Kraukšķīgais topinambūrs

© Scanpix

Kāds tikai nosaukums ir izdomāts topinambūram? Zemes bumbieris, Volgas redīss, Jeruzālemes artišoks, lai gan ar artišoku tam nav nekādas līdzības. Drīzāk tā tuvākais radinieks ir parastā saulespuķe.

Pēc izskata topinambūrs atgādina ingvera sakni, bet pēc uzturvērtības – kartupeli. Ar saldu garšu, kraukšķīgs un sulīgs. Topinambūros ir apvienota vesela virkne vērtīgu vielu – vitamīni, minerālvielas – ļoti daudz dzelzs, cinks, kālijs, olbaltumvielas, pektīnvielas, organiskās skābes. Bagāti ar inulīnu, tāpēc topinambūriem nav grūti cīnīties ar nevajadzīgo glikozi mūsu organismā. Topinambūru uzskata par produktu nr. 1 tiem, kuri slimo ar diabētu. Ja to ilgstoši lieto, samazinās cukura līmenis asinīs. Ieteicams lietot, ja ir ateroskleroze, hipertonija, išēmiskās slimības, podagra, cistīts un anēmija. Izmanto arī kosmetoloģijā. Topinambūru var ēst svaigu, to vāra, sautē, marinē, gatavo sacepumu, salātus, cep pankūkas un vāra biezzupu. Var izmantot kartupeļu vietā pie gaļas vai zivju ēdieniem.

Andis BRĒMANIS, dietologs

– Īpatnība ir tā, ka topinambūram ir bumbuļi, ne gluži tādi kā kartupelim, pēc formas nedaudz tomēr tie atšķiras. Tajos ir nevis ciete kā kartupeļiem, bet inulīns – fruktozes polimērs, kas līdzīgi kā ciete no glikozes iznāk fruktoze. Pozitīvi, ka, to apēdot, tas netiek sašķelts. Mūsu gremošanas trakta fermenti nespēj inulīnam neko izdarīt, tāpēc tas kā balastviela ceļo cauri zarnu traktam un nonāk resnajā zarnā. Inulīns ir labs probiotiķis, kas garšo labajām baktērijām. Biežāk topinambūru reklamē cukura diabēta slimniekiem, taču populāri inulīnu izdalīt vai nu no topinambūra, vai artišoka. To dažkārt pievieno produktiem – cepumiem, sulām un citiem. Protams, topinambūru var izmantot specifiskiem mērķiem, taču to var ēst jebkurš, ja tas iepatīkas.

NODERĪGI

• Pērkot jāpievērš uzmanība, lai topinambūrs ir gluds un stingrs, lai uz tā nav plankumu.

• Topinambūru var uzglabāt ledusskapī apmēram divas nedēļas, vislabāk to ietīt papīra dvielī.

• Parasti novāc vēlu rudenī, taču var atstāt uz lauka arī pa ziemu un izrakt tad, kad ir atkusnis.

RECEPTES

Marinēts topinambūrs ar burkānu

• Sastāvdaļas: topinambūrs, burkāns.

• Marinādei: litrs ūdens, 50 g sāls, 50 g ābolu etiķa, 2 ēdamkarotes medus.

• Pagatavošana: topinambūru un burkānu notīra un sagriež salmiņos. Liek sterilizētās burkās, pārlej ar marinādi, uzliek vāciņu un liek pasterizēties. Kāpostu, ābolu un topinambūra salāti

• Sastāvdaļas: 400 g kāpostu, 200 g ābolu, 100 g topinambūra, 100 g burkānu, 50 g estragona, 50 g augu eļļas.

• Pagatavošana: kāpostus smalki sasmalcina, uzlej vārošu ūdeni un tur, kamēr atdziest. Ūdeni nolej. Topinambūru notīra un sarīvē ar rupjo rīvi. Ābolus nomazgā un sagriež smalkos salmiņos. Burkānus notīra, sarīvē ar rupjo rīvi, liek augu eļļā. Kāpostus, ābolus un pārējos dārzeņus sajauc, pievieno sasmalcinātu estragonu un samaisa.

Omlete ar topinambūru

• Sastāvdaļas: 600 g topinambūra, sāls, litrs ūdens, puse sarkanā pipara,100 g kviešu, ēdamkarote sarkano aso piparu, 2 olas, 5 ēdamkarotes kviešu asnu eļļas.

• Pagatavošana: topinambūru notīra un sagriež riņķīšos. Sālsūdenī vāra topinambūru 20 minūtes. Piparu smalki sagriež. Izmērcētus kviešu graudus ieliek bļodā un sajauc ar pipariem. Atdala olas dzeltenumu no baltuma. Dzeltenumu sajauc ar miltiem. Topinambūru nosusina, smalki sagriež un sajauc ar mīklu. Sakuļ olas baltumu un pievieno mīklai. Uzkarsē pannā eļļu. Liek pa tējkarotei mīklas uz pannas, cep no abām pusēm, kamēr iegūst kraukšķīgu garoziņu.