"Plīts un virtuve mani nebiedē, ēst gatavoju kopš puikas gadiem. Es to daru ar lielāko prieku, un, šķiet, arī padodas," lietišķi savas kulinārās spējas raksturo iknedēļas preses izdevuma Sporta Avīze redaktors Ēriks Strauss.
Tagad precīzi nevarēšu nosaukt gadu, mēnesi un dienu, kad pirmoreiz uzcepu kartupeļus, bet staigāt jau biju iemācījies," sev raksturīgajā stilā pagātnes notikumus atceras sporta žurnālists. "Vecāki ņēmās pa darbiem, tāpēc mani nevarēja sagaidīt mājās no skolas ar siltām pusdienām. Neko baigi sarežģītu netaisīju, elementārāko?– uzcepu kādu speķa šķēli, kartupeļus un olas, kas nu lauku saimniecībā bija pieejams. Badā nekad neesmu bijis un droši vien arī nebūšu, vienmēr kaut ko izdomāšu."
Asu – ne, sātīgu – jā
Ēriks atzīst, ka ēdiena izvēlē esot diezgan konservatīvs – atzīst pārbaudītas vērtības. "Pat tad, kad esmu ārvalstīs, neriskēju ēst eksotiskus ēdienus. Ja nu kāds iesaka, ka vajadzētu pagaršot vienu vai otru nacionālās virtuves pērli, pamēģinu. Tā, paklausot Armandam Pučem, Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu laikā nodegustēju meksikāņu načos. Bija labs, taču uz pikantiem ēdieniem neesmu kārs. Puče gan spēj dabūt iekšā dzīvu uguni."
Apmēram pirms gada Ēriks esot sācis mājās gatavot suši. Uz šādu soli esot pamudinājusi draudzene, un arī pašam nekas neesot bijis pretim, jo rīsi garšojot. "Domāju, ka būs trakāka ķēpa, bet jau pirmajā reizē aizgāja kā pa sviestu. Vajadzīga tikai roku veiklība un ievērot pareizās proporcijas," apmierināti nosaka sporta žurnālists. "Man garšo suši ar lasi, arī mazsālīts lasis un laša zupa, ko dažkārt uzvāru, bet ar zivīm pārāk neaizraujos, jo nepatīk tās tīrīt un arī specifiskā zivju smaka neiet pie dūšas. Ja nu sakārojas kādu spuraini nolupināt, uzcepu uz restēm butes vai ko citu. Tas parasti notiek vasarā, kad dodos uz laukiem."
Universālā vista
Ēriks stāsta, ka visbiežāk pērkot vistas gaļu, jo to iespējams dažādi variēt ēdienos un arī ātri pagatavot. "Ja gribu vārīt zupu, izmantoju vairākus stilbiņus, no kuriem vāru buljonu. Kad gaļa mīksta, to nolupinu no kaula un lieku atpakaļ katlā. Pievienoju veselu sīpolu, gabaliņos sagrieztus burkānus, pēc kāda laiciņa – nūdeles, un zupa ir gatava, tikai pirms pasniegšanas jāuzbārsta smalki sagriezti pētersīļi un dilles," vienu no savu iecienīto zupu receptēm atklāj sporta žurnālists. "Nesen apguvu gulašzupas pagatavošanu. Internetā atradu recepti un devos uz Centrāltirgu pēc vajadzīgajiem produktiem. Iepriekš nekad nebiju iegriezies garšvielu nodaļā. Atklāti sakot, biju autā, ieraugot tik bagātīgu piedāvājumu, turklāt garšvielas ir ārkārtīgi aromātiskas un stipras."
Bet, atgriežoties pie vistas gaļas, Ēriks izstāsta vēl kādu recepti no sava repertuāra. "Tas ir pavisam vienkāršs ēdiens. Vistas fileju sagriež strēmelītēs, uzbārsta garšvielas un cep nelielā eļļas daudzumā. Kad gaļa ir gandrīz mīksta, pievieno Spilvas saldskābo mērci ar ananasiem un pāris minūtes pasutina. Parasti ēdu kopā ar vārītiem rīsiem."
Sāk ar maizes šķēli, beidz ar Kārumu
Ēdienreizes Ēriks nemēdzot strikti ievērot, taču pusdienas gan viņš ieturot regulāri un noteiktā laikā. "Es pat izslēdzu mobilo telefonu, lai man nevar piezvanīt, kad izvēlos, ko ēst. Tas ir mans laiks, tāpēc no divpadsmitiem līdz vieniem dienā man nav vērts zvanīt!" kategoriski nosaka sporta žurnālists un piemetina, ka viņam arī esot izstrādājies paradums no mājas neiziet ar tukšu vēderu. "Divas rudzu maizes šķēles ar sieru, pastēti vai kūpinājumu un krūze kafijas – tāds ir mans brokastu cēliens darbdienu rītos. Brīvdienās var ilgāk ķimerēties pa virtuvi, tad cepam pankūkas, taisām olu kulteni vai vārām putru. Savukārt vakarā pirms gulētiešanas apēdu kādus trīs četrus biezpiena sieriņus Kārums, lai sapņos nerādītos ēdiens. Nu jau tas man ir kļuvis par rituālu!"
Kaut dienu beidzot ar biezpiena sieriņiem, liels saldummīlis neesot. "Reizēm man uznāk kāre pēc kūkām. Tad nemokos, aizeju uz kafejnīcu un apēdu kādu kūkas gabalu vai desertu. Mājās gan neko saldu negatavoju," stāsta Ēriks un piebilst, ka pēc augļiem viņš dodoties tikai uz Centrāltirgu. "Tur pirktos granātābolus nevar salīdzināt ar lielveikalos piedāvātajiem, kas ir līķa bālumā. To pašu var teikt par hurmu, mandarīniem, melonēm un vīnogām. Jā, ir kādus santīmus vairāk jāmaksā, toties pretim dabū labu mantu!"
Pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem ierunājamies arī par cienastu, kas Ērika mājās tiks sarūpēts par godu šim notikumam. "Es esmu atbildīgs par kāpostu štovēšanu, bet noteikti būs arī cepetis un piparkūkas. Par to esmu drošs."
***
Ērika Strausa iecienītā ēdiena recepte
Ungāru gulašzupa
Vajag: 1 kg cūkas vai liellopa gaļas, 2 sīpolus, 3 paprikas, 4 tomātus, 4 burkānus, 4 kartupeļus, 6 ķiploka daiviņas, nedaudz selerijas saknes un pētersīļa saknes, 2 ēdamkarotes saldā paprikas pulvera, tējkaroti asās paprikas, 2 tējkarotes majorāna, tējkaroti timiāna, sāli.
Pagatavošana: katlā ielej eļļu, apcep sīpolus, tad pievieno gabaliņos sagrieztu gaļu un apcep. Pieliek sagrieztu papriku, tomātus, sasmalcinātus ķiplokus, paprikas pulveri, majorānu un timiānu. Apmaisa un sutina. Parasti pievienotie dārzeņi atdod daudz savas sulas, tāpēc ūdens papildus nav nepieciešams, bet, ja vajag, pielej. Kad gaļa gandrīz mīksta, katlu pielej pilnu ar ūdeni, pievieno sagrieztu selerijas sakni, pētersīļa sakni, burkānus un kartupeļus. Pirms pasniegšanas zupai ļauj vismaz pusstundu ievilkties. Pasniedzot pievieno asos piparus – čili, papriku. Ēdot gulašzupu, var piekost mīkstu baltmaizi (tā slāpē zupas asumiņu) vai piedzert kādu ungāru sarkanvīnu. Pagatavošanas laiks – aptuveni trīs stundas