Aina (82 gadi) un Jānis (82 gadi) Kļaviņi šogad 5. septembrī svinēja dimanta kāzas – tieši šajā dienā pirms 60 gadiem viņi viens otram zvērēja mīlestību, uzticību un saticību.
"Katram cilvēkam vajag ticēt, cerēt un mīlēt. Ja šīs īpašības var apvienot, tad cilvēks var nodzīvot skaistu mūžu," uzskata Aina Kļaviņa.
Aina un Jānis iepazinās pirmajā pēckara gadā, jo bija sākuši mācības Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē. "No sākuma, pirmajā kursā mācoties, visi studenti gāja uz lekcijām, kas notika vienā lielā auditorijā, – tur pulcējās apmēram 50 cilvēku. Savstarpējās sarunās tikai pēc diviem gadiem viens otru tuvāk iepazinām," stāsta Aina un Jānis.
Aina bija ievērojusi Jāni – skaistu puisi ar gaišiem, ļoti sprogainiem matiem un labu balsi. "Nezinu, kā Jānis ievēroja mani," prāto Aina, ļaujot iesākto turpināt dzīvesbiedram. "Pirmajā kursā nekāds īpašs iespaids vienam par otru neveidojās, jo katram bija savs draugu pulciņš. No Valmieras viņi bija četri – auditorijā sēdēja trīs meitenes, arī Aina, un kāds puisis, kuri bija absolvējuši Valmieras ekonomisko tehnikumu un atnākuši studēt uz Rīgu. Viens laikam uz otru tā ciešāk paskatījāmies, un tā sākās mūsu iepazīšanās." Jānis atminas, ka sarīkojumus un balles praktiski nerīkoja, tāpēc šādā veidā jauniešiem iespēju, kā iepazīties, nebija. Viņi lielākoties iepazinās, kopīgi mācoties vai strādājot.
Aina un Jānis nolēma apprecēties, kad sāka mācības 4. kursā. "Mēs sapratām, ka vēlamies būt kopā, mums ir līdzīgas intereses. Toreiz, ejot uz dzimtsarakstu nodaļu, liecinieki kā tagad nebija vajadzīgi. Mēs gājām divatā un stāvējām vienā rindā, lai varētu iesniegt pieteikumu, un otrā rindā, lai varētu oficiāli noformēt savas attiecības. Īpašas svētku svinības mums nerīkoja, divatā šo notikumu atzīmējām un izbraucām nedaudz ārpus Rīgas it kā nelielā kāzu ceļojumā," atklāj A. Kļaviņa.
"Lai cilvēki nodzīvotu kopā tik ilgus gadus, ir vajadzīga uzticība, iecietība un cieņa vienam pret otru. Tagad daudzi ļoti ātri pat niecīgu iemeslu dēļ sastrīdas un nenovērtē, ka otram varbūt ir vairāk taisnības nekā pašam. Kopdzīvē ir jāiemācās otru izprast un pielāgoties, nedrīkst uzspiest tikai savu gribu," ilgas kopdzīves noslēpumos dalās Aina un atklāj, ka abi vienlīdz līdzvērtīgi vadījuši savas ģimenes dzīvi. "Kas mums ir kopīgs? Tā ir uzticība vienam pret otru un apziņa, ka otram netiks darīts pāri," uzskata viņi. Jānis spriež, ka agrāk stipras ģimenes veidojās tādēļ, ka sabiedrībai bija citādi uzskati par dzīvi. "Kad cilvēki precējās, viņi domāja, ka uz mūžu. Tagad aiziet uz ballīti, iepazīstas, bet pēc mēneša jau izšķiras. Šodien daļai jauniešu šķiet, ka reģistrēta kopdzīve nav nepieciešama, viņi izvēlas brīvas attiecības."
Visu rakstu lasiet 24. oktobra izdevumā Māja.