Guntas un Guņa Baltruku ģimene uz tagadējo mājvietu Lielvārdē pārcēlās 1978. gadā no Garciema, kad dēlam Atim bija gadiņš. Kādu laiku šajā mājā, kura celta pirms vairāk nekā 100 gadiem, dzīvoja divas paaudzes – Gunis ar sievu Guntu, bērniem Ati un Sandru un viņa vecāki.
«Kad iepazinos ar savu nākamo vīru apmēram pirms septiņiem gadiem, viņš sāka mani vest uz šejieni ciemos, bet tad šeit izskatījās pavisam citādi,» atceras vedekla Ilze Baltruka, kura ar vīru Ati un bērniem Jēkabu, kuram ir 2,5 gadi, un Miķeli, kurš martā svinēs 4 gadu jubileju, ir bieži viesi vīra vecāku mājās. Baltruku mājās interjers veidots vienkāršs, lielu uzmanību pievēršot tam, lai tas būtu praktisks, piemērojot telpu neparastajam plānojumam.
Remontdarbi veikti pakāpeniski, nevis no A līdz Z. Ilzes specialitāte ir interjera dizainere. Kopā ar vīru izveidojusi ģimenes uzņēmumu Istaba tev& man, tāpēc arī viņas idejas interjera veidošanā liktas lietā, bet vīrs Atis ikdienā nodarbojas ar apdares darbiem un savas prasmīgās rokas pielicis, labiekārtojot vecāku māju. «Kad plāno remontdarbus, tad parasti budžets nav liels.
Tāpēc, kad koridorā ieteicu uz grīdas uzklāt flīzes, nevis ekonomiskāko linoleju vai laminātu, tas izraisīja lielas diskusijas, bet tagad visiem patīk, jo telpa nav sadalīta gabaliņos, bet izveidota vienota, saskanīga. Plašā ģimenes lokā rast vienotu risinājumu nemaz nav tik viegli,» secina Ilze.
Mājvietā nav vēlējušies veikt eiroremontu – gludas rīģipša sienas, tāpēc, piemēram, koridorā izveidota siena ar grumbuļainu efektu. Interesantu knifiņu Baltruku ģimene izvēlējusies vairākām durvīm, atstājot tām vecos rokturus, kas kalpo ne tikai kā funkcionāls elements, bet interjerā ir īpašs papildinājums. «Gunis ar slīpmašīnu apstrādāja durvis – noņēma veco krāsu, lai iegūtu tām senatnīgu efektu, un noeļļoja,» atklāj viņa dzīvesbiedre. Vedekla piebilst, ka abām paaudzēm esot līdzīgi uzskati – viņi cenšoties saskatīt vecās lietās vērtīgo un to izcelt. «Visu mājvietas interjeru nevēlētos veidot senlaicīgā stilā, tad nebūtu viegluma izjūtas, kāda tā ir tagad, pateicoties laminātplates mēbelēm. Man patīk, lai mājā nav nekā lieka, tāpēc bez problēmām atbrīvojos no nevajadzīgām mantām, kuras nelietoju un kuras ikdienā traucē,» neslēpj Gunta. Ilze uzskata, ka mājvietas interjerā lielu pievienoto vērtību piešķir prasmīgi veikti apdares darbi, bet neslēpj, ka stilistiski būtu vērtīgas arī senlaicīgās mēbeles.
PĀRVĒRTĪBAS. Šī istaba pagājušajā vasarā piedzīvojusi lielas pārvērtības. Sienas pirms tam šajā telpā bijušas gaiši zaļas, bet tagad – baltas. «Pirms tam kamīna nebija, tāpat kā dīvāna un klubkrēsla. Draugi pārcēlās dzīvot uz ārzemēm un savas mēbeles pārdeva, arī dīvānu. Kaķis bija sabojājis tam audumu, tāpēc domājām uzlikt dekoratīvus ielāpus vai meklēt kādu citu risinājumu, jo dīvāns bija funkcionāls, ar labām atsperēm. Beidzot šuvēja uzšuva pārvalku, bet vīratēvs mēbeli pārvilka,» stāsta Ilze.
IZCEĻ VĒRTĪGO. Gunta Baltruka un viņas vedekla Ilze uzskata, ka abām paaudzēm ir līdzīga izpratne par senatnīgām lietām interjerā – patīkot saskatīt tajās vērtīgo un to mājvietas dizainā izcelt.
AR KAMĪNU. Dzīvojamā istabā centrālā vieta atvēlēta kamīnam, kurš pirms tam neesot bijis un kurš esot mājvietai lielākais no jaunākajiem pirkumiem. «Kamīns mājā ir vajadzīgs, lai ir silti, tas piešķir īpašu gaisotni telpā,» uzskata Gunta. Krēslu savulaik radi iegādājušies lietoto mēbeļu veikalā. Sienai, pie kuras uzstādīts kamīns, izvēlēts ķieģeļu tonis. «Vīrs vēlējās gaišāku toni, bet man šķita, ka šis būs īstais,» teic Gunta. Piecdesmito gadu bufete dzīvojamā istabā restaurācijas rezultātā ieguvusi otro elpu.
