Kā izvēlēties Satversmes galveno sargu

© Ekrānšāviņš

Pēc Jāņa Maizīša aiziešanas mūžībā jaunu vadītāju Satversmes aizsardzības birojam politiķi sola sarūpēt “tuvāko mēnešu laikā”. Tik ilgi tāpēc, ka ikviena kandidatūra jāsaskaņo ar partnerdienestiem un sabiedrotajiem.

Tieši partnervalstu un NATO dienestu viedoklim šajā reizē būs noteicošā loma SAB direktora izvēlē, jo jāstrādā ne tikai ar Latvijas valsts noslēpumu. Publiski jau izskanējušas vairākas kandidatūras, kas it kā figurējot kuluāru sarunās. Portāls nra.lv jau vēstīja, ka starp iespējamiem SAB direktora amata kandidātiem, pēc žurnālistes Agneses Margēvičas rīcībā esošās informācijas, minēti Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kā arī divi diplomāti - Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.

Partnerdienesti ir atslēga

Visnotaļ ticams, ka šie ir tikai tādi pirmā apļa kandidāti, bet īstie vai īstais vēl tikai parādīsies. Taču arī šie vārdi parāda, ka noteicošais aspekts direktora izvēlē var būt kandidāta pieredze aizsardzības un ārlietu jomās, nevis zināšanas par padomju laikiem vai noziedzīgajiem grupējumiem austrumos. Neatkarīgā uzrunāja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Juri Rancānu. Viņš ir viens no Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes locekļiem, kam būs jāpieņem lēmums par SAB direktora amata kandidāta virzīšanu apstiprināšanai Saeimā.

Par kuluāros salasīto pretendentu vārdiem Rancāns diplomātiski saka: “Man nav informācijas, ka šie kandidāti būtu tieši šādi. Viss vēl priekšā.”

Bet Rancāna paša kritēriji, izvēloties nākamo biroja vadītāju, būs “atbilstība speciālo likumu prasībām, profesionalitāte, lojalitāte, spēja sadarboties ar partnerdienestiem”. Tātad partnerdienesti - pašmāju un ārzemju - ir tā būtiskā atslēga, un līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas politiķi nepieciešamības gadījumā ir spējīgi izdarīt jebko, ja sabiedrotie to pieprasa. Te vietā neliels atskats vēsturē.

Par Kamaldiņu un Kažociņu

Satversmes aizsardzības biroju 1995. gadā sāka veidot Lainis Kamaldiņš. Viņš bija mazpazīstams policijas izmeklētājs ar sakariem partijas “Latvijas ceļš” aprindās. Uz otro termiņu knapi, knapi tika pārvēlēts. Pārāk jauns, pārāk pļāpīgs, pārāk saistīts ar politiķiem, un arī kopumā iestādes darbs sistemātiski tika kritizēts. Neesot rezultātu. Vienīgi biroja ēku savedis kārtībā, tas labi. Nākamais SAB direktors no 2003. līdz 2013. gadam bija Jānis Kažociņš. Viņa iecelšana tik svarīgā amatā toreiz daudziem šķita neparasta, jo pirms tam Saeimai nācās pieņemt speciālu likumu “Par Jāņa Kažociņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Maz, ka tautietis iepriekš nebija izmantojis visiem klaida latviešiem doto iespēju saņemt Latvijas Republikas pilsonību, viņš līdz tam bija dienējis Lielbritānijas bruņotajos spēkos brigādes ģenerāļa pakāpē. Saeimas sēdes stenogrammā lasāms, ka ne tikai opozīcija šūmējās par valsts galvenā specdienesta uzticēšanu lai arī sabiedrotās, tomēr citas valsts interešu aģentam. Nepārprotams interešu konflikts. Taču turpat arī izskanēja pamatojums šādai rīcībai - “mēs iekļausimies rietumvalstu drošības struktūrās, pirmām kārtām jau NATO”. Un arī šobrīd, runājot jau par Jāņa Maizīša pēcteci, NATO vārdu piemin ikviens lēmuma pieņēmējs. SAB direktoram ir augstākā līmeņa pielaide Latvijas valsts noslēpumiem un arī NATO noslēpumiem.

Taciņa uz ASV vēstniecību

Ar Jāņa Maizīša apstiprināšanu amatā nekādu dižo peripetiju nebija. Desmit gadi ģenerālprokurora amatā, tad darbs Nacionālās drošības padomē sekretāra un prezidenta padomnieka statusā. (Tagad šos pienākumus Rīgas pilī veic Jānis Kažociņš). Arī taciņa uz ASV vēstniecību Maizītim jau bija iemīta. Par to var palasīties šajā senajā Neatkarīgās publikācijā: “WikiLeaks atmasko latviešu netikumus”. Maizītis vēstniecībai piegādājis ziņas, piemēram, par toreizējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa veselības stāvokli. Bet tagad sava otrā termiņa beigās šķobījās paša Maizīša veselība. Maz ticams, ka viņu apstiprinātu vēl uz trešo termiņu, lai gan likumā pilnvaru termiņu skaits vienai personai SAB direktora amatā nav ierobežots. Taču politiķiem un pašam Maizītim šā lēmuma pieņemšana tika aiztaupīta. Lāčplēša dienā viņš devās mūžībā, un tagad politiķiem savā starpā un ar to pašu ASV vēstniecību jāvienojas par gana labu direktoru vismaz nākamajai piecgadei.

Ko var SAB direktors

Kāpēc šis amats ir tik svarīgs un ietekmīgs? Jo Satversmes aizsardzības biroja direktors ir persona, kura zina visu. Viņš drīkst brīvi iepazīties ar valsts iestāžu un pašvaldību rīcībā esošo visu veidu informāciju un materiāliem neatkarīgi no to izmantošanas lieguma. SAB vadītājs lemj par valsts noslēpuma pielaižu izsniegšanu, un ir bijuši daudzi gadījumi, kad nesaņemtas vai anulētas pielaides dēļ sabrūk politiskās karjeras. SAB vadītājs ir tā persona, kas atbild par valsts drošības apdraudējumu atklāšanu un augstāko valsts amatpersonu apziņošanu. Šo zināmo un droši vien arī daudzu publiski nezināmu iemeslu dēļ politiķiem valsts galvenais Satversmes sargs jāizvēlas lēni un prātīgi. Tā teikt - ar baltiem cimdiem. Visticamāk, īstā kandidāta vārds publiski un oficiāli tiks nosaukts janvārī.

UZZIŅA

Satversmes aizsardzības likums

  1. pants. Satversmes aizsardzības birojs

(1) Satversmes aizsardzības birojs ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību, iegūst, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus.

(2) Satversmes aizsardzības birojs ir Latvijas Republikas nacionālā drošības iestāde, kas likumā noteiktajā kārtībā veic pati un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskajām organizācijām un šīs informācijas aizsardzības pasākumus. Satversmes aizsardzības birojs ir arī drošības akreditācijas institūcija, kas akreditē elektronisko informācijas nesēju sistēmas, kurās notiek darbs ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. Satversmes aizsardzības birojs veic kriptogrāfiskās sistēmas kontroli un izstrādā kriptogrāfiskās atslēgas.

(3) Satversmes aizsardzības birojs ir operatīvās darbības subjekts.

(4) Satversmes aizsardzības birojam ir zīmogs ar Latvijas valsts lielā ģerboņa attēlu un pilnu biroja nosaukumu, kā arī norēķinu konti bankā.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.