Pērn pie Anitas Ruzenices uz jubileju bija atbraukuši tuvi radi, kuriem viņa pavēstīja šokējošu jaunumu – dodos strādāt uz Angliju.
"Viņi raudāja, kad to uzzināja, es – ne. Pirms tam no visiem šo faktu slēpu. Tajā dienā arī darbā iesniedzu atlūgumu. Priekšniecība man teica: "Tam, ka jūs, Anita, varētu aizbraukt, nekad neticēju." Tā bija izlemts, ka 45 gadu vecumā mainīšu savu dzīvi," stāsta Anita Ruzenice.
Nopietnais lēmums bija apzināts, lai gan sievietei nenācās viegli to pieņemt. Anitai mazpilsētā bija labs darbs šūšanas uzņēmumā, kur viņa veica kontrolieres pienākumus, taču stabilu ienākumu nebija viņas mīļotajam vīrietim Jānim, ar kuru Anita ir kopā deviņus gadus. "Mēnesi domāju, ko darīt. Agrāk teicu, ka nekad nebraukšu projām no Latvijas, nekad," stāsta Anita. Viņas draugs pirms tam bija devies peļņā projām no valsts, taču pirms diviem gadiem atgriezies. Jānim bija darbs, taču problēmas sagādāja nepastāvīgā samaksa. Nestabili finansiālie ienākumi, bažas par paņemtajiem kredītiem un dažādiem maksājumiem radīja nedrošību un arī apziņu, ka ar to tik un tā būs jātiek galā. Tas bija noteicošais, kāpēc abi izlēma mainīt savu dzīvi, ierasto vidi un doties peļņā uz ārzemēm.
Internetā Anita un Jānis meklēja darba iespējas ārzemēs. Īstas pārliecības, ka iecerētais izdosies, nebija. Daudz bija dzirdēts par krāpšanas gadījumiem, taču uzņēmīgais pāris nolēma mēģināt. Uzreiz, apsverot darba piedāvājumus, Anita pateikusi, ka viņa nevēlas strādāt uz lauka, bet kādā rūpnīcā. Divu nedēļu laikā cerētais par jaunu un labāk atalgotu darbu nekā dzimtenē piepildījās. Ar jauniešu darbā iekārtošanas firmas starpniecību viņi saņēma piedāvājumu strādāt nelielā Anglijas pilsētiņā Velingtonā dārzeņu apstrādes rūpnīcā. "Es to vienkārši nosauktu par veiksmi," uzskata Anita. "Liels pluss bija tas, ka vīrietis, kurš mums deva nosūtījumu strādāt, teica, ka Anglijā sagaidīs un pats aizvedīs uz vietu, kur būs jāstrādā. Tā arī notika. Pēc otrās tikšanās reizes ar šo cilvēku Rīgā man radās labs iespaids un drošības izjūta, ka viss patiešām izdosies."
Visu rakstu lasiet 10. oktobra izdevumā Māja.