Laika vīrs Toms Bricis ar ēdiena kultu neaizraujas
«Daudziem manas paaudzes cilvēkiem ir ļoti saspringts dienas režīms – mācības ir jāsavieno ar darbu vienā vai vairākās vietās, arī ar vaļaspriekiem un izklaidēm. Un tad šajā prioritāšu sarakstā ēst gatavošana un pati ēšana tiek atvirzīta krietni vien tālu. Ēdiena kultu nepiekopju,» saka Latvijas Radio ziņu žurnālists un Latvijas Televīzijas laika ziņu vīrs Toms Bricis.
Darbdienās rīts viņam sākoties jau puspiecos, kad jāmostas, lai pagūtu pie Latvijas radio 1 programmas Labrīt! mikrofona. Tad nu par ēšanu domas prātā nenākot, jo bieži vien gribas pagulēt, cik nu vien ilgi iespējams, līdz ar to uz darbu ir jātaisās ātri. «Brokastis ieturu ap desmitiem, vienpadsmitiem, kad pēc Labrīt! ir beigusies sapulce. Patiesībā šo maltīti par brokastīm vairs nevar saukt, drīzāk – par pusdienām, jo esmu bijis augšā jau kādas piecas sešas stundas un izsalkums liek sevi manīt.»
Kabacis – dārzeņu karalis
Ja laika esot maz, ieturoties turpat, Latvijas Radio kafejnīcā, bet citkārt dodoties uz Lido, ko esot iecienījis latviskās virtuves dēļ. «Draugi jau par mani smejas, ka teju vai katru reizi izvēlos vienu un to pašu – kartupeļu biezeni, ceptus aknu plāceņus, biešu salātus un kvasu. Ar šo komplektu konkurē kartupeļu pankūkas, karbonāde un kotletes. Tāds latviešiem diezgan raksturīgs standarts.»
Kad esot laiks un noskaņojums, mājās uzcepot kabačus, ko uzskata par dārzeņu karaļiem. «Tur nekā sarežģīta nav: kabačus sagriežu vidēji biezās ripiņās, uzbārstu garšvielas, tāpat kā karbonādi apviļāju miltos un olā un cepu uzkarsētā eļļā. Man šis ēdiens neapnīk, tāpēc kabačus cepu vismaz reizi nedēļā.» Iedvesmojoties no Lido, pamēģinājis arī kabaču pankūkas. Esot O.K. «Ar garšvielām nekad nepārspīlēju, jo man negaršo asi ēdieni,» atklāj Toms un izstāsta, ka tikai pērn esot iepazinis vairākas garšvielas, piemēram, citronpiparus. «Pie manis viesojās draugi, un es viņiem gatavoju tradicionālo studentu ēdienu – ceptus kartupeļus. Skatoties, kā es darbojos, viens no viņiem ieminējās, ka es kartupeļu salmiņiem varētu uzbārstīt citronpiparus. Sākumā biju izbrīnīts – kā, vai tad kartupeļiem, izņemot sāli, vēl kaut ko kaisa virsū, bet, pamēģinājis, kā šāds salikums garšo, tagad esmu kļuvis par citronpiparu fanu. Vēl esmu iecienījis timiānu un baziliku.»
Glābējs – lielveikals
Toms uzskata – ja aiz pārguruma nezinot, vai būs spēks tikt līdz mājām, jo LR1 jāsarūpē informatīvais materiāls pusdienas un vakara ziņu blokiem, kā arī vēl šis un tas jāpadara BNS, stundu stāvēt pie plīts, lai sev pagatavotu vakariņas, būtu pārāk liela greznība. «Parasti pēc darba iegriežos lielveikalā, kur nopērku kādu gaļas gabalu (pēdējā laikā esmu aizrāvies ar vistas fileju mētru marinādē) un salātus.»
Taču ik pa brīdim viņam rodoties vēlēšanās izmēģināt savas spējas pavārmākslā. «Ja man ēst gatavošanas process ļoti patiktu, es to uztvertu kā relaksāciju, bet tā tas nav. Tomēr šopavasar pirmoreiz pats uztaisīju vistu aknas saldā krējuma mērcē. Sanāca garšīgas. Tiesa, šo ēdienu būtu grūti sabojāt, jo ir tikai jāuzcep aknas, jāpievieno garšvielas un saldais krējums.»
Viņš esot iecienījis arī dažādus sierus, jo īpaši – pūdētos. Tie ir tik sātīgi, ka izsalkums pazūd arī tad, ja siera apēsts nedaudz. «Gadās, ka, dodoties mājup, Narvesen vakariņām nopērku trīsstūrmaizi ar vistas gaļu vai lasi, auksto tējas dzērienu un kādu šokolādīti.»
No ūdens tikko izvilktas foreles
Toms aizraujoties ar makšķerēšanu, bet, tā kā šim vaļaspriekam nododoties reti, sevi klasificē kā brīvdienu makšķernieku. Ar vareniem lomiem pagaidām lepoties nevarot, taču svaigas, tikko no ūdens izvilktas, zivis viņam garšojot. «Kādai manai kursa biedrenei pie mājām ir dīķis, kurā viņas tēvs ir salaidis foreles. Maijā, viesojoties pie viņas, apvienojām patīkamo ar lietderīgo – no dīķa izvilkām pāris foreļu. Tās uzreiz iztīrījām, sagriezām, uzbārstījām piparus, sāli, mazliet cukura un uzslacījām nedaudz etiķa. Kamēr spēlējām kroketu, zivis bija gatavas. Jau nobaudot pirmo foreles kumosu, sapratu – tas nu reiz ir kaut kas ļoti garšīgs!»
