Šogad tomēr pastāv iespēja nopelnīt gan ar akcijām, gan obligācijām

© Depositphotos.com

Neraugoties uz to, ka ekonomisko izaicinājumu pasaulē šogad var būt pat vairāk nekā pērn, finanšu tirgi nesnauž un var radīt visai pievilcīgas peļņas iespējas. Viens no galvenajiem faktoriem ir centrālo banku monetārā politika, kura pērn vainagojās agresīvā procentu likmju celšanā, veicinot gan akciju, gan obligāciju cenu kritumu.

Tomēr monetāro iestāžu darbības līdzšinējais kurss var mainīties, līdz ar to izraisot arī iepriekšējo tendenču maiņu finanšu aktīvu cenās, kas var ietekmēt gan to, kurš pats pērk vai pārdod vērtspapīrus, gan arī to, kura vienīgā saistība ar finanšu tirgiem ir 2. pensiju līmeņa ieguldījumi. Raugoties gadu griezumā, tradicionāli ieguldījumu atdeve akcijās ir bijusi augstāka nekā parāda vērtspapīros, taču patlaban nevar izslēgt, ka šogad piedzīvosim kaut ko pretēju.

Obligācijas var apsteigt akcijas

“Šobrīd izskatās, ka centrālo banku politika, kas vērsta uz inflācijas slapēšanu, pamazām dod augļus ASV. Arī Eiropā cenu kāpums ir nedaudz piebremzējies, kas ļauj domāt, ka centrālo banku iezīmētie likmju celšanas scenāriji var izrādīties lielā mērā jau izpildīti,” situāciju vērtē “CBL Asset Management” investīciju produktu pārdošanas vadītājs Baltijā Jevgenijs Bebņevs. Vienlaikus viņš norāda uz to, ka likmju celšanas ietekme uz ekonomiku un uzņēmumu spēju pelnīt vēl nav pilnīgi skaidra.

“Līdz ar to, pieņemot, ka izpaliks jauni negatīvi pārsteigumi, un paturot prātā, ka pērn krietni pieauga obligāciju ienesīgums, kā arī iespējamos riskus attiecībā uz uzņēmumu peļņas rādītājiem un ekonomiku kopumā, tieši attīstīto valstu zemā riska obligācijām nākamajā gadā pastāv iespējas piedzīvot visstraujāko cenu izaugsmi,” spriež finanšu tirgus eksperts. Pie viņa teiktā jāpiebilst, ka obligāciju cenu kāpums būtu īstena dāvana konservatīvo pensiju plānu dalībniekiem pensiju 2. un 3. līmenī. Tieši saspīlētā situācija obligāciju tirgū bija tā, kas veicināja šo pensiju plānu nonākšanu ienesīguma mīnusos, turklāt diemžēl netrūkst gadījumu, kad tas rakstāms ar mīnusa zīmi pat desmit gadu periodā. Tādējādi, ja centrālās bankas gan Eiropā, gan ASV piebremzētu likmju kāpumu, būtu ļoti liels pamats cerēt, ka uz parāda vērtspapīriem orientēto pensiju plānu rādītāji varētu ļoti strauji uzlaboties.

Uz to, ka obligāciju tirgū ir iespējas, norāda arī “Luminor” Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš. Pēc viņa teiktā, 2022. gads ieies vēsturē ar ļoti retu sakritību, kad krita gan parādzīmju, gan akciju cenas. Ja vadās pēc ASV tirgus, tad iepriekšējo reizi tas tika piedzīvots tālajā 1969. gadā un pirms tam tikai 1931. gadā. “Tamdēļ, raugoties uz 2023. gadu, es esmu diezgan optimistisks par augstas kvalitātes parādzīmju cenām - lai arī šobrīd vēl nezinām, kur beigsies inflācijas skrējiens. Eiropā un ASV, manuprāt, lielākā daļa no tā jau ir aiz muguras un attiecīgi arī centrālo banku likmju celšanas cikls. Inflācijai samazinoties un palēninoties ekonomikas izaugsmes tempam, var sagaidīt, ka 2023. gadā parādzīmju likmes stabilizēsies un cenu kritums pārvērtīsies nelielā pieaugumā, pieļauj “Luminor” eksperts.

Peļņa un alternatīvas

Faktori, kas lielā mērā nosaka akciju cenu, ir uzņēmumu spēja pelnīt, taču nozīme ir arī tam, kādas ir investoru peļņas alternatīvas ar citiem finanšu instrumentiem, tajā skaitā jau minētajām obligācijām. Pēc J. Bebņeva teiktā, pērnā gada akciju kritums daļēji bija saistīts ar procentu likmju celšanu, kas ne tikai ietekmēja nākotnes peļņu novērtējumu