Apmēram pirms desmit gadiem sabiedrisko attiecību speciālists Ēriks Matulis savā īpašumā ieguva nelielu divistabu dzīvokli hruščovkā, kurā kopā ar sievu Kristīni un meitu Līvu mitinās kopš laika, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze.
«Pirms tam dzīvojām Rīgas centrā īrētā dzīvoklī, bet tad izlēmām pārcelties uz šejieni, kur ir mazāka platība,» stāsta Ēriks. Kad savulaik viņš dzīvokli iegādājies un tajā arī kādus četrus gadus nodzīvojis viens, tas, protams, ticis iekārtots kā vecpuiša miteklis. Dzīvojamā istaba agrāk atvēlēta tusiņiem, kurā bijuši vien daži spilveni.
Ērikam Āgenskalns esot mīļš un vieta, kur tagad dzīvo ar ģimeni, pašam patīk, lai gan pietrūkstot klusuma blakus esošās maģistrāles dēļ. «Ikdienā esmu diezgan aizņemts, tāpēc lēmums par pārcelšanos no centra tika pieņemts diezgan ātri. Trīs dienās vajadzēja šo dzīvokli labiekārtot – nokrāsot sienas un pārvest mantas,» atceras Ēriks. Pārceļoties uz jauno mājvietu, pašsaprotami bija tas, ka meitai vajadzīga sava istaba, tāpēc tā tika ierīkota virtuves vietā, kura savukārt apvienota ar dzīvojamo istabu. Ēriks teic, ka dzīvokļa labiekārtošanas plāni nākotnē saistās ar remontu vannas istabā, kur ilgstoši nekas neesot mainīts. «Iekārtojot dzīvokli, konstatēju, ka dažas lietas protu pats, piemēram, ieklāt laminātu, un tas nav sarežģīti.» Taču tālākā perspektīvā ģimenes sapņi saistās ar personisko māju. «Māja, kur tagad dzīvojam, ir maza, ar savu pagalmu. Kaimiņi cits citu pazīstam.» Par priekšrocību uzskata to, ka māju cēluši paši tās iemītnieki, dažas ģimenes joprojām te dzīvo, tāpēc ēka var lepoties ar labu vēsturi. «Vēlējos šeit saglabāt to seno auru un brīvības garšu, kas nākusi no sešdesmitajiem gadiem.»
Ēriks piekrīt, ka dzīves laikā sakrājas daudz mantu un lietu, no kurām ir grūti šķirties. «Ir dažas grāmatas, kuras uz manu dzīvi ir atstājušas lielu ietekmi. Viena no tām – Kā atbrīvoties no krāmiem. Kad izlasīju pirmās desmit lappuses, biju sašutis, ka to nopirku. Pēc gada to atkal ņēmu no plaukta, un ar tās palīdzību bija diezgan viegli atbrīvoties no nevajadzīgām lietām. Man nav raksturīga īpašība krāt mantas, labāk jūtos komfortablā minimālismā.» Ēriks prāto, ka dzīvoklī, ja platība atļautu, iekārtotu darba kabinetu.
Pie logiem apzināti nav pielikti biezie aizkari. «Aizkari man nāca reizē ar sievu, jo, kad es te dzīvoju, nebija pat stangu, pie kā tos pielikt. Tas palīdz telpu paplašināt, jo katra detaļa to sašaurina.» Dzīvoklī izvēlēta dzeltena un oranža krāsa, lai veidotu dzīvespriecīgu vidi. «Vasarā dienas otrajā pusē logos spīd saule, bet aiz tiem ir lieli koki, kas aizēno, tāpēc svarīgi, lai mājvietā būtu gaišums.» Divi ledusskapji, pēc Ērika atzinuma, bija izaicinājums, taču viens no tiem kalpo par saldētavu, kur tiek glabātas ogas. «Gudrojām, kur novietot vienu no tiem, un citu risinājumu neatradām. Tagad esam pieraduši.
SAIMES ISTABA. Ērikam patīk, ka dzīvoklis veidots kā studijas tipa, jo nesaista nodalīta maza virtuve, kas asociējas ar kambari. «Dzīvoklis nav liels, bet, kad atbrauc ciemiņi, tēju dzeram un visu pārējo darām šeit visi kopā.» Ērika sievasmāte devusi savu atzinumu, ka tagad dzīvojamā telpa esot kā kārtīga saimes istaba un tā esot vismīļākā vieta ģimenei. «To bija patīkami dzirdēt, un šī telpa pilnībā atbilst tam, kāda tā ir izveidota.
DĀVANĀ GULTA. Guļamistabā novietotā gulta, kas gatavota pēc individuāla pasūtījuma, ir dāvana Ērikam un Kristīnei kāzās. «Kad te bija vecpuiša dzīvoklis, istabā bija zema gulta, lai telpu vizuāli paplašinātu.» Skapis nav tradicionāli veidots, bet ar plauktiem, ko aizsedz gaiši aizkari. Uz sienām klāts krāsojums vairākos slāņos. «Pirms desmit gadiem, kad te ienācu, dzīvoklis bija remontēts sešdesmitajos vai septiņdesmitajos gados. Tad tika veidots dekoratīvs krāsojums ar lapiņām. Uzklājot virsū grunti, tās joprojām saglabājušās.
SEKCIJA PŪRĀ. Virtuves iekārta atrasta nedēļas laikā un pieskaņota sekcijai. «Sievu paņēmu ar pūru – sekciju,» smaida Ēriks. Ģimenei patīk koka mēbeles. Galds sākotnēji iegādāts Ogrē pilsētas svētkos vasarnīcai, bet finālā atceļojis uz šo dzīvokli, jo šķita, ka tas te lieliski iederēsies. «Drīzāk galds atrada šo māju, nevis otrādi,» komentē dzīvokļa īpašnieks.
KOLEKCIJA. Savulaik Ēriks kolekcionējis gotiņas. Lielākā, kas novietota virtuvē uz baltās darba virsmas, atceļojusi no Gotlandes. Kolekcijas klāsts vairs netiekot papildināts.
NEJAUŠĪBA. Ēriks joko, ka šis pulkstenis pēc skaita esot trešais vai ceturtais un iegādāts nejauši. Sākotnēji bijis domāts meitas istabai. «Agrāk šeit bija pulkstenis koka rāmī, bet nokrita zemē un vairs nebija lietojams. Tika piemeklēti dažādi pulksteņi, viens skaļi tikšķēja, un tā arī neviens cits šeit neiederējās.
MUMINI. Ērika ģimenei ir tuva bērnu grāmatu varoņu trollīšu Muminu tēma, tāpēc pie sienas meitas Līvas istabu rotā šādi zīmējumi. «Mēs vienu dienu pavadījām, zīmējot Muminus. Zem zīmējumiem pie sienas agrāk bija izveidota bāra lete, kas sniedzās arī dzīvojamā istabā, kā tas pieklājās bohēmiskā dzīvoklī.» Uz grīdas zem paklāja uzklāts korķis. Telpā saglabāts arī agrāk sākotnēji virtuvē iebūvēts skapis, kas kalpo drēbju glabāšanai. Griesti dzīvoklī ir nedaudz augstāki nekā standarta, un tas esot pluss – rada brīvības izjūtu.