Raksta Lana Vahnova. Man ir 20 gadu, mācos par sociālo aprūpētāju. Dzīvoju kopā ar puisi, viņš strādā un saņem minimālo algu. Mēs īrējam dzīvokli, pēc rēķinu samaksas nauda gandrīz nepaliek pāri, bet tik un tā esam kopā.
Esmu Aina Kazlovska (49 gadi). Dzīvojam divatā ar astoņgadīgo dēliņu, pārējiem četriem bērniem ir savas ģimenes. Dēls mācās mūzikas skolā, es strādāju pastā.
Mani sauc Dita Klinta Jaunzeme. Rakstu no Liepājas, esmu 13 gadus veca. Man ir divas māsas (16 un 17 gadi) un brālis (6 gadi). Mamma mūs audzina viena, septembrī viņa palika bez darba.
Mani sauc Mārīte Opulinska (59 gadi). Viena audzinu trīs aizbildnībā paņemtus puikas, bet trim zēniem un vienai meitenei esmu audžuvecāks. Dzīvojam ļoti pieticīgi, bet mīļi.
"Es parasti nestaigāju melnā un pelēkā. Man patīk brūnā krāsa, zaļā, dzeltenā, oranžā, kaut kas daudz spilgtāks, taču Rīgas veikalos šajā gadalaikā pārsvarā viss ir melns un pelēks.
Esmu Kristiāns Kociņš, man ir septiņi gadi. Mēs ģimenē esam trīs cilvēki: mamma, tētis un es. Kopā mums ir jautri, interesanti un labi, es mīlu savu ģimeni.
Mani sauc Elīza Korāte (10 gadi), es mācos 4. klasē. Mūsu septiņu cilvēku lielā ģimene dzīvo Ventspils novadā, mums ir lauku saimniecība, daudz strādājam.
Pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma vokālā grupa Cosmos – Jānis Šipkēvics (kontrtenors), Andris Sējāns (kontrtenors), Juris Lisenko (tenors), Jānis Ozols (baritons), Jānis Strazdiņš (bass) un Reinis Sējāns (ritms) – drīz priecēs klausītājus visā Latvijā, ieskandinot Ziemassvētkus un pavadot ziemas aukstākos mēnešus.
"Es īsti nezinu, kā varētu noraksturot savu ģērbšanās stilu, bet Latvijā tādu apģērbu ir ļoti grūti atrast. Vispār jau katrs stils ieliekas kaut kādos rāmjos, taču man vajag, lai manās drēbēs ir zināma brīvība!" saka Leļļu teātra aktrise Dana Lāce, kuru televīzijas skatītāji iepazinuši Evelīnas lomā telekompānijas TV3 populārajā seriālā "UgunsGrēks".
Mani sauc Daina Kuple (56 gadi). Mūsu ģimene (es, vīrs, meita, dēls un ome) cenšamies būt optimisti, jo kredītu nav (pensionārs+bezdarbnieks+minimālā alga – iztikt var).
Esmu Biruta Druvkalne, man ir 54 gadi. Ģimenē ir 3 bērni un 4 mazbērni, no kuriem viens ir invalīds – sirgst ar cerebrālo trieku. Arī vīrs ir invalīds – 12 gadu laikā pārcietis astoņas operācijas. Dzīvojam pieticīgi.
Mani sauc Terēze Kalniņa (52 gadi), esmu skolotāja un audzinātāja Antūžu speciālajā internātpamatskolā, kur mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem (viegli līdz smagi), arī bāreņi (visbiežāk no ļoti nabadzīgām alkoholiķu ģimenēm).
Raksta Astrīda Našeniece (59). Ģimenē esam divi cilvēki – es un mana jaunākā meita, studente. Vecākā meita dzīvo un strādā Briselē. Vēl ir maza kaķumeitene Mija.
Mums ļoti noderētu jauns televizors – vecais niķojas un slikti rāda.
Mani sauc Alda Lazdiņa, man ir 38 gadi. Mūsu ģimene nav liela, esam četri cilvēki: es, mans dēls, mana mamma un tētis. Dzīvojam laukos, ir saimniecība. Dāvana, kuru mēs vēlētos, ir Laimas saldumi.