DIVAS VIENĀ. Šajā istabā sākotnēji dzīvojuši Ata vecvecāki, bet viņa istaba bijusi caurstaigājama, no kuras varēja nokļūt līdz vannas istabai. Tagad tā veic dzīvojamās istabas funkcijas, bet, kad atbrauc ciemiņi, tad tā pielāgota viesistabai, jo visi pulcējas šajā telpā.
PA DIAGONĀLI. «Kad mēs ar Ati bijām iepazinušies, spriedām, ka viņa istabā vajadzētu taisīt remontu. Un tā bija pirmā telpa, kur tas veikts,» atceras Ilze, kura šajā istabā saņēmusi arī skaistu bildinājumu. «Man šķiet, ka dizainam jābūt praktiskam un ērti pieejamam. Pirmā ideja bija, ka tajā jāieliek starpsiena. Kad uz papīra tika uzzīmēts plāns, koridors izskatījās diezgan plats. Veidojot Ata istabai plānojumu, skapim tajā vairs īsti nebija vietas. Tad izdomājām, ka siena jāliek nevis taisni, bet vidējā daļa jāiegriež pa diagonāli, lai drēbju skapi varētu novietot istabā, nevis koridorā.» Gunta sākotnēji uztraukusies, ka tas telpu sašaurinās, bet izvēlētais risinājums mājas saimniecei patīkot. Tagad kādreizējo dēla istabu vairāk apdzīvo Gunta un arī Ata māsa Sandra, kad brīvdienās atbrauc ciemos.
FUNKCIONĀLA. Mēbeles saimnieki neesot iegādājušies jaunas, bet izlīdzējušies ar esošajām, dīvānam tapis jauns apvalks. Pamatīgs darbs ieguldīts, lai uzliktu kārtīgu grīdas segumu. «Istaba ir ērta un funkcionāla,» spriež Gunta. Pie sienas pieliktā glezna – Ilzes darbs, jo viņas aizraušanās ir arī gleznošana, un tā ir dāvana vīramātei dzimšanas dienā. Krāsu toņus ar Guntas akceptu izvēlējusies jaunā paaudze. Grīdai uzlikts gaišs mīkstais segums, taču saimniece vērtē, ka otrreiz tādu neizvēlētos, jo neesot praktisks.
KLAVIERES. Ilze joko, ka šī telpa tagad esot pārvērtusies par ķirbju istabu, jo tā esot vēsa un tajā var uzglabāt dārza labumus. Pie sienas novietotas klavieres, bet sienu papildina vēl viens Ilzes veidots mākslas darbs.
VIOLETA. Sākotnēji vannas istabā uz sienām bijušas izlīmētas zilas tapetes ar baltiem mākoņiem, arī grīda bijusi zila. Tagad telpa pārtapusi violetā tonī, bet grīda – rozā, pateicoties saimnieka Guņa idejai un darbam. Viņš pirms diviem gadiem devies pelnītā atpūtā un var vairāk laika veltīt mājas labiekārtošanai. «Flīzes saglabājušās no iepriekšējā dizaina un īsti vairs nepiestāv pie tapetēm,» spriež Gunta. Vecā čuguna vanna tikusi pārkrāsota un ieguvusi citādu veidolu.
SKAPJA VIETĀ. Blakus virtuves galdam un krēslam ierīkota neliela telpa, kas veic iebūvējama virtuves skapja funkcijas. «Lauku mājā šāds risinājums ir ģeniāls un kalpo kā interjera elements. Telpa ir ērti pieejama, un tajā var uzglabāt visu nepieciešamo,» ir pārliecināta Ilze.
SALIŅA. «Kad pirmo reizi ienācu šajā mājā, uzreiz pamanīju saliņu virtuvē. Man radās priekšstats, ka šī telpa ir gaumīga,» atceras Ilze, stāstot par leti un pie tās ierīkoto darba virsmu. Ideja par letes izveidi un izpildījums piederot Atim. Gunta piemetina, ka viņai ļoti patīkot dēla veidotā lete, domās salīdzinot, kāda virtuve bijusi pirms remonta – atdalīta ar sienu un tumšā stūrī. Labiekārtošanas procesā virtuve ieguvusi persiku – oranžu toni iepriekšējā zaļā vietā, radot siltu un mājīgu noskaņu, bet flīzes uz sienas palikušas līdzšinējās, jo to nomaiņa prasītu lielus līdzekļus.