"Tie, kas mani labi pazīst, noteikti uzjautrināsies, uzzinot, ka esmu piekritusi runāt par ēst gatavošanu. Neslēpšu, ka šis talants man nav dots," savas kulinārās spējas kritiski vērtē Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska.
Taču operdziedātāja uzsver, ka gan viņas vecāku ģimenē, gan pašas ģimenē pret ēdienu attiecoties ar lielu cieņu. "Mamma, būdama īsts lauku cilvēks, gatavo pamatīgas maltītes. Ja buljons, tad no gaļas, nevis no kubiciņiem, ja cepetis, tad pašu mājās cepts, nevis pirkts lielveikala kulinārijā. Turklāt mammas gatavotajam ēdienam īpašu garšu piešķir tas, ka tie top uz dzīvas uguns. Uz gāzes plīts ceptas kotletes pat nevar salīdzināt ar tām, kas tapušas, kuroties malkai."
Veģetārā nots
Tiekamies pāris dienu pirms teātra gada balvu pasniegšanas ceremonijas Spēlmaņu nakts, kuru uzticēts vadīt Kristīnei Zadovskai un Gundaram Āboliņam. Tā kā pasākumu arī translē tiešraidē televīzijā, jautāju Kristīnei, vai pirms šādiem atbildīgiem brīžiem viņai no satraukuma nepazūd apetīte? "Nē, ar mani tā nenotiek, kaut gan zinu daudzus (piemēram, mana māsa), kuri stresa situācijā nemaz nevar ieēst. Es šādos brīžos raugos pēc kaut kā veselīga – palutinu sevi ar svaigiem salātiem vai citiem zaļumiem. Bieži vien, skrienot no viena teātra uz otru, ieeju manis iecienītajā kafejnīcā Osīriss, lai notiesātu kaut ko garšīgu, piemēram, dolmu. Tur ir izcila virtuve, tāpēc citas ēstuves nemaz negribas meklēt," stāsta operdziedātāja. "Kad ir liela slodze, man parasti zūd vēlēšanās ēst gaļu. Tādos gadījumos mēroju ceļu uz populāro indiešu ēdienu ēstuvi Rāma Barona ielā. Tur ir brīnišķīga veģetārā virtuve! Turku zirņi ar spinātiem, pupiņas ar Indijas riekstiem, dažādas zupas – sātīgas un veselīgas."
Nepatīk knakstīšanās
"Es neesmu radusi starp ēdienreizēm kaut ko notiesāt, kā saka, knakstīties. Man ir svarīgi paēst no rīta un pēc tam ieturēt pusdienas," savu ēšanas ritmu atklāj Kristīne. "Ja vakarā ir izrāde, divos vai – pats vēlākais – trijos dienā man jāpagūst paēst pusdienas, jo nevaru padziedāt ar pilnu vēderu. Taču atkal jāsaka: katrs organisms ir individuāls, tāpēc – kas vienam ir traucēklis, otram nešķiet šķērslis. Vairāki mani kolēģi operdziedātāji, piemēram, kārtīgi ieturas vai arī našķojas ar saldējumu stundu pirms izrādes sākuma. Es to kategoriski nedrīkstu darīt, bet mana draudzene Sonora Vaice pirms koncerta var mierīgi nosūkāt ledusgabalu."
Kristīne stāsta, ka šā iemesla dēļ viņai nepatīkot ne dzert tikko no ledusskapja izņemtu sulu vai minerālūdeni, ne nograuzt rudenī augļu dārzā no zemes paceltu ābolu. "Man pilnīgi drebuļi pārskrien pār ķermeni, kad redzu, kā tēvs paņem šādu aukstu ābolu un tajā iekožas."
Zināmas korekcijas operdziedātājas ēšanas paradumos esot ieviesusi dvīņu piedzimšana. "Tagad rīts mūsu mājās sākas ar putras vārīšanu. Man tās garšo visas, vai būtu vārīta no griķiem, piecu graudu maisījuma, auzu pārslām vai mannas. Esmu pārliecinājusies, ka biezputra, vārīta ūdenī, nevis pienā, kopā ar ievārījumu vai medutiņu dod baigo spēku."
Kad griboties kādas pārmaiņas brokastīs, topot omlete. "Tā labi padodas vīram. Viņš vispirms uz pannas apcep sīpolus, ķiplociņus, pievieno papriku, tomātus, tad pārlej ar pienu sakultas olas. Vienkārši un garšīgi."
Biešu triumfs
Operdziedātāja atklāj, ka rūpes par ikdienas maltītēm viņas ģimenē esot uzņēmusies bērnu auklīte. "Lai mēs ar vīru varētu strādāt, vajadzēja kādu palīgu mājas darbos. Auklīte gatavo pusdienas bērniem, ja esam mājās, paēdām arī mēs, pieaugušie."
Visi ģimenes locekļi esot iecienījuši biešu zupu un arī biešu salātus, bet tikpat lielā cieņā esot frikadeļu zupa. "Jaunpils ome – mana mamma – mūs ir pieradinājusi pie biešu zupas, kas viņai padodas izcili. Tas ir kārtīgs gaļas buljons ar pašu audzētiem dārzeņiem, sausā buljona kubiciņi netiek izmantoti. Interesanti, ka vīriešiem – manam tētim un arī vīram – garšo bieza zupa, savukārt mums, sievietēm – man, mammai un arī māsai – šķidrāka."
Kristīne priecājas par to, ka savu ģimeni varot nodrošināt ar dārzeņiem, kas izauguši zināmā vidē. "Gandrīz viss, sākot ar bietēm, burkāniem, kāpostiem un beidzot ar zemenēm, plūmēm, āboliem un zaļumiem, atceļo no Jaunpils."
Ja māksliniecei esot jāizvēlas – ēst zivi vai gaļu, izvēle sliecoties par labu gaļas ēdienam. "Nenoliegšu, man garšo kārtīga cūkas karbonāde un vistas fileja."
Ģimenes kopā sanākšanas reizēs par cienastu parasti gādājot Kristīnes māsa, kurai padodoties arī deserts. "Viņa ir mūsu ģimenes lielā kulināre. Atceros, kad bērnībā nobriedām cept pankūkas vai pončikus, parasti to darīja māsa, bet es kārtoju māju. Kas nu kuram ir dots. Māsai ir pacietība (un arī sanāk) izcept gan medus kūku, gan uztaisīt siļķi kažokā. Es atkal parakstos uz kaut ko ātri un vienkārši pagatavojamu, piemēram, uztaisu biešu salātus, kur tik vien vajag kā sarīvēt bietes, sieru un piespiest ķiplociņu. Kulinārijas brīnumi nav mana stiprā puse."