Latvijā katru gadu pārtikas rūpniecībā pārstrādā ap 50–70 tonnu krūmcidoniju augļu, rezultātā kā atkritumprodukts veidojas līdz pat septiņām tonnām krūmcidoniju sēklu.
Ekonomisku apsvērumu dēļ būtu nepieciešams atrast tām ērtu izmantojuma veidu.
Septembrī un oktobrī daudzos mūsu dārzos nogatavojas skaists, aromātisks un zeltains auglis – krūmcidonija. Tā forma parasti ir bumbierveidīga, bet var būt arī ābolveida, lodveida vai cita. Pavasarī krūms mūs priecē ar burvīgiem ziediem dažādos sarkanos toņos. Bet bieži vien mēs šo skaisto, aromātisko augli tā īsti nenovērtējam, tikai dažkārt pievienojam kādam ievārījumam vai sulai. Patiesībā šis augs ir vērtīgāks, nekā mums šķiet, jo gan tā lapas un zari, gan augļu miziņas, sēklas un, protams, viss auglis kopumā, satur daudzas unikālas bioloģiski aktīvas dabas vielas, kuras tādā kombinācijā nav sastopamas citos augos.
Krūmcidonija (Chaenomeles japonica) ir neliels rožu dzimtas krūms, kas parasti tiek kultivēts augļu un ziedu dēļ. Tā dzimtene ir Japāna. Tautā krūmcidonijas visbiežāk saucam vienkārši par cidonijām, taču patiesībā cidonijas (Cydonia oblonga) ir cits, krūmcidonijām līdzīgs augs – tā zinātniskais nosaukums cēlies no Kipras pilsētas Cidonas vārda. Cidoniju dzimtene ir Persija, no kurienes tās vairāk nekā četru gadu tūkstošu laikā izplatījušās Eiropā. Jau Senajā Grieķijā cidonijas bija lielā cieņā – tur pat likums paredzēja, ka cidoniju augļi obligāti jālieto kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem kopdzīve būtu tikpat jauka kā cidonijas aromāts. Vēsturnieki arī pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bijis sengrieķu mitoloģijā minētais slavenais «strīdus ābols», kuru Pariss pasniedza mīlas dievietei Afrodītei, tā atzīstot, ka viņa ir skaistāka par sāncensēm Hēru un Atēnu.
Glabā ievērojamas vērtības
Mūsdienās kultivē vairāk nekā 200 dažādu dekoratīvo krūmcidoniju šķirņu. Vērtīgās aromātiskās vielas atrodas tieši krūmcidoniju augļu miziņā, bet vēl līdz šim brīdim parfimēriem tā arī nav izdevies iegūt šo neparasti bagātīgo smaržu buķeti.
Krūmcidoniju augļos ir daudz C vitamīna – apmēram trīs reizes vairāk nekā citronos, turklāt tie satur pektīnvielas, fruktozi, organiskās skābes, piemēram, ābolskābi un citronskābi; A, B1, B2, E un PP vitamīnu, kā arī minerālvielas – kāliju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi. Krūmcidoniju augļus tautas medicīnā izmanto kā ēstgribu veicinošu un audus savelkošu līdzekli. Augstais fenolu un C vitamīna saturs krūmcidoniju augļos piešķir tiem antioksidantu īpašības. Piemēram, pievienojot zemeņu ievārījumam krūmcidoniju augļus, palielinās ievārījuma antioksidantu aktivitāte, kas noturas augstākā līmenī arī produkta uzglabāšanas laikā. Pētīta arī krūmcidoniju augļu spēja aizkavēt vēža attīstību. Minēto īpašību dēļ krūmcidonijas varētu rast plašu lietojumu medicīnā un kosmētikā.
Pētījums Latvijā
Lai gan par krūmcidoniju augļos esošajām vielām ir diezgan plaša informācija, par krūmcidoniju sēklu ķīmisko sastāvu pieejams visai neliels skaits zinātnisko publikāciju. Tādēļ EUREKA programmas projekta Nr. E! 6240 PLANTCOSMEHEL «Jaunu augu izcelsmes produktu izstrāde veselības uzlabošanai un kosmētikai» (2010. – 2012.) ietvaros Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta Dabasvielu pētījumu laboratorijā tika izstrādāta tās ieguves tehnoloģija un veikti pētījumi par krūmcidoniju sēklu eļļas ķīmisko sastāvu un tās piedevu ietekmi uz citu augu eļļu – rapšu, linu un kaņepju eļļas – oksidatīvo stabilitāti. Savukārt SIA Silvanols pētīja šīs eļļas praktiskā lietojuma iespējas uztura bagātinātāju un kosmētisko produktu ražošanā. Rezultātā tapa vairāki jauni kosmētiskie produkti – krēmi, dušas želejas un ārstnieciskie gēli veselības nostiprināšanai un skaistumam.
Sēkliņas gaida savu kārtu
Latvijā katru gadu pārtikas rūpniecībā pārstrādā ap 50–70 tonnu krūmcidoniju augļu un rezultātā kā atkritumprodukts veidojas līdz pat septiņām tonnām krūmcidoniju sēklu. Ekonomisku apsvērumu dēļ būtu nepieciešams atrast tām piemērotu izmantojuma veidu. Šajās sēkliņās ir 10–20% eļļas, kurai ir neparasta kompozīcija, jo 90 procentus no visa taukskābju satura, kas ir šajā eļļā, veido divas nepiesātinātās taukskābes: linolskābe (52–54%) un oleīnskābe (35%); no piesātinātajām taukskābēm visvairāk ir palmitīnskābes (9–10%), bet mazāk par vienu procentu ir stearīnskābe, eikozēnskābe un linolēnskābe. Kopējais fosfolipīdu saturs krūmcidoniju sēklās ir ap 0,5%, fitīna daudzums – ap 1,4%, kopējais fosfora saturs – ap 4%. Bez minētajiem komponentiem sēkliņas satur arī fitosterolus (0,015%) un alfa tokoferolu (0,1%). Krūmcidoniju sēklu eļļa, pateicoties savam unikālajam sastāvam, var kalpot kā vērtīgs produkts ārstnieciskās kosmētikas receptūru izstrādē – jau pašreiz krūmcidoniju sēklu ekstraktu izmanto kā mīkstinošu, ādu aizsargājošu līdzekli kosmētikā. Krūmcidoniju sēklas ir arī bagātīgs polifenolu avots – tas izskaidro eļļas antioksidatīvās īpašības. RTU veikto pētījumu rezultātā noskaidrots, ka krūmcidoniju sēklu eļļa var aizstāt sintētiskos antioksidantus augu eļļu oksidatīvās stabilitātes nodrošināšanā, šādi varētu stabilizēt kosmētikā un pārtikā izmantojamās augu eļļas.
Kā redzams, mēs vēl ļoti maz zinām par daudzajām dabas bagātībām, kas aug mūsu dārzos un mežos – izmantojot šīs vērtības, mēs varam dot daudz jaunu produktu gan mūsu veselības nostiprināšanai, gan skaistumam.
Raksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols
NODERĪGI
Japānā un Ķīnā krūmcidoniju augļus lieto kā spēcīgu ārstniecības līdzekli:
• vitalitātes stimulēšanai un imunitātes nostiprināšanai;
• pret iekaisumiem locītavu slimību gadījumā;
• sāpīgu kakla iekaisumu ārstēšanai.