Rīga – jūgendstila pērle

© Andrejs Strokins F64

Pērn pavasarī durvis vēra Rīgas Jūgendstila centrs. Tas izveidots arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī, kurš atrodas viņa projektētajā namā Alberta ielā 12. Šajās telpās tāpēc, ka K. Pēkšēns bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem, pēc kura projektiem Rīgā uzceltas aptuveni 250 ēkas.

Turklāt viņš strādāja galvenokārt racionālā jūgendstila (arī nacionālā romantisma) formās. Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 19. gadsimta 90. gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kļuva laikā no 20. gadsimta sākuma līdz Pirmajam pasaules karam. Mākslas vēsturē šo stilu mēdz apzīmēt par neoromantismu.

Jūgendstila estētikas pamatidejas ir tuvas simbolisma filozofijai. Ikdienišķajā realitātē skaistums izsīkst un aizvien vairāk pieņemas spēkā mehānistiskais princips; mākslinieks ir nevis reportieris vai fotogrāfs, bet radītājs; mākslai ir jāpārveido pasaule, jāienes skaistais un cilvēcīgais vidē, kas ieskauj cilvēku, – viņa mājoklī, sadzīves interjerā un priekšmetos, apģērbā. Tas ir ornamentāls stils, kam pamatā liektas līnijas, asimetriska kompozīcija, neregulāri līniju ritmi, stilizēti augu motīvi.

Jūgendstils bija nozīmīgs mākslas virziens arī Latvijas teritorijā. Sākotnēji tā spilgtākie pārstāvji bija vācbaltiešu mākslinieki, vēlāk ar šo stilu saistās pirmo latviešu nacionālo mākslinieku ienākšana kultūras apritē (Janis Rozentāls, Jūlijs Madernieks, Jānis Valters, Konstantīns Pēkšēns u. c.) Tāpat kā Skandināvijā, arī Latvijā jūgendstils saistīts ar nacionālās pašapziņas palielināšanos. Taču šā stila uzplaukums bija īslaicīgs – ap 1910. gadu interese par to sāka noplakt.

"Doma, ka Rīgā jāveido jūgendstilam veltīts muzejs, ir vismaz 15 gadus sena. To izauklēja profesors Jānis Krastiņš, kurš šo stilu pētījis vismaz 30 gadus. Tā kā Rīga, neapšaubāmi, ir jūgendstila metropole, jo tik daudz šim stilam piederīgas arhitektūras nav nekur Eiropā, šāda muzeja izveide bija likumsakarīga.

Pirms pāris gadiem saņemtais Rīgas domes finansējums ļāva šo ideju iemiesot," stāsta Rīgas Jūgendstila centra vadītāja Agrita Tipāne. 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums Rīgai bija ekonomiskā uzplaukuma laiks. Attīstās māksla, kultūra, jo tas ir iespējams tad, kad ir ekonomiskās iespējas. Rīga tad vēl bija Krievijas impērijas sastāvā, taču ir piektā lielākā pilsēta. Caur Rīgas ostu uz Eiropu iet visas eksportpreces, sāk attīstīties rūpniecība, kas sekmē pilsētas izaugsmi un turīgā slāņa veidošanos. Ja līdz 19. gadsimta vidum bija tikai vecpilsēta un priekšpilsēta ar nelielu koka apbūvi, tad gadsimta beigās tiek veidoti lieli pilsētbūvniecības projekti. Jūgendstila daudzveidību arhitektūrā nodrošina profesionāli arhitekti, kas skolojušies Rīgā, Politehnikuma Arhitektūras fakultātē. Agrīnajam jūgendstilam arhitektūrā raksturīgas bagātīgi rotātas ēku fasādes, ko 1905. gadā nomaina nacionālais romantisms, kas iedvesmojas no tautas daiļrades, izmanto tautas ornamentus, tautiskas krāsu gammas. Katram māksliniekam un arhitektam ir bijuši savi mīļi motīvi."

***

VIESISTABA. "Konstantīna Pēkšēna dzīvoklis padomju gados bija pārvērsts par komunālo mitekli. Kaut uz sienām bija ntās tapešu kārtas un griesti – nobalsināti, tomēr daudzas unikālas iekšējās apdares detaļas bija saglabājušās. Zem tapetēm atklājās trafaretu zīmējums, zem griestu balsinājuma – grezns stuka rotājums, tāpat joprojām kalpo 1903. gadā, kad māja tika celta, klātais parkets, koka logi un durvis," lepojas Rīgas Jūgendstila centra vadītāja Agrita Tipāne. "Diemžēl nav saglabājušās nekādas dokumentālas liecības par to, kā bijis iekārtots Konstantīna Pēkšēna dzīvoklis. 208 kvadrātmetrus plašo mājokli ar sešām dzīvojamām telpām iekārtojām pēc arhitektes Liesmas Markovas projekta, izmantojot autentiskus jūgendstila interjera priekšmetus. Tie ir iegādāti šeit pat Rīgā – antikvariātos vai no privātām personām. Jūgendstila mēbeles ir ļoti reti sastopamas. Mums paveicās, ka varējām pilnā komplektā iegādāties šo garnitūru, kuras izcelsmes valsts ir Austrija.".

KAMĪNA ZĀLE. "Jūgendstilam ir raksturīgi florāli dekori. Šajā dzīvoklī tie ir Latvijas dabas elementi, piemēram, sienu zīmējumos un griestu stukās ir redzama pļavu puķe margrietiņa, egļu un priežu čiekuri, Rīgas kastaņi, rozes," uzskaita A. Tipāne. "Jūgendstila mēbeles ir vienkāršas, lakoniskas un elegantas, rotājumu praktiski nav.".

ERKERS. Reprezentablajai viesistabai pieguļ erkers. Tajā novietotās mēbeles ir Latvijas galdnieku darinājums, kas tapušas pagājušā gadsimta sākumā.

PAPLAŠINĀSIES. Rīgas Jūgendstila centra vadītāja Agrita Tipāne atklāj, ka ir iecerētas vēl divas muzeja kārtas. Autentiski iekārtotais jūgendstila dzīvoklis tiks papildināts ar multimediju zāli, kurā būs iespējams virtuāli aplūkot Rīgas arhitektūras pērles, kā arī ar kafejnīcu un suvenīru tirgotavu, kur tiks piedāvātas tikai jūgendstilam raksturīgas lietas.

PLAŠA. "Mūsu lepnums ir plīts. To atradām citā dzīvoklī šajā pašā mājā un ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu iegādājāmies," atklāj Agrita Tipāne.

AKCENTS. Viesistabai īpašu akcentu piešķir gramofons, kas pirms gadsimta ražots Pēterburgā un joprojām darbojas.

ZĪMĒTAS. Arī uz virtuves sienām blakus keramikas flīzēm ir zīmētās. Garšvielu komplekta trauki ražoti Vācijā pēc Latvijas pasūtījuma.

LEDUSSKAPJA SENCIS. "Šis objekts izraisa ļoti lielu apmeklētāju interesi. Tas ir ledusskapis, kādus pagājušā gadsimta sākumā ražoja Rīgā. Mazākajā nodalījumā lika ledu. Kad tas sāka kust, ūdeni notecināja pa krānu. Blakus atrodas produktu glabātava. Lai notiktu gaisa apmaiņa, durvīs ierīkoja ventilācijas atveri.".

KALPOTĀJAS ISTABIŅA. Blakus virtuvei atrodas neliela kalpotājas istabiņa. "Šeit ir ļoti greznas mēbeles, kādas, iespējams, pagājušā gadsimta sākumā kalpotāju istabās nebija," skaidro Rīgas Jūgendstila centra vadītāja. "Uz gultas ir tamborēts pārklājs un spilvenu kalns ar izšūtām enzacēm (rīdzinieces bija ļoti lielas rokdarbnieces!).".

ATRADUMS. Kamīna zālē eksponētas divas greznas kleitas, ko muzejs iegādājies antikvariātos. "Tie ir rīdzinieču tērpi, kuriem bija nepieciešama rūpīga restaurācija, jo kleitas bija sākusi postīt pelējuma sēnīte. Viens ir iesvētību tērps, otra arī ir goda kleita.".

GUĻAMISTABA. "Šajā telpā pie loga ir oriģināli, pēc Pirmā pasaules kara tapuši aizkari, kuros spilgti izpaužas nacionālais romantisms," norāda speciāliste. "Mums paveicās, ka varējām iegādāties guļamistabas iekārtu pilnā komplektācijā: gultu, kumodi, nakts skapīti, skapi. Jūgendstilam bija raksturīgi uz grīdas klāt vairākus paklājus, pat vienu virs otra, tāpēc vienā istabā varēja būt pat desmit paklāju.".

ZĪMĒTAS FLĪZES. Vannasistabā ir saglabājušās vēsturiskās grīdas flīzes, bet zīmētās sienas flīzes vajadzēja restaurēt. Čuguna radiatori ražoti pagājušā gadsimta sākumā Konstantīnam Pēkšēnam piederošajā siltumapgādes ierīču rūpnīcā. "Viņa dzīvoklī vienā no pirmajiem Rīgā bija centrālapkure.".

LĪNIJAS. Gan spoguļa rāmī, gan trauku dizainā vērojamas jūgendstilam raksturīgās liektās līnijas, asimetriska kompozīcija un neregulāri līnijua ritmi.

DĀVINĀJUMI. "Kad pērn 23. aprīlī atklājām muzeju, pie mums nāca daudzi cilvēki un piedāvāja ekspozīcijai jūgendstila lietas no saviem krājumiem, sakot, ka šī ir vienīgā vieta, kur šie unikālie priekšmeti tiks saglabāti paaudžu paaudzēs. Pateicoties šo ļaužu dāsnumam, muzeja ekspozīcija ir ļoti bagātinājusies – mēs esam saņēmuši ap 200 dāvinājumu," uzsver Rīgas Jūgendstila centra vadītāja. Stikla vitrīnā redzamas savulaik Iļģuciema stikla fabrikā ražotas glāzes un karafes, Kuzņecova porcelāna fabrikā tapuši trauki un augļu servīze no Villeroy&Boch.

Svarīgākais