Ance Krauze ienirst kulinārajā pasaulē
«Tas pievilcīgākais ēst gatavošanas procesā ir rezultāts. Man ir svarīgi, ko par manis sarūpēto ēdienu teiks mājinieki vai draugi un radi, kad viņi ir atbraukuši ciemos. Ja es redzu, ka sautējuma katls vai salātu bļoda strauji tukšojas, rodas gandarījums.
Ir jau tā, ka vieniem padodas ēdiena gatavošana, otriem atkal šīs spējas piemīt mazāk. Šķiet, ka man padodas,» atzīst Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas vokālā pedagoģe, dziedātāja Ance Krauze, kura ikdienā gādā, lai viņas ģimenes locekļi – meitas Elza, Kate un dzīvesbiedrs Valdis Siliņš – būtu paēduši un apmierināti.
Biezenis zupas vietā
«Satiekot dzīvesdraugu, man pavērās plašāks skatpunkts uz ēst gatavošanu, jo pirms tam manu dzīvi piepildīja tikai mūzika. Nonācu citā vidē, iepazinu citus cilvēkus, biežāk nekā iepriekš devos ārpus Latvijas un līdz ar to iepazinu citu tautu nacionālo virtuvi (pārsvarā – eiropiešu),» sarunas sākumā atklāj Ance Krauze un smejoties piemetina, «sāku saprast, ka, piemēram, pūdētiem sieriem un sausajiem vīniem nav ne vainas, ka salāti labi garšo arī ar eļļu vai dažādām mērcītēm, ne tikai ar krējumu un kefīru, kā biju radusi ēst (kaut gan mammas audzētos salātus parasti notiesājam šādā versijā). Iepazinu un izbaudīju jaunas garšas nianses.»
Uzsākot kopdzīvi, Ances kulinārajā bagāžā pārsvarā bijuši latviešiem ierastie ēdieni – tie, ko taisījusi viņas mamma. «Kad vajadzēja kādu konsultāciju, kā pareizi jāvāra šis vai tas, zvanīju mammai un jautāju. Stratēģiski man bija skaidrs, kā top skābeņu vai skābētu kāpostu zupa, bet ir dažādi knifiņi, kas jāievēro, lai ēdiens sanāktu garšīgs. Nu kaut vai – ja, gatavojot skābeņu zupu, kartupeļus ieliek katliņā pirms skābenēm, tie neizvārīsies mīksti. Arī tagad, ja kaut kas ir piemirsies vai kaut ko nezinu, zvanu mammai, tomēr pārsvarā dažādu ēdienu receptes atrodu internetā, piemēram, esmu iecienījusi vietni cetrassezonas.lv.»
Ance esot pārliecinājusies, ka globālajā tīmeklī varot atrast gan pērles, gan arī varot sanākt čiks. Tāpēc viņa izlasot arī komentārus, ko saka citi, kuri konkrēto recepti ir izmēģinājuši. «Nesen man īsti nepaveicās ar vistas buljonu, kam, kā receptē bija norādīts, pievienoju gan rīsus, gan kartupeļus (šis salikums šķita mazliet dīvains) un kausēto sieru. Sastāvdaļās bija norādīts pārāk liels rīsu daudzums. Kad tie uzbrieda, zupa pārvērtās par rīsu un kartupeļu biezeni, kuram pa starpu staipījās kausētais siers. Bet katls bija savārīts pilns, tāpēc teicu meitām, ka ir dūšīgi jāēd. Šis gadījums apliecina, ka nevar akli uzticēties jebkurai receptei, ir jāpaļaujas arī uz savu pieredzi un sajūtām. Vispār es precīzi ievēroju norādīto sastāvdaļu daudzumu, kas ir īpaši svarīgi konditorejā.»
Truša cepetis un siera kūka
«Esmu vairāk uz gaļas ēdieniem, sautējumiem un salātiem. Nesen man bija truša gaļas bums. Tiesa, to ir jāmāk pagatavot, jo gaļa var sanākt sausa un sīksta. Esmu dzirdējusi, ka trusi iepriekš vajag mērcēt pienā, bet es to marinēju saldā krējuma, majonēzes un sinepju mērcē, kurai klāt piespiežu arī ķiplociņu. Marinādē gaļu paturu kādas 12 stundas, tad apcepu uz pannas un lieku katlā, lai sautējas. Citkārt trusi gatavoju vīna mērcē,» stāsta Ance un piebilst, ka nereti izvēloties pagatavot sarežģītākus ēdienus, lai būtu lielāks izaicinājums un pēc tam – gandarījums, ka maltīte ir izdevusies. «Ja cepu kaut ko saldu, tad bieži tā ir siera kūka, ābolu kūka pēc manas krustmātes receptes vai arī šokolādes brauniji. Gan par vienu, gan par otru, gan par trešo esmu dzirdējusi labas atsauksmes.»
Siera kūkas receptei ir uzradušies vairāki atvasinājumi, klasiskajam variantam piešķirot nelielas atšķirības. Viena no versijām ir šāda. Kādus divsimt gramus sviesta cepumu smalki sadrupina, tad sajauc ar 230 gramiem izkausēta sviesta, līdz veidojas viendabīga masa. To ieklāj kūkas formā, kas ieziesta ar sviestu. Masai vienmērīgi uzziež maisījumu, kas pagatavots no četrām paciņām Filadelfijas siera, 100 līdz 150 gramiem cukura, mazliet vaniļas cukura un divām olām. Liek cepeškrāsnī un cep aptuveni pusstundu divsimt grādu temperatūrā. Rotā ar augļiem un ogām. «Zinu, ka ir pat viena siera kūkas recepte, kurā norādīts, ka kūka jācep astoņas stundas ūdens peldē.»
Kuskuss ar rukolu un ķirštomātiem
Viens no pēdējā laika jaunievedumiem ģimenes ēdienkartē esot kuskuss ar rukolu un ķirštomātiem. «Par šā ēdiena kvalitatīvajām īpašībām var izteikties ļoti lakoniski: ņam–ņam–ņam!» nosmej dziedātāja un ir gatava izstāstīt, kā šī kuskusa variācija top. «Receptē, ko es izmantoju, rakstīts tā: 180 mililitru ūdens vāra, līdz tas sāk burbuļot. Tad pievieno ēdamkaroti olīveļļas un sāli, samaisa, pieber glāzi kuskusa, nepārtraukti maisot. Uzliek katliņam vāku un ļauj kuskusam uzbriest. Pēc tam pievieno trīs ēdamkarotes sviesta un mērcīti, kas pagatavota no baltvīna etiķa, olīveļļas (var ņemt arī vīnogu kauliņu eļļu), caur spiedi izspiestiem ķiplociņiem, sāls un pipariem. Tad pieliek uz pusēm pārgrieztus ķirštomātus, mocarella sieru, rukolu, un kuskuss ir gatavs.»
Ancei garšojot arī franču sīpolzupa, kuru mājās viņa centusies pagatavot tā, kā norādīts receptē, nevis to vārīt latviešu gaumē. «Tagad es meklēju picas mīklas oriģinālo recepti. Esmu par to, ka ēdienam jābūt maksimāli autentiskam, bet esmu pret buljona kubiņiem un rūpnieciski ražotiem garšvielu maisījumiem. Ja ēdiena pagatavošanai nepieciešams buljons, to uzvāru no vistas, katlā iemetot arī kādu burkānu, seleriju, pētersīļus, sāli un piparu graudiņus.»
Dziedātāja neslēpj – ilgstoši bez gaļas nevarot iztikt. «Kā jau īsta latviete esmu radusi ēdienkartē iekļaut ēdienus, kas pagatavoti no cūkgaļas. Parasti pie manas mammas laukos sarunājam, ka ņemsim ceturtdaļu cūkas. No tās tad top gan karbonāde, gan cepetis, gan kotletes, gan tiek sautētas ribiņas ar dārzeņiem, gan arī vārīta zupa.»
Bet rīts ģimenei lielākoties sākoties ar biezputras ēšanu, ko parasti vārot no auzu pārslām vai piecu graudu maisījuma un ēdot kopā ar ievārījumu. «Meitām garšo, savukārt man ir gandarījums, ka viņas ir paēdušas un apmierinātas.»
***
Ances Krauzes iecienīta ēdiena recepte
Krustmātes ābolkūka no kapātās mīklas
Vajag: 3glāzes miltu, 200g sviesta vai margarīna, 3–4ēdamkarotes ūdens, mazliet sāls un cukura. Pildījumam– 200g krējuma, ābolus, cukuru, vaniļas cukuru un olu.
Pagatavošana: uz galda vai liela maizes dēļa uzber miltu kaudzi, uzliek gabalos sagrieztu sviestu. Ar nazi kapā sviestu kopā ar miltiem. Sataisa tādu kā vulkānu ar krāterīti, kurā pa druskai lej iekšā ūdeni un tik kapā un kapā, kamēr izveidojas tāda kā kaudzīte ar putraimiem, kas ir mazi, ar miltiem aplipuši sviesta gabaliņi. Kad tas izdarīts, mīklu uz kādām 12stundām ieliek
ledusskapī. Pirms kūkas cepšanas mīklu sadala divās vienādās daļās, katru plānu izrullē. Liek uz pannas vienu daļu izrullētās mīklas (apakšā var paklāt cepamo papīru), uz tās kārto šķēlītēs sagrieztus ābolus, pārlej ar olu, kas sakulta ar cukuru, vaniļas cukuru un krējumu. Tad uzliek otru izrullēto daļu pāri kā cepurīti, sadursta ar dakšiņu un aizspiež maliņas. Pārziež ar sakultu olu un cep 200grādos 40–50minūšu. Kad ābolkūka gatava, to pārkaisa ar pūdercukuru. Gabaliņos jāsagriež, kamēr karsta, jo atdzisusi nežēlīgi drups.