Ja kompotu gatavošana rudenī ir jūsu ģimenes tradīcija un jūsmājās visi tos labprāt ēd, tad jautājumi ir nevietā un pieliekamais noteikti jau papildinājies ar kādu jaunu burciņu partiju.
Ja kompotus gatavot nemēdzat, bet šogad sagribējies pamēģināt, sāciet ar mazumiņu un skatieties, kā veiksies. Var gadīties, ka no pašu dārza āboliem, bumbieriem un plūmēm gatavotais našķis pārtrumpo skārda bundžās konservētos ananasus un persikus sīrupā.
Viss plūst un mainās, arī ēdienu gatavošanas mode. Septiņdesmito gadu pavārgrāmatās stāv rakstīts, ka kompots ir viens no iecienītākajiem konservu veidiem, kurš ļauj saglabāt augļu izskatu, garšu un vitamīnus, turklāt mājas apstākļos tas viegli pagatavojams. Ko lai saka – citi laiki, citi tempi un kritēriji. Jau iedomājoties vien, ka nāksies ne tikai pārlasīt, mizot, griezt un blanšēt augļus, bet vēl arī vārīt sīrupu un pasterizēt burciņas noteiktā temperatūrā noteiktu laiku, var pārņemt šausmas. Protams, kompota gatavošanai ir jāatvēl vairākas stundas no sava dārgā laika un, ja ne reizi neesi to darījis, uzmanīgi jāseko norādījumiem. Vēlāk jau izveidojas sava sistēma, kādā secībā rīkoties un kuras lietas var vienkāršot, lai darba procesu paātrinātu.
Kāpēc tā jānopūlas, ja augļus vienkāršāk ir sasaldēt? Labs jautājums. Kompots gan prasa vairāk darba, bet rezultātā tiek iegūts gatavs produkts, no kompota vienlaikus iznāk gan ēdiens, gan dzēriens, ko atliek vien pasniegt galdā, kamēr saldēti augļi ir pusfabrikāti, ar kuriem vēl kaut kas jāpasāk. zxPareizi pagatavotu kompotu var uzglabāt istabas temperatūrā, toties saldētajiem augļiem jāstāv saldētavā, kur ne vienmēr ir pietiekami daudz vietas. Savukārt atšķirībā no ievārījuma kompotam jāiztērē mazāk cukura. Bet vispār jau ziemā noder gan kompots, gan saldētie augļi, gan ievārījumi. Pavisam jauki, ja kādu daļu ražas var arī sažāvēt, iemarinēt vai vēl kā citādi sagatavot. Jo daudzveidīgāk, jo labāk.
Meklējiet ticamu un saprotamu recepti! Jāņem vērā, ka visbiežāk par kompotu sauc dzērienu, kas vārīts no svaigiem vai žāvētiem augļiem, ūdens un cukura, reizēm pievienojot arī kādu garšvielu – krustnagliņas, kanēli, vaniļu u.c. Vēl viena nozīme vārdam kompots ir saldais ēdiens, kura pamatu veido augļi (reizēm arī dārzeņi) sīrupā un kam piedevās tiek pasniegts putukrējums, saldējums vai kāds speciāli gatavots krēms.
Meklējot receptes internetā, vispirms izpētiet, vai runa nav par šiem diviem kompota veidiem. Gadās pat, ka recepte saucas Plūmju kompots ilgstošai glabāšanai, bet iedziļinoties izrādās, ka gatavo kompotu var turēt ledusskapī vienu nedēļu. Tiem, kuri vēlas apgūt pašus kompota gatavošanas pamatus, drošāk būs meklēt receptes mūsu pašu valodā izdotās grāmatās vai interneta resursos. Iepazīstieties ar vairākām receptēm, izvēlieties kādu daudzmaz tipisku, rūpīgi izlasiet un pārliecinieties, ka viss ir skaidrs.
Kad pamati apgūti un uzkrāta lielāka pieredze, var meklēt eksotiskas idejas, kas nāk no citām zemēm, un pielāgot tās savām iespējām. Nelielos daudzumos pievienojot mūsu vietējiem augļiem ananasus, apelsīnus, meloņu gabaliņus, vīnogas, nektarīnus un citus dienvidu labumus, var padarīt kompota garšu interesantāku. Bet, ja tādas iespējas nav, dažādību var panākt arī ar kādu cidoniju, aroniju, kazeni vai mežrozītes augli.
***
RECEPTES
Vienkāršs plūmju kompots. Plūmes saliek izkarsētās puslitra vai litra tilpuma burkās, pārlej ar vārošu ūdeni, atstāj uz vienu minūti. Ūdeni nolej atsevišķā traukā, izkāš caur sietiņu, izmēra tā tilpumu. Uz vienu litru ūdens pievieno 200–400 g cukura, uzvāra, noputo. Atkal pārlej plūmēm, burkām uzliek vāciņus, tās iegremdē ūdenī, kura temperatūra ir 75 grādi. Puslitra burciņas karsē 10 minūtes, litra – 15 minūtes.
Kaukāza plūmīšu un kabaču kompots ar divkāršu pārliešanu. Trīslitru burkas piepildīšanai vajag ap 300 g dzelteno Kaukāza plūmīšu un divus nobriedušus vidēja lieluma kabačus. Sīrupu vāra, uz litru ūdens pievienojot 200 g cukura. Kabačus nomizo, iztīra sēklas, mīkstumu sagriež kubiņos. Visu pilda burkā, ja vēlas, pievieno vienu plānās šķēlītēs sagrieztu cidoniju. Pārlej burkas saturu ar vārošu sīrupu, uzliek vāciņu, burku silti sasedz un ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Pēc tam sīrupu vēlreiz nolej, uzvāra, pārlej augļiem un burku aizvāko, sasedz, lai tā atdzistu pēc iespējas lēnāk.
Sterilizēts plūmju kompots bez cukura. Plūmes blīvi pilda burkās (ja vēlas, pārgriež tās uz pusēm vai iegriež un izņem kauliņus), pārlej ar ūdeni, uzliek vāciņu, iegremdē burkas katlā ar vārošu ūdeni. Puslitra burciņas karsē 10 minūtes, litra – 15 minūtes, pēc tam aizvalcē vai aizskrūvē. Sterilizēt bez cukura, pārlietus ar ūdeni, var arī citus augļus.
Plūmes medū. 1 kg veselu, stingru plūmju sadursta ar adatiņu, pārlej ar karstu medu (aptuveni 0,5 kg). Uzliek pagaidu vāciņu, atstāj uz četrām diennaktīm, pēc tam medu atkal nolej, uzvāra un pārlej plūmēm. Kopumā šo procedūru ar četru dienu intervālu atkārto četras reizes. Pēc tam burkas aizvāko.
***
NODERĪGI!
Kompota gatavošanai vislabāk iegādāties fasētu tīru dzeramo ūdeni, kur pēc iespējas mazāk minerālvielu.
Kompotam nav piemēroti ļoti gatavi, mīksti augļi. Ja vien iespējams, jāizvēlas šķirnes ar blīvāku mīkstumu. Neder sadauzīti augļi.
Augļus pirms likšanas kompotā iesaka apliet ar vārošu ūdeni (maigākus augļus – ar karstu ūdeni) un zināmu laiku atstāt. Tas palīdz saglabāt augļu formu, izspiest lieko gaisu, turklāt plūmēm pēc tam var viegli novilkt miziņu.
Lai sagrieztie augļi nesabrūnētu, ūdenim pievieno nedaudz citronskābes vai citronu sulas.
Rūpīgi recepšu autori norāda konkrētu ūdens temperatūru un augļu blanšēšanas ilgumu. Reizēm namamātes šo procesu vienkāršo: augļus blīvi saliek burkās, pārlej ar vārošu ūdeni, uzliek vāciņu un patur 10 minūtes, pēc tam ūdeni caur smalku sietiņu vai drāniņu nolej katlā un izmanto sīrupa vārīšanai.
Jo skābāki augļi, jo vairāk cukura vajadzīgs sīrupam. Ja pašam trūkst pieredzes, vēlams turēties pie receptēs norādītajām proporcijām.
Lai dažādotu garšu, sīrupu var vārīt nevis no ūdens, bet no augļu sulām.
Burciņu karsēšanai izmanto katlu, kura dibenā ieliek restītes (noder arī uzliekamie riņķi no gāzes plīts, sakrustoti skali, kāds citiem nolūkiem nevajadzīgs šķīvis u.c.). Burciņām jābūt iegremdētām ūdenī līdz sašaurinājumam pie kakliņa. Darba drošībai un ērtībai ļoti vēlams iegādāties speciālu ierīci burciņu pārcilāšanai.
Ūdens temperatūras noteikšanai vajadzīgs konservēšanas termometrs (līdz 100 grādiem). Norādītajā karsēšanas laikā temperatūru ieteicams pārbaudīt vairākkārt un vajadzības gadījumā palielināt vai samazināt liesmu, lai temperatūra turētos noteiktajās robežās.
Kompota burciņu aizvākošanai var izmantot gan valcējamos metāla vāciņus, gan jaunus plastmasas vāciņus, gan (burciņām ar vītni) jaunus skrūvējamus vāciņus.
Pēc aizvākošanas burkas kādu brīdi patur apvērstas uz vāciņa. Kompotu iesaka atdzesēt pēc iespējas lēni, dažas saimnieces pat saliek burkas uz spilvena un sasedz ar segām.