Sirds, asinsvadi un magnijs

«Cilvēki mēdz aizrauties ar uztura bagātinātājiem, kurus bieži vien kombinē paši pēc saviem ieskaitiem, bet kārtīgi nelieto zāles, kas viņiem patiešām ir vajadzīgas, piemēram, asinsspiediena regulēšanai un holesterīna līmeņa pazemināšanai asinīs,» saka kardiologs Andris Skride.

«Tajā pašā laikā netrūkst situāciju, kad cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām bezrecepšu preparāti ir ieteicami papildterapijai, un vislabāk tos izvēlēties saziņā ar ārstu. Piemēram, es saviem pacientiem bieži iesaku papildus uzņemt magniju.»

Magnija loma

Magnijs organismā ir iesaistīts daudzās ķīmiskās reakcijās, tas darbojas dažādās enzīmu sistēmās. Magnijam piemīt kardioprotektīva – sirdi sargājoša – iedarbība. Tas organismā pilda dabiska kalcija antagonista funkcijas. Ir vesela medikamentu grupa – kalcija antagonisti, kurus izmanto hipertensijas ārstēšanā, jo tie regulē kalcija jonu iekļūšanu šūnā, atslābina asinsvadu gludo muskulatūru un paplašina artērijas. Ja magnija trūkst, kalcijs var izgulsnēties, kā arī radīt spazmu asinsvados. Ne velti viens no līdzekļiem hipertensīvās krīzes kupēšanai ir magnija ievadīšana intravenozi. Sirds vadīšanas sistēmas šūnas ir ļoti atkarīgas no pareizas kālija, magnija un kalcija «sadarbības». Kālijs sirdij ir ļoti svarīgs, un magnijs ir tas, kurš nodrošina kālija atgriešanos šūnās un kalcija iziešanu no tām. Magnijs arī mazina asins recēšanas sistēmas aktivitāti un nedaudz palīdz regulēt holesterīna līmeni asinīs.

Kas liecina par magnija trūkumu

Daudzi zina, ka ar magnija trūkumu saistās muskuļu krampji un tirpšana, bet uz to var norādīt arī ātra nogurdināmība un nespēks, nervozitāte, miega traucējumi, galvassāpes, koncentrēšanās grūtības. Nereti pacienti sūdzas par sirdsdarbības traucējumiem – pārsitieniem, paātrinātu sirdsdarbību. Pārsitieni visbiežāk nav bīstami dzīvībai un veselībai, taču rada cilvēkam izbailes un stresu. Tas ir signāls, ka jāiet pie ārsta, lai pārbaudītu sirds veselību, jo ir būtiski noskaidrot, kas tie ir par pārsitieniem un kurā vietā sirdī tie rodas. Par magnija trūkumu var liecināt arī asinsspiediena izmaiņas. Ja organismā trūkst magnija, ātrāk mēdz attīstīties ateroskleroze un sklerotiskas izmaiņas sirds vārstuļos.

Magnijs uzturā

Tipiska mūsdienu ēdienkarte bieži vien nenodrošina nepieciešamos 300 – 400 mg magnija diennaktī. Kādā salīdzinošā pētījumā noskaidrots, ka šodien cilvēki ar uzturu uzņem uz pusi mazāk magnija nekā pirms 100 gadiem. Acīmredzot toreiz vairāk ēda riekstus, pākšaugus un citus magniju saturošus produktus; iespējams, ka arī graudaugi bija bagātāki ar magniju, jo augsne nebija tik noplicināta. Magnija avoti ir pupas, klijas, dažādi rieksti, ķirbju, sezama un saulespuķu sēkliņas, šokolāde, zivis. Ne visi cilvēki ikdienā lieto šos produktus.

Magnija preparāti

Ja uzturs nav bijis optimāls un cilvēks, kurš kopumā jūtas vesels, ir pārstrādājies un viņu sāk traucēt sūdzības, kas varētu liecināt par magnija trūkumu, tad pirmais, ko var droši darīt, nekaitējot veselībai, ir sākt lietot kādu magnija preparātu, piemēram, Magne B6, kur magnijs ir kombinācijā ar B6 vitamīnu – piridoksīnu, kurš cita starpā palīdz magnijam labāk nokļūt šūnās. Protams, ja ir nopietnākas veselības problēmas, tad neko nevajadzētu sākt lietot bez ārsta ziņas. Pacientiem ar izteiktu nieru mazspēju magnija preparāti nav ieteicami. Ja problēmu cēlonis patiešām ir magnija trūkums, tad, lietojot šos preparātus, traucējošie simptomi mazinās. Cik ātri kļūs jūtams efekts – tas atkarīgs gan no simptomu izteiktības, gan no organisma individuālajām īpatnībām, gan zināmā mērā arī no preparāta formas. Piemēram, no Magne B6 šķīduma iekšķīgai lietošanai nogurums un galvassāpes var mazināties jau 1 – 2 dienu laikā. Nedaudz darbojas arī placebo efekts, bet tas nozīmē, ka problēma ir bijusi nervu sistēmā, kur kaut kas nav sakārtots, un arī nervu sistēmas veselībai magnijs un B6 vitamīns ir vajadzīgs. 

Raksts tapis sadarbībā ar Sanofi

NODERĪGI

Paaugstināta prasība pēc magnija ir: sportistiem, grūtniecēm, bērniem intensīvas augšanas periodā, bērniem ar hiperaktivitātes sindromu, cilvēkiem, kuri diendienā pakļauti stresa ietekmei, tiem, kuri lieto medikamentus, kas veicina magnija izvadīšanu (piemēram, sirds glikozīdi vai diurētiķi).