Ja tev ir kāds brīvs brītiņš – padari kaut ko savas veselības labā. Ne vienmēr tam vajadzīgas milzu pūles un liels līdzekļu ieguldījums. Dienišķās rūpes par savu organismu visbiežāk sastāv no daudziem maziem darbiņiem.
Ne visi šeit aprakstītie paņēmieni ir piemēroti pilnīgi visiem, un nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut pašdarbību, ja cilvēkam ir kāda hroniska kaite, bet tas, kuram nopietnu veselības problēmu nav, var šos ieteikumus izmēģināt – ja nu darbojas? Daži padomi, iespējams, būs kaut kur dzirdēti, citi šķitīs neparasti vai pat pilnīgi pretēji līdz šim dzirdētajiem.
Krūšu veselībai: apgūsti pašpārbaudi. Sievietēm bieži atgādina, ka ik mēnesi regulāri jāveic krūšu pašpārbaude, bet daudzas tomēr to neprot. Ieteicams izmantot interneta sniegtās iespējas un uzmeklēt video materiālus, kur tas parādīts. Kad pašpārbaude ir apgūta, tā neprasa vairāk par piecām minūtēm mēnesī.
Zobu veselībai: nesteidzies tūlīt tīrīt, ja esi dzēris kafiju, tēju, citu skābu dzērienu vai ēdis produktus, kas bagāti ar skābēm. Var muti izskalot ar ūdeni, pēc tam ieteicams uzgaidīt 20 minūtes un tikai pēc tam ķerties pie zobu sukas. Skābju iedarbībā zobu emalja tiek mīkstināta un tīrīšana to var sabojāt. Kad 20 minūtes pagājušas, zobus vispirms tīra ar ļoti mīkstu, sausu zobu suku, bez pastas. Pēc tam zobus kā parasti iztīra ar samitrinātu zobu suku un pastu. Tiek apgalvots, ka, regulāri šādi rīkojoties, iespējams par 60% samazināt zobakmens veidošanos un par 50% – smaganu asiņošanas risku.
Diabēta profilaksei: ja ēd rīsus, tad nevis baltos, bet brūnos. Šis ir viens no laikietilpīgākajiem ieteikumiem, jo brūnie rīsi parasti vārās pusstundu vai ilgāk. Brūnie rīsi pie mums ir dārgāki nekā baltie, taču rezultāts ir tā vērts. ASV veiktais pētījums, kurā apsekots ap 200 000 cilvēku, noskaidrojis, ka tiem, kuri nedēļā apēd piecas vai vairākas porcijas balto rīsu, ir par 17% lielāks diabēta attīstības risks nekā tiem, kuri ēd mazāk par vienu porciju balto rīsu mēnesī. Savukārt tiem, kuri nedēļā apēd 2–3 porcijas brūno rīsu, diabēta attīstības risks ir par 11% mazāks nekā tiem, kuri brūnos rīsus ēd reizi mēnesī vai retāk. Tas nav vienīgais, bet viens no daudzajiem darbiņiem, lai pasargātu sevi no diabēta attīstības.
Sirds ritma traucējumu profilaksei: neatsakies no savas kafijas. Lai gan pastāv uzskats, ka dzert kafiju nozīmē bendēt sirdi, pēdējā laikā atklāta arī kafijas pozitīvā iedarbība. Ilglaicīgā pētījumā, kurā iesaistīti 130 000 cilvēku 18–90 gadu vecumā, noskaidrojies, ka tiem, kuri dienā izdzer četras vai vairākas tasītes kafijas, sirds ritma traucējumu risks samazinās aptuveni par 18%. Savā ziņā var teikt – kafija trenē sirdi.
Svara normalizēšanai: katra kumosa sakošļāšanai atvēli 20 sekundes. Doma par to, ka ēdiens ir kārtīgi jāsagremo, nav jauna. Liels tās popularizētājs bija amerikāņu veselīgās ēšanas entuziasts Horass Flečers (1849–1919), tautā iesaukts par Lielo Košļātāju. Viņš uzskatīja, ka ikviens kumoss jākošļā 32 reizes, un šo darbību nosauca par flečerēšanu. Ar tās palīdzību viņš solīja nožēlojamu rīmu pārvērst smalkā gardēdī. Flečers, iespējams, nedaudz pārspīlēja, likdams košļāt arī šķidrumus, bet nevar noliegt, ka ļoti daudziem mūsdienu cilvēkiem jāmācās ēst lēnāk. Ātra ēdiena aprīšana divkāršo izredzes uz lieko svaru un aptaukošanos, tādu pašu efektu dod arī pieēšanās līdz ūkai. Ja cilvēks ēd gan ātri, gan daudz, tas pat par 220% palielina viņa izredzes iedzīvoties liekajā svarā.
Labākai gremošanai: lieto asos sarkanos piparus. Tiek lēsts, ka teju katram otrajam cilvēkam kuņģī atrodamas helikobaktērijas, kas var izraisīt kuņģa čūlu. Uzturzinātnieki izpētījuši, ka viens no veidiem, kā to novērst, ir čili piparu regulāra iekļaušana uzturā. Tie satur vielu, ko sauc par kapsaicīnu, kas spēj iznīcināt kuņģī nonākušās baktērijas, veicina kuņģa sekrēciju un stimulē gļotādu ražot gļotas, kas to pasargā. Savukārt cilvēkiem, kuriem jau ir kuņģa čūla, čili piparus nevajadzētu lietot.
Smadzeņu darbības uzlabošanai: gremo košļājamo gumiju. Ja vien etiķetes normas konkrētajā situācijā to pieļauj, gumijas košļāšana nav peļama nodarbe. Dīvainā kārtā tā stimulē smadzeņu darbību. Pētījumā, kur cilvēkiem bija jārisina dažādi prāta uzdevumi, atklājās, ka tie, kuri domājot košļā gumiju, bija vērīgāki, labāk spēja koncentrēties un viņu reakcija bija ātrāka un vēl pieauga, neraugoties uz to, ka uzdevumu sarežģītības pakāpe visu laiku tika paaugstināta. Jau senāk amerikāņu skolotāji bija ievērojuši, ka skolās, kur bērniem rakstisko eksāmenu laikā bija atļauts košļāt gumiju, rezultāti izrādījās labāki nekā tajās, kur košļenes gremošanu uzskatīja par necieņas izpausmi pret svarīgo pārbaudījumu. Un ja piedevām vēl izvēlas košļājamo gumiju bez cukura, tad zināms labums tiek arī mutes dobuma veselībai.
Kaulu veselībai: ja lieto sāli, uzdzer pienu. Zināms, ka sāls veicina kalcija izvadīšanu no ķermeņa. Ilgākā pētījumā, kurā piedalījās sievietes, tika pierādīts, ka, dienā uzņemot vienu lieku miligramu sāls, kaulu zudums palielinās par vienu procentu gadā, ja vien netiek speciāli domāts par zaudētā kalcija kompensēšanu, uzņemot to ar uzturu. Pēdējā laikā mediķi secina, ka gandrīz visiem cilvēkiem sāls patēriņš ir lielāks par ieteicamo. Jācenšas to mērķtiecīgi ierobežot, jo sāls nodara pāri sirdij, asinsvadiem, nierēm u.c. Bet, rūpējoties par kaulu veselību, jau kopš jaunības ieteicams lietot daudz piena produktu ar zemu tauku saturu, jo sevišķi, ja esat sāls cienītāji. Glāzes iztukšošanai daudz laika nav vajadzīgs.
Stresa mazināšanai: piezvani kādam mīļam cilvēkam. Dzīvē netrūkst situāciju, kad tuvie cilvēki nevar būt klāt un atbalstīt, sniegt mierinājumu. Taču mobilais tālrunis ir pa rokai, un, izrādās, arī piecu minūšu gara telefonsaruna spēj dot vairāk, nekā varētu domāt. Viskonsinas universitātes līdzstrādnieki pētījumā iesaistīja 7–12 gadus vecas meitenes, kurām bija jārunā publikas priekšā – šī situācija radīja stresu un veicināja stresa hormona kortizola līmeņa celšanos. Atšķirība bija vienīgi tā, ka daļai meiteņu līdzās atradās mātes, kuras varēja viņas apskaut, bet citas sarunājās ar mammām pa telefonu. Stresa hormonu līmenis abās grupās kritās vienādi.
Muskuļu veselībai: pirms fiziskas slodzes neignorē iesildīšanos. Vai tu skrien, vingro, krauj malku vai esi nolēmis ķerties pie veco krūmu un koku izciršanas dārzā, vispirms ir vajadzīga zināma iesildīšanās. Iesācēju tipiska kļūda, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, ir tā, ka viņi iesildīšanos ignorē, uzskatot to par lieku laika tēriņu. Taču runa ir tikai par nedaudzām minūtēm. Pirms slodzes nepieciešams veikt iesildīšanās vingrinājumus, kādus savulaik mācīja skolā sporta stundās. Var vienkārši pastaigāt, pārmaiņus izvēloties garākus lēnākus un īsākus ātrākus posmus. To darot, vēzē rokas krūšu augstumā, lai veicinātu apasiņošanu. Sajūtot pirmās svīšanas pazīmes, var uzsākt iecerēto fizisko nodarbi. Stiepšanās vingrojumus var veikt tad, kad muskuļi ir tam gatavi un locītavas – labi ieeļļojušās un lokanas, tad dažādu traumu risks ir mazāks.