Viņš esot mielojies arī ar marinētu lasi, kas konservētā veidā atceļojis no Aļaskas, tāpat zinot, kā garšo islandiešu pūdētā haizivs. «To atveda viena mana skolasbiedrene, kas, izmantojot apmaiņas programmu, šajā valstī mācījās,» skaidro Toms un noskurinās, atceroties pūdētās haizivs grūti paciešamo aromātu. «Tikai aizspiežot degunu, šo zivi varēju dabūt iekšā. Pēc garšas tā atgādināja tunci, taču bija sausāka.»
Ar tepat Latvijā noķertajiem līņiem un līdakām gan neesot bijis nekādu problēmu. «Tās kopā ar dillēm un vēl šo to ietinām folijā un izcepām uz grila. Bija ļoti gardi,» atceras Toms un piemetina, ka arī Braslā pašu ķertajiem un turpat pie upes izvārītajiem vēžiem neesot bijis ne vainas. «Ūdens veltes man iet pie dūšas. Neaizmirstamu kulināru piedzīvojumu pieredzēju Portugālē, kur kopā ar draugiem baudīju jūras velšu kokteili (mīdijas, astoņkājus, kalmārus, dažādas zivis) kopā ar vārītiem rīsiem, piedzerot baltvīnu. Nebūtu pret ko līdzīgu atkārtot.»
Karbonāde sinepju panējumā
Tajās reizēs, kad ciemojoties pie savas ģimenes Siguldas pusē Inciemā, noteikti iegriežoties tuvējā kafejnīcā, kur piedāvājot garšīgu ēdienu, turklāt pasniedzot vīra cienīgu porciju. «Kad es tur ieeju, tad jau zina, ka ēdīšu cūkgaļas karbonādi sinepju panējumā ar kartupeļiem. Esmu ļoti konservatīvs, tāpēc kaut ko jaunu man iemānīt ir grūti,» savus ēšanas paradumus raksturo Toms. «Uzaugu lauku mājās, kopš bērnības esmu ēdis latviešiem tradicionālus ēdienus – kartupeļus un gaļu, dažādas zupas un dārzeņu sautējumus.»
Lai par sakņu sautējumu Toms teiktu, ka tas viņam garšo, klāt nedrīkst būt speķa gabaliņi un sīpoli biezā slānī. «Nesen no vistas stilbiņiem un svaigajiem dārzeņiem uzvārīju zupu. Atklāti sakot, tas bija tāds čakars, ka to nemaz nekārojas atkārtot.»
Viņa zupu topa augšgalā esot frikadeļu zupa, bet vasarā – aukstā biešu zupa. «Lai tā būtu manā gaumē, skābumam jābūt no kefīra, nevis no etiķa, turklāt vēlos klāt daudz zaļumu.»
Toms atklāj, ka ziemā kopā ar draugiem ballīšu vietā dažas reizes esot sarīkojuši kulināros vakarus. «Nav jau tik daudz līdzekļu un neviens no mums nav skils (angļu val. skill – izveicība, māka, prasme), lai tie pārvērstos par izēšanos, taču bija labi. Vienās mājās tapa lazanja, otrās picas, bet pie manis visi ēda kabaču karbonādi un pankūkas.»
Par īpašu pasākumu parasti izvēršoties ģeorallijs, kurā dodoties Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes studenti un jau diplomētie ģeogrāfi. «Gatavojoties iepriekšējam ģeorallijam, sacepu veselu kalnu ar karbonādēm. Bet tā jau ir delikatese, jo ikdienas maltītēm ņemam līdzi sausās kartupeļu biezputras, makaronus un noteikti kondensēto pienu. Uz laivu brauciena beigām sāk trūkt enerģijas, tāpēc jātriec iekšā ogļhidrāti. Starp citu, žurnālists Juris Vaidakovs, kurš pēc izglītības arī ir ģeogrāfs, jau trīsdesmito gadu kā trofeju ģeorallijos vadā līdzi kondensētā piena bundžiņu. Pagaidām to nav atvēris.»
Toma Briča iecienīto ēdienu receptes
Burkānu salāti
Vajag: burkānus, krējumu, majonēzi, ķiplokus un zaļos lociņus.
Pagatavošana: burkānus sarīvē, pievieno ķiplokus un zaļos lociņus, aizdara ar skābo krējumu, kas sajaukts ar majonēzi.
Vistu aknu mērce
Vajag: vistu aknas, saldo krējumu, melnos maltos piparus, sāli, eļļu, dilles un pētersīļus.
Pagatavošana: aknām uzbārsta sāli un piparus, cep nelielā eļļas daudzumā, līdz mīkstas, tad pielej saldo krējumu. Uzkarsē un uzbārsta zaļumus – smalki sakapātas dilles un pētersīļus.
Biezpiena deserts
Vajag: kvalitatīvu biezpienu, saldo krējumu, kakao un cukuru.
Pagatavošana: visas sastāvdaļas sakuļ, un deserts ir gatavs.