Suņi ir dzīvojuši mums plecu pie pleca jau tūkstošiem gadu un katru reizi arvien vairāk pārsteidz ar savas uzvedības īpatnībām. Viņi ir ne tikai lojāli draugi un biedri, bet arī neaizstājami palīgi visdažādākajās jomās: glābēji, mednieki, neredzīgo palīgi u.c.
Pavasaris nāk ar sauli, siltumu un plašām iespējām doties piedzīvojumos kopā ar mājdzīvniekiem. Tomēr līdz ar dabas atmodu pieaug arī riski: pēc ziemas aktivizējas dažādi parazīti. Veterinārārste Krista Resne uzsver, ka rūpīga profilakse, vakcinācija, regulāra kopšana un sabalansēts uzturs šajā laikā ne tikai uzlabos mājdzīvnieka pašsajūtu, bet arī palīdzēs saimniekam izvairīties no liekām raizēm un iespējamām dzīvnieka veselības problēmām nākotnē.
Pastaigas ir ne tikai labas sunim, bet arī saimnieka ķermenis priecājas par ikdienas pastaigām. Ja tev mājās ir četrkājainais draugs, tev ir ne tikai uzticams kompanjons, kurš vienmēr priecājas, pārnākot mājās, bet tu arī vingro vairāk nekā vidēji.
Ikviens, kuram ir mājdzīvnieks, zina, cik liela var būt beznosacījumu mīlestība pret dzīvnieku. Bet vai mājdzīvnieks var sniegt tikpat daudz ieguvumu veselībai kā mūsu draugi? Kā tad mājdzīvnieks padara saimnieku veselīgu un laimīgu.
Ja pamanāt, ka suns izskatās nožēlojams un plūst asaras, maz ticams, ka mājdzīvnieks pēkšņi ir kļuvis skumjš vai nostalģisks. Pārmērīga acu asarošana var liecināt par veselības problēmām.
Dažos gadījumos mājdzīvnieka smaids ir zīme, ka ar viņu viss ir kārtībā. Un citos gadījumos tas liecina par smagu stresu un diskomfortu. Droši vien esat redzējuši suņus "smaidām".
Mājdzīvnieku higiēna ir svarīgs viņu veselības un ilgmūžības aspekts. Daudzi īpašnieki rūpīgi uzrauga ēdiena kvalitāti, veļas tīrību un regulāras pastaigas, taču bieži vien aizmirst par vienu svarīgu detaļu - ēdiena un ūdens bļodām.
Pirmkārt, kanisterapiju izmanto bērnu ar īpašām vajadzībām, tas ir, cerebrālo trieku (CP), autismu, rehabilitācijā, Dauna sindromu, garīga atpalicību un citi apstākļi.
Suņi arvien vairāk tiek izmantoti dažādu slimību ārstēšanā. Šī metode ir diezgan efektīva, plaši pieejama un tai praktiski nav kontrindikāciju. “Kanisterapija (latīņu canis tulkojumā nozīmē “suns”) ir terapeitiska prakse, kurā īpaši apmācīts pāris – kanisterapeits un viņa suns – strādā ar cilvēku, kuram nepieciešama palīdzība un atbalsts.
Reizēm šķiet, ka, ja suns ir ļoti pūkains un liels, tad pastaigai sniegotajos plašumos viņam noteikti nekas papildus nav vajadzīgs. Galu galā ne haskijiem, ne sanbernāriem nav vajadzīgas siltas drēbes un zābaki, taču viņi pastāvīgi “strādā” aukstos apstākļos.
Zinātnieki ir pierādījuši, ka mājdzīvnieku īpašnieki dzīvo ilgāk. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuriem ir pūkaini vai spalvaini draugi, var pagarināt savu dzīvi par 5–10 gadiem, pateicoties dzīvnieku pozitīvajai ietekmei uz veselību un emocionālo labsajūtu, raksta RBC.
Ja pamanāt, ka kaķa acis asaro, nevajadzētu to ignorēt. Dažos gadījumos palīdzēt mājdzīvniekam varat pats, bet dažreiz nevar iztikt bez veterinārārsta palīdzības. Turklāt labāk dzīvnieku pēc iespējas ātrāk parādīt speciālistam.
Noteikti katrs ir pamanījis, kā kaķu deguns dienas laikā kļūst slapjš. Un tad atkal sauss un tā pa apli. Tas ir dabiski un normāli. Bet gadās, ka deguns ir pārāk ilgi sauss vai pastāvīgi slapjš - mēs izdomājam, kādi ir iemesli un kad jāsāk uztraukties.
Pētījumi liecina, ka suņa turēšana mājā ir veselīgas un laimīgas dzīves atslēga. Bet vai tā tiešām ir taisnība? Budapeštas Universitātes zinātnieki veikuši aptauju starp suņu īpašniekiem un noteikuši vairākas priekšrocības un trūkumus, ja mājā ir mājdzīvnieks.
Mājdzīvnieks var labvēlīgi reaģēt uz vēdera glāstīšanu dažus mirkļus, bet tad, visticamāk, viņš mēģinās uzbrukt jūsu rokai. Viņi ir jutīgi plēsēji: kāpēc kaķiem nepatīk, ja viņu vēders tiek glāstīts?
Klaiņojošs suns "apdullinājis" veterināro klīniku Turcijā, kad kucēnu mamma pie klīnikas ārdurvīm atnesa savu smagi slimo jaundzimušo kucēnu, jo visas māmiņas sava mazuļa labā ir gatavas darīt jebko.
Bieži vien kaķu un suņu īpašnieki sevi dēvē par savu mīluļu “mammu” un “tēvu” un uztver tos gandrīz kā savus bērnus: ģērbj, lutina un lolo. Kāpēc tas notiek?
Ir cilvēki, kuriem nepatīk uzturēties tumsā, it īpaši, ja mājās neviena nav. Tiklīdz ārā kļūst tumšs, viņi ieslēdz apgaismojumu visā dzīvoklī. Naktīs apgaismojums gaitenī vai vannas istabā palīdz tikt galā ar bailēm. Daži cilvēki neizslēdz televizoru un nopērk naktslampiņu – tie ir ne tikai droši, bet arī mājīgi.
Kā saprast, ka suns vai kaķis jūtas labi un tam nekas nekaiš? Ja dzīvnieks ēd, nevemj, normāli nokārtojas, ir aktīvs un uzvedas tāpat kā parasti, visticamāk, viss ir kārtībā. Reizēm gadās dienas, kad dzīvnieka apetīte ir sliktāka nekā citās reizēs vai arī tas atsakās no ēdiena – līdzīgi kā cilvēkam dažreiz vienkārši nav apetītes.
Šādu suņu uzvedību zina pat tie, kuriem šāda mājdzīvnieka nekad nav bijis. Tas var būt mulsinoši, taču šādai uzvedībai ir loģisks izskaidrojums. Lai cik dīvaina šī suņa uzvedība nešķistu, tā neeksistē, lai iepriecinātu saimniekus, bet tai ir skaidri evolucionāri iemesli.
Ziemassvētku egle ir tik skaista, ar spīdīgām bumbiņām un spilgtām gaismām... It kā gribētos to izpētīt, citādi kāpēc tā te stāv izpušķota? Noteikti tā domā visi zinātkārie kaķi, jo mēs nezinām, kā citādi izskaidrot viņu pastiprināto interesi par skujkoku. Bet kā pasargāt eglīti no pēkšņiem kaķa uzbrukumiem – lai šis mednieks neciestu?