Vecs grausts atdzimst no jauna

Mazāk nekā pirms desmit gadiem Madonas centrā atradās noplukusi zilganpelēka māja ar septiņiem nelieliem dzīvokļiem. Pašlaik māja ir pilnībā renovēta un pārvērtusies līdz nepazīšanai, ļaujot nogurušajiem Madonas viesiem baudīt naktsmājas glīti iekārtotos numuriņos.

Ik dienu klientus priecē ne tikai laipnie administratoru smaidi, bet arī svaigi griezti ziedi, par kuriem vienmēr parūpējas viesu mājas Jānis īpašniece Gunta Vilciņa. Pateicoties viņai un visas ģimenes gādīgajām rokām, ēka piedzīvojusi jaunu atdzimšanu.

Iepriekšējie nepazīst māju

Ēku iegādājāmies tā saucamajos ziedu laikos, laikā, kad daudzi pirka un pārdeva īpašumus. Tiklīdz uzzinājām, ka šo māju pārdod, mēs ar vīru nolēmām to iegādāties un veidot nelielu viesnīcu, stāsta viesu mājas Jānis īpašniece. Mums jau bija pieredze šajā jomā, jo bijām īpašnieki atpūtas kompleksam ārpus Madonas.Sākotnēji māja bija sliktā stāvoklī, bija pat doma jaukt nost un celt no jauna, bet beigās tomēr nolēmām atjaunot esošo. Es to mēdzu dēvēt par prusaku māju, jo pirmos remontdarbus šeit uzsāka dēls, ik reizi, kad viņš devās turp, es piekodināju – tikai neatnes mājās kādu prusaku. Reiz patiešām tā arī gadījās, un tad pateicu – neko negribu remontēt vai atjaunot, viss ir tik netīrs, ka te neko nevarēs sataisīt, Protams, visa ģimene lika galvas kopā, domāja un darīja, kamēr nonācām pie rezultāta. Cilvēki, kas šeit dzīvoja iepriekš un redzēja, kādas pārvērtības māja piedzīvojusi, bija pārsteigti.

Remontā ieguldīts pamatīgs darbs, visas iekšējās sienas nojauktas un būvētas no jauna. Paplašināti logi, jo iepriekšējie bija mazi, tika piebūvēti vairāki balkoni. Ēkas ārējās fasādes veidolu un izskatu izdomāja vīrs, bet, tiklīdz sākās iekšdarbi un numuriņu iekārtošana, teicu – tagad ļaujiet man. Vajadzēja rēķināties, ka līdzekļi ir ierobežoti, sākumā biju noskatījusi skaistākās un dārgākās flīzes, izskatījusi visus piedāvājumus un iekārtojumu veidus, bet vīrs mani apturēja un teica – viss jāveido ekonomiski. Tā nu ar ierobežotiem līdzekļiem centos sasniegt pēc iespējas labāku un skaistāku rezultātu. Tajos laikos tas nemaz nebija viegls uzdevums, jo materiāli tik un tā bija dārgi. Lēnām sāku meklēt, skatīties un likt kopā.

Iekārtojums latviskā stilā

Ņemot vērā, ka ēka bija no koka un arī tagad ārējā apdare veidota līdzīgi guļbūvei, iekārtojumu vēlējāmies veidot latviskā stilā. Viesnīcā dominē zaļie un brūnie toņi, kas raksturīgi latviešiem. Reiz pat sastrīdējāmies ar vīru un nerunājām mēnesi, jo es gaitenī gribēju brūnas flīzes, bet viņš man saka, uz tādām taču katru puteklīti varēs redzēt. Beigās paliku pie sava, un tagad gaitenī ir skaistas, brūnas flīzes. Man pašai patīk gaišie un maigie toņi, nevis košie un raibie, lai, ieejot telpā ir patīkami un mājīgi. Kaut arī speciāli to neesmu mācījusies, patīk veidot un iekārtot telpas, saskaņot krāsas un elementus. Iekārtojumā nekas nav izvēlēts pavirši, katra lieta, katrs nieciņš, vāze vai rokturis ir rūpīgi izmeklēts un izlolots. Visi trauki viesu mājā ir balti, jo man patīk šī krāsa. Šobrīd ir lietas, kas man vairs nepatīk, un otrreiz es darītu citādāk, piemēram, man nepatīk viena no vannas istabām. Atceros, vairs nebija laika, jo bija jādarbojas arī atpūtas kompleksā. Flīžu iegādi uzticēju remonta veicējiem, un man tik ļoti nepatika nopirktās flīzes. Bet ko nu vairs, kā izdarīts – izdarīts.

Katrā istabā savs tonis

Idejas iekārtojumam nekur neesmu smēlusies, bet jau sākotnēji bija doma katrai istabai krāsu izvēlēties citādāku. Tā nu katrā no septiņām istabām dominē sava krāsa, jo negribējās, ka ir standarts – viss ar vienu pindzeli mālēts. Tāpēc ir zaļā istaba, šajā istabā ir atstāts vecās mājas elements. Vietā, kur agrāk bija ķieģeļu krāsns to pilnībā nenojaucām, bet sienā atstājām dažus elementus. Vēl ir bēšā istaba, gaišā smilšu krāsas, oranžā un divās istabās dominē dažādu toņu dzeltenā krāsa. Vienā brīdī domāju, ka esmu nedaudz aizrāvusies un toņi atkārtojas, bet tomēr katrā istabā ir kas savs. Telpām ir augstie griesti. Arī grīdas segums saglabāts – koka dēļiem noslīpēta vecā krāsa un uzlikts lakas pārklājums. Pagrabstāvā ir pirts, kur sākumā dēls domāja ierīkot nelielu golfa zāli. Šo interjeru vairāk veidoja tieši viņš. Pirtī pie sienas ir ripas no dažādiem kokiem, uz kurām iegrebts koka nosaukums. Pirms kāda laika pirtiņa izdega, jo koki bija novietoti par tuvu krāsnij, bet tagad viss atkal ir kārtībā un droši var pērties.

Visu var izdarīt pats

Daudzi brīnījās, kur tāda guļbūves ēka pilsētas centrā, mana atbilde bija – kāpēc gan ne? Šādi noteikti būs daudz labāk nekā zila ēka ar ziliem logiem, kā tas bija iepriekš. Divu gadu laikā lēnām visu veidojām un darbojāmies, un 2007. gadā, Jāņu dienā, vērām durvis viesu mājai Jānis. Tuvojoties atvēršanai, darbi bija ātrāk jāpabeidz, jo istabiņās jau bija pierakstījušies nakšņotāji. Bija palikušas divas dienas, kad celtnieks otrajā stāvā vēl krāsoja griestus. Kā jau pēc remonta telpas bija pieputējušas, logi jāmazgā, nekas nebija iekārtots, darba daudz. Divas dienas gulēju uz matrača, visu berzu, tīrīju, kārtoju, un pabeidzām laikā. Ja ļoti grib, visu var izdarīt, ja kaut ko vēlies, visu var panākt pats ar savām rokām, ar savu prātu. Nākotnē gribētos viesnīcu paplašināt, jo septiņi numuriņi ir maz. Vienlaikus var uzņemt 12–19 cilvēkus.

Idejas par telpu iekārtojumu

Gunta ir aizdomājusies ne tikai par paplašinājuma izveidi, bet arī par toņiem, kas dominēs – arī turpmāk tie būs gaiši pasteļtoņi, viens no tiem būs zils ar baltu. Pašreizējo numuriņu iekārtojumu pēc laika atsvaidzina, kaut ko pamaina, kaut ko noņem nost. Telpām jau vajadzīgs kosmētiskais remonts, bet kopumā var teikt, ka viss ir perfekti nostrādāts, jo pat pēc vairākiem gadiem nav redzamas šuves vai plaisas sienās, par to jāpateicas meistariem. Nepārtraukti tīrām, kopjam, vienmēr saku, ka jāiztīra katrs stūrītis. Daži viesi atbraucot jautā, vai viesu māja uzcelta nesen, kaut gan tā darbojas jau septiņus gadus. Viesu mājā neļaujam palikt ar dzīvniekiem, jo tas ir risks, ka tiks sabojātas mēbeles vai telpu iekārtojums. Bija gadījums, ka viesis atbrauca ar trīs suņiem, protams, dzīvniekiem neļāvām nakšņot iekšā, bet vienu no suņiem viesis bija ietinis džemperī un slepus ienesis iekšā. Kad viņš bija devies projām, smaku no istabiņas nevarējām dabūt ārā vēl ilgu laiku. Vēl trakāk ir, ja viesis istabā smēķējis. Gribas, lai viesu namu apmeklē labi cilvēki, jo tas savā ziņā veido mūsu tēlu. Svarīgi, lai arī darbinieces, kas šeit strādā, ir laipnas, ar katru aprunājas, pajautā, vai kaut kas nav vajadzīgs, lai viesis justos labi. Lielu prieku rada tas, ka viesi, kas bijuši pie mums, brauc atkārtoti un ik pēc laika atgriežas.