Dažādu specialitāšu ārsti diendienā sastopas ar situāciju, kad pacienti nav īpaši apzinīgi, lietojot ārstu nozīmētās zāles, toties ir gatavi nekritiski izdot naudu par izreklamētiem, reizēm visai eksotiskiem bezrecepšu preparātiem.
«Cilvēki mēdz aizrauties ar uztura bagātinātājiem, kurus bieži vien kombinē paši pēc saviem ieskaitiem, un par maz lieto zāles, kas viņiem patiešām ir vajadzīgas, piemēram, asinsspiediena regulēšanai un holesterīna līmeņa pazemināšanai asinīs,» saka kardiologs Andris Skride. «Tajā pašā laikā netrūkst situāciju, kad cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām bezrecepšu preparāti ir ieteicami papildterapijai, un vislabāk tos izvēlēties saziņā ar ārstu. Piemēram, es saviem pacientiem bieži iesaku papildus uzņemt magniju.»
– Kāda ir magnija loma sirds un asinsvadu veselībā?
– Magnijs organismā ir iesaistīts daudzās ķīmiskās reakcijās, tas darbojas dažādās enzīmu sistēmās. Jau samērā sen ir zināms, ka magnijam piemīt kardioprotektīva – sirdi sargājoša iedarbība. Tas organismā pilda dabiska kalcija antagonista funkcijas. Ir vesela medikamentu grupa – kalcija antagonisti, kurus izmanto hipertensijas ārstēšanā, jo tie regulē kalcija jonu iekļūšanu šūnā, atslābina asinsvadu gludo muskulatūru un paplašina artērijas. Ja magnija trūkst, kalcijs var izgulsnēties, kā arī radīt spazmas asinsvados. Ne velti arī mūsdienās viens no līdzekļiem hipertensīvās krīzes kupēšanai ir magnija ievadīšana intravenozi. Sirds vadīšanas sistēmas šūnas ir ļoti atkarīgas no pareizas kālija, magnija un kalcija sadarbības. Kālijs sirdij ir ļoti svarīgs, un magnijs ir tas, kurš nodrošina kālija atgriešanos šūnās un kalcija iziešanu no tām. Magnijs ne vien kavē kalcija izgulsnēšanos asinsvadu sieniņās, bet arī mazina asins recēšanas sistēmas aktivitāti un nedaudz palīdz regulēt holesterīna līmeni asinīs.
– Vai magnija koncentrācija asinīs ir jāpārbauda?
– Magnijs galvenokārt atrodas šūnās, tāpēc, veicot šādu asinsanalīzi, ne vienmēr var gūt pareizu priekšstatu par patieso stāvokli. Ja asinsanalīze uzrāda normu, tas vēl nenozīmē, ka organismā netrūkst magnija.
– Kā tad var spriest par magnija trūkumu?
– Parasti ārsts par to spriež, izvērtējot pacienta sūdzības un viņa varbūtējo piederību kādai no riska grupām.
– Kādas sūdzības var liecināt par magnija trūkumu?
– Daudzi zina, ka ar magnija trūkumu saistās muskuļu krampji un tirpšana, bet uz to var norādīt arī ātra nogurdināmība un nespēks, nervozitāte, miega traucējumi, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības. Nereti pacienti sūdzas par sirdsdarbības traucējumiem – pārsitieniem, paātrinātu sirdsdarbību. Pārsitieni visbiežāk nav bīstami dzīvībai un veselībai, taču rada cilvēkam izbailes un stresu, un, protams, tas ir signāls, ka jāiet pie ārsta, lai pārbaudītu sirds veselību, jo ir būtiski noskaidrot, kas tie ir par pārsitieniem un kurā vietā sirdī tie rodas. Ja nepieciešams, pacientam veic kardiogrammu vai Holtera monitoringu – elektrokardiogrammas reģistrēšanu diennakts garumā. Rezultātu izvērtē kardiologs, aritmologs. Par magnija trūkumu var liecināt arī asinsspiediena izmaiņas, turklāt cilvēkiem, kuriem organismā trūkst magnija, ātrāk mēdz attīstīties ateroskleroze un sklerotiskas izmaiņas sirds vārstuļos.
– Kādas ir magnija deficīta riska grupas, kurām īpaši jādomā par magnija papildu uzņemšanu?
– Faktiski visās vecuma grupās ir sastopami cilvēki, kuriem vajadzētu papildus lietot magniju. Paaugstinātas prasības pēc magnija ir sportistiem, grūtniecēm, bērniem intensīvas augšanas periodā, tā dēvētajiem hiperaktīvajiem bērniem, arī tiem cilvēkiem, kuri diendienā pakļauti stresa ietekmei – šodien samērā bieži varam sastapt aktīvus jaunus cilvēkus, kuri daudz strādā, turklāt regulāri neizguļas. Būtiski uzņemt magniju ir cilvēkiem, kuri lieto noteiktus medikamentus, piemēram, sirds glikozīdus vai urīndzenošos līdzekļus, jo šajā gadījumā magnijs tiek pārāk daudz izvadīts. Es ļoti bieži saviem pacientiem līdztekus pamata medikamentiem iesaku papildterapijā magnija preparātus.
– Kāpēc tiek uzskatīts, ka vasarā vajadzētu uzņemt vairāk magnija?
– Gada karstākajā laikā cilvēki vairāk svīst, un arī svīstot tiek zaudēts magnijs, tāpēc ir vērts to uzņemt papildus. Tas pats attiecas uz iešanu pirtī, intensīvu fizisko slodzi un visu, kas veicina pastiprinātu svīšanu.
– Vai nepieciešamo magnija daudzumu var uzņemt ar uzturu?
– Tas ir iespējams, bet jāteic, ka tipiska mūsdienu ēdienkarte tā īsti nenodrošina nepieciešamos 300–400 mg magnija diennaktī. Kādā salīdzinošā pētījumā tika noskaidrots, ka šodien cilvēki ar uzturu uzņem uz pusi mazāk magnija nekā pirms 100 gadiem. Acīmredzot toreiz vairāk ēda riekstus, pākšaugus un citus magniju saturošus produktus; iespējams, ka arī augsne nebija tik noplicināta, tāpēc graudaugi bija bagātāki ar magniju. Magnija avoti mūsu uzturā ir pupas, klijas, dažādi rieksti, ķirbju, sezama un saulespuķu sēkliņas, šokolāde, zivis, daudz magnija ir arī alū. Ikdienā redzam, ka ne visi cilvēki grib un var lietot šos produktus. Problēmas rodas arī tiem, kuri ievēro vienpusīgas diētas vai badojas, cenšoties zaudēt svaru – viņiem organismā veidojas ne vien magnija, bet arī citu svarīgu uzturvielu trūkums, tāpēc jāatsāk normāli pilnvērtīgi ēst. Gribētos uzsvērt, ka sabalansēta, veselīga uztura principiem atbilstoša ēdienkarte patiešām ir ļoti svarīga mūsu veselībai, ne tikai domājot par ķermeņa masas vai holesterīna līmeņa normalizēšanu. Ēdot pareizi, manuprāt, sakārtojas arī domas, ir vairāk spēka un dzīvesprieka. Bet, ja ir situācija, kad uzturs nav bijis optimāls un cilvēks, kurš kopumā jūtas vesels, ir pārstrādājies un viņu sāk traucēt sūdzības, kas varētu liecināt par magnija trūkumu, tad pirmais, ko varētu droši darīt, nekaitējot savai veselībai, ir sākt lietot kādu magnija preparātu, piemēram, Magne B6, kur magnijs ir kombinācijā ar B6 vitamīnu – piridoksīnu, kurš cita starpā palīdz magnijam labāk nokļūt šūnās. Protams, neko nevajadzētu uzsākt lietot bez sava ārsta ziņas, ja ir kādas nopietnākas veselības problēmas. Piemēram, pacientiem ar izteiktu nieru mazspēju magnija preparāti nav ieteicami.
– Pēc kādiem kritērijiem un pēc cik ilga laika var spriest, ka preparāts iedarbojas?
– Ja ir bijuši pareizi mūsu secinājumi par problēmu cēloni – magnija trūkumu, tad par to liecina traucējošo simptomu mazināšanās. Cik ātri būs jūtams efekts – tas atkarīgs gan no simptomu izteiktības, gan no organisma individuālajām īpatnībām, gan zināmā mērā arī no preparāta formas. Piemēram, no Magne B6 šķīduma iekšķīgai lietošanai nogurums un galvassāpes var mazināties jau 1–2 dienu laikā. Protams, nedaudz darbojas arī placebo efekts, bet tas nozīmē, ka problēma ir bijusi nervu sistēmā, kur kaut kas nav sakārtots, un arī nervu sistēmas veselībai magnijs un B6 vitamīns ir vajadzīgs.
Raksts tapis sadarbībā ar Sanofi