augu dažādās garšas nianses un to dažādās kombinācijas paver ļoti plašas iespējas pat visikdienišķāko un vienkāršāko maltīti pārvērst mazā kulinārijas šedevrā. Ziemas laika garšaugu dārzs uz virtuves palodzes, protams, nevar būt tik plašs un pilnīgs, kā dārza dobēs augot, jo daļa garšaugu siltās telpās un pieticīgā apgaismojumā aug un attīstās nelabprāt, taču kādu svaigu piedevu ēdienam, kas vienmēr pa rokai – to var izaudzēt katrs. Manuprāt, galvenais veiksmes un izdošanās noslēpums ir vēlmē darīt.

***

Piemērotākais substrāts, garšaugu mēslošana

Visiem garšaugiem patīk trūdvielām bagāta augsne, regulāra laistīšana un piebarošana. Tā kā garšaugus lietojam uzturā, to piebarošanai nevajag izmantot puķēm domātos šķidros vai granulētos piebarošanas preparātus. Garšaugiem piemērots kāds dabiskais mēslojums, kas paredzēts dārzeņiem. Dārzkopības veikalos nopērkami speciāli granulēti vistu mēsli, ko veiksmīgi var izmantot arī garšaugu papildmēslošanai. Granulas ik pēc divām nedēļām uzkaisa uz augsnes virskārtas – laistot tās lēni kusīs, un augi saņems barības vielas.

Svarīgākais