Cik labi gan būtu, ja, tuvojoties gada tumšākajam un drūmākajam laikam, varētu piebremzēt savu aktivitāti, būtu mazāk jāstrādā un nenāktos risināt ne sadzīves problēmas, ne attiecību kolīzijas.
Tomēr jādarbojas vien tālāk, un nedrīkst ļauties rudens nomāktībai, sociāli ekonomisko problēmu radītajai spriedzei un nervozitātei, jāmēģina saskatīt dzīvē ko pozitīvu, uzmundrināt sevi un citus, jo runa nav tikai par garastāvokli, bet arī par veselību.
Nav mirstamā vaina, tomēr jebkurš nervu sistēmas sasprindzinājums, nervozitāte un nemiers ietekmē ne tikai ikdienas noskaņojumu, bet ar laiku atstāj negatīvu iespaidu uz dažādām organisma sistēmām.
Pirmie palīgi – ārstniecības augi
Ja saviem spēkiem nevar tikt galā ar ikdienas spriedzi un nervozitāti, var meklēt palīdzību ārstniecības augos. Būtiski ir sākt augu preparātus lietot, kad problēma ir sākuma stadijā un nav vajadzības pēc stipras iedarbības medikamentiem. SIA Silvanols šim nolūkam ražo savu produktu Relaxen®, kura sastāvs savulaik izveidots, sadarbojoties Latvijas farmaceitiem un ārstiem. Pirmais tapa Relaxen® balzams, kur izmantoti baldriāna sakņu, vīgriežu, apiņu, melisas un māteres ekstrakti, kas pazīstami kā dabiski nomierinoši līdzekļi, kā arī vilkābeles ekstrakts, kas pievienots, lai papildus veicinātu sirdsdarbības uzlabošanos. Balzamā izmantota dabiskā dzērveņu sula. Tiek ražots arī līdzīga sastāva preparāts ar baldriāna, apiņu un melisas ekstraktu kapsulās, lai ceļotāji to varētu paņemt līdzi lidojumos un lai produktu ērtāk varētu lietot cukura diabēta pacienti. Balzama un kapsulu sastāvs ir veidots tieši Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, ārstniecības augi nāk no Latvijas mežiem, pļavām un dārziem. Cilvēkiem bieži šķiet, ka ārstniecības augu līdzekļi nav pārāk iedarbīgi un piedevām tie jālieto ilgu laiku, lai justu kādu efektu. Jā, daudzi no tiem pazīstami jau gadsimtiem ilgi, taču augu valsts preparātu ražošana mūsdienās balstās uz zinātnisku pētījumu atziņām, tiek nepārtraukti uzlaboti tehnoloģiskie procesi, iegūtās aktīvās vielas ir standartizētas un no tām veido inovatīvas kombinācijas.
Pieaugušajiem un bērniem
Diemžēl laikmetā sasprindzinājumu, nervozitāti un nomāktību jūt arī bērni, viņi uztver un pārņem pieaugušo cilvēku noskaņojumu. Pieaugot spriedzei sabiedrībā, tā pieaug arī skolā, rezultātā bērni var kļūt cietsirdīgāki pret saviem vienaudžiem. Arī šādai situācijai ārstniecības augu līdzekļi palīdzēs tikt pāri. Maziem bērniem vispiemērotākais ir Relaxen® balzams. Vecākiem cilvēkiem un tiem, kam saspringts darbs, šie preparāti palīdz, ja ir nervozitāte, satraukums. Silvanola kolektīvs saņēmis labas atsauksmes arī no jauniem un ne tik jauniem studentiem, kuri šos produktus lieto, lai kliedētu satraukumu eksāmenu sesijas laikā. Tie nav miega līdzekļi, tāpēc droši lietojami dienā, bet, kad stress samazinās, vakaros kļūst vieglāk iemigt.
Neizraisa pieradumu
Būtiski ir arī tas, ka šie dabas vielu produkti neizraisa pierašanu. Latvijā netrūkst cilvēku, kuri pieraduši pie noteiktiem recepšu medikamentiem. Ir situācijas, kad preparāti patiešām nepieciešami, bet varbūt ar tiem nevajadzētu sākt. Ja pārņēmusi nervozitāte un nomāktība, ir iespējama psihoterapija, pārrunas ģimenē un ar ārstu, tad – ārstniecības augu līdzekļi un tikai tad, kad jūtams, ka nekas nespēj palīdzēt, vajadzētu ķerties pie ķīmiskajiem preparātiem, turklāt tie būtu jālieto īslaicīgi. n
Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
**
Idejas, kā sapurināties rudenī
1. Mācīties no savām kļūdām. Gadalaiku maiņa nav neparedzama stihiska nelaime, tāpēc tai var kaut cik sagatavoties. Ja esat no tiem cilvēkiem, kuri līdz pavasarim jau būs aizmirsuši šobrīd doto solījumu nākamajā vasarā beidzot kārtīgi atpūsties un norūdīties, tad ierakstiet sev datorā vai kalendārā atgādinājumu, cik slikti jutāties pēc saaukstēšanās un ko esat paredzējuši darīt lietas labā. Vēl labāk, protams, būtu saņemt individuālus padomus no sava ģimenes ārsta.
2. Ārstēt saaukstēšanos. Ja gadās saķert iesnas, negaidiet, vai tās nepāries pašas no sevis. Jo agrāk sāksiet ārstēties, jo vieglāk būs izārstēties. Pirmajā dienā no iesnām varbūt izdosies atbrīvoties ar siltām kāju vannām, siltu upeņu vai aveņu tēju un citiem
vienkāršiem līdzekļiem. Tā jūs arī dosiet organismam iespēju krāt pieredzi, dabiskā ceļā izslimojot vīrusu infekciju, un izveidot pret to imunitāti. Nevajag sagaidīt, kad iesnas pieņemsies spēkā, lai pēc tam lielā daudzumā lietotu deguna pilienus un pat temperatūru pazeminošus līdzekļus.
3. Atzīt dzīvesveida nozīmi. Kaut arī runas par dienas režīmu, pietiekamu fizisko slodzi un gana ilgu naktsmieru mēdzam laist gar ausīm, tas viss ir tiesa. Izjaucot dabisko miega ritmu, organisms nevar pilnvērtīgi atpūsties un cieš arī imunitāte.
Pirms izdomāt īpašus pasākumus, lai stiprinātu un norūdītu savu organismu, paskatieties, vai viss ir kārtībā ar šīm elementārajām lietām.
4. Ievērot saprātīgus ēšanas paradumus. Tie ietver sevī regulāras ēdienreizes un sabalansētu uzturu. Tas nenozīmē, ka viss jāizsver līdz gramam un jāietur maltītes stingri pēc pulksteņa – tā būtu sevis mocīšana. Bet tikpat liela mocība ir staigāt visu dienu neēdušam, lai vakarā pārēstos. Jo produkti ir vienkāršāk pagatavoti un svaigāki, jo tie ir veselīgāki. Sekojiet arī šķidruma patēriņam, tomēr atturoties no pārspīlējumiem.
5. Uzņemt vitamīnus. Šajā laikā, kad sākam cits ar citu dalīties savos vīrusos darbā, skolā vai sabiedriskajā transportā, regulāri jāseko, lai organismam netrūktu vitamīnu. Jāizmanto iespēja ēst svaigus vietējos augļus un dārzeņu, kamēr tie vēl vitamīnu pilni. Ja kaut kādu iemeslu dēļ uzturs ir vienveidīgs un vitamīniem nabadzīgs, jāsāk domāt par vitamīnu kursu. Vislabāk par to konsultēties ar ģimenes ārstu, kurš savos ieteikumos ņem vērā katra pacienta individuālās vajadzības.
6. Mazināt spriedzi. Spriedze jebkurā gadījumā grauj organisma pretestības spējas, uz stresa fona slimības attīstās veiksmīgāk. Tāpēc nepieciešams stresa menedžments – nedrīkst ļaut savam organismam uztraukties par visu. Ja tu pats esi mierīgs un pašpietiekams, tad arī saviem tuvākajiem cilvēkiem vari sniegt mīlestību un drošības sajūtu, un jūs visi spēsiet labāk pretoties dzīves grūtībām, tai skaitā – vīrusiem.
7. Neatmest domu par norūdīšanos. Tas nav stihisks pasākums, bet pakāpenisks, sistemātisks asinsrites un nervu sistēmas treniņš, kuru no fizioloģijas viedokļa vislabāk ir uzsākt vasarā. Pašreizējā gadalaikā piesardzīgi var praktizēt norīvēšanos ar mitru dvieli, ko sākumā samērcē viegli siltā, bet ar katru nākamo reizi arvien aukstākā ūdenī, pēc tam var pāriet uz 1 – 2 minūtes ilgu visa ķermeņa vai tikai kāju aplaistīšanu ar ūdeni, kura temperatūru pakāpeniski samazina no 34 līdz 20 grādiem. Tas palīdz nostiprināt deguna, rīkles un bronhu gļotādas aizsargspējas. Noderēs arī kakla skalošana ar vēsu ūdeni un saldējuma ēšana. Ja līdzekļi atļauj, var apmeklēt ūdens procedūras medicīnas centros. Neko no tā visa nedrīkst darīt, ja cilvēks ir saaukstējies vai nav pilnīgi atlabis pēc slimības.
**
NODERĪGI
ILGSTOŠAS SPRIEDZES IZPAUSMES:
• Elpošana kļūst ātrāka un seklāka.
• Kuņģa un zarnu traktā paaugstinās gludās muskulatūras tonuss un samazinās gremošanas sulu izdalīšanās.
• Var paātrināties sirdsdarbība, izteiktākas kļūst asinsspiediena maiņas, pieaug nosliece uz paaugstinātu spiedienu.
• Cieš arī muskuļu un kaulu sistēma – pastiprinātas muskuļu kontrakcijas var izraisīt pulsējoša vai migrējoša tipa galvassāpes.
• Var sākties arī reproduktīvās veselības problēmas.