"Dzintars" par 5,5 miljoniem eiro pārdots mikrouzņēmumam

© Gatis Gierts/F64

Maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Dzintars” aktīvus, tas ir, ēkas Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transporta vienības, mēbeles, biroja tehniku un 87 preču zīmes par 5,5 miljoniem eiro nopircis SIA “Ritrem” – mikrouzņēmums ar 2845 eiro lielu pamatkapitālu. Savukārt šis uzņēmums pieder AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, kuras patiesā labuma guvējs ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs, kas kopā ar bijušo VAS “Latvija dzelzceļš” valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni par kukuļošanu Latvijā sēdies uz apsūdzēto sola.

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, iespējams, interese par “Dzintara” iegādi pēc maksātnespējas pasludināšanas bija mazāka, nekā varēja gaidīt. Marta vidū tika organizēta AS “Dzintars” administratīvo ēku un ražotnes izsole ar sākumcenu 6,9 miljoni eiro, taču tā noslēdzās bez rezultātiem. Beidzot augusta vidū, tas ir deviņus mēnešus pēc “Dzintara” maksātnespējas pasludināšanas, starp maksātnespējīgo AS “Dzintars”, AS “Swedbank” un AS “Skinest Group” kompāniju SIA “Ritrem” tika noslēgts darījuma konta līgums. 26. augustā atvērtajā darījuma kontā tika iemaksāta visa pirkuma summa ‒ 5 500 000 eiro.

Tiesa, “Ritrem” nebija vienīgais, kas vēlējās nopirkt “Dzintaru”. Padziļinātu interesi par iespēju iegādāties “Dzintaru” kopumā izrādīja 14 pretendenti, to vidū investīciju fonds “NCH Capital”, “Signet Bank”, “Repharm”, ekspolitiķa Šķēles ģimenei piederošā “Privāto aktīvu pārvalde”, “Attīstības projektu institūts”, Rīgas farmaceitiskā fabrika, “Madara Cosmetics”, SIA “Latvijas Dzintars”, “Bank of allure”, “Rietumu banka” un vairākas privātpersonas. Taču “Ritrem” bijis vienīgais interesents, kas izpildījis administratora priekšnoteikumus.

Kopējo pirkuma maksu veido: pirkuma maksa par nekustamajiem īpašumiem Mālu ielā 30 (5 000 000 eiro), pirkuma maksa par parfimērijas un kosmētikas ražošanas iekārtām, transportu u.c. (kopā 749 vienībām), biroja tehniku, aprīkojumu un mēbelēm (400 000 eiro), pirkuma maksa par 87 uz “Dzintara” vārda reģistrētām preču zīmēm (100 000 eiro). Tiesa, “Dzintara” preču zīmes šobrīd ir reģistrētas uz bijušā “Dzintara” prezidenta Iļjas Gerčikova vārda. Šobrīd ierosināta civillieta par īpašuma tiesību atjaunošanu uz preču zīmēm par labu “Dzintaram”.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka atbilstoši dokumentiem, kas bija iesniegti kreditoru sapulcei, “Dzintars” saviem darbiniekiem bija palicis parādā aptuveni 640 tūkstošus eiro, bet akcionāriem - vairāk nekā 200 tūkstošus eiro par neizmaksātām dividendēm. Savukārt Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija liecina, ka AS “Dzintars” kreditori bija iesnieguši prasījumus par kopumā 16,961 miljonu eiro, tostarp nodrošināto kreditoru prasījumi ir par 4,025 miljoniem eiro, bet nenodrošināto kreditoru prasījumi ‒ par 12,936 miljoniem eiro.

Taciņa ved uz Igauniju

SIA “Ritrem” ir mikrouzņēmums ar 2845 eiro pamatkapitālu. 2019. gadā tas nebija veicis ne iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus, ne arī Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus. SIA “Ritrem” vienīgais īpašnieks ir AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”. Tās akciju vairākums (53,99%) savukārt pieder Igaunijas uzņēmumam “Skinest Rail”. Kā Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas patiesā labuma guvējs ir minēts Igaunijas pilsonis Oļegs Osinovskis, liecina “Firmas” dati. “Skinest Rail” kopā ar “Skinest Energy” veido “Skinest Grop” - uzņēmumu, kura interešu sfērā ir arī nekustamais īpašums un golfa laukumi.

Oļega Osinovska un “Skinest Rail” vārds Latvijai nav svešs, diemžēl ne labākajā gaismā. Latvijā joprojām turpinās krimināllietas izskatīšana, kurā uz apsūdzēto sola par kukuļošanu sēdies bijušais VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis. Apsūdzībā teikts, ka 2015. gada vasarā O. Osinovskis U. Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar “LDz ritošā sastāva servisa” daudzmiljonu iepirkumu ‒ vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no O. Osinovskim piederoša uzņēmuma “Skinest Rail”. Abi apsūdzētie savu vainu gan neatzīst.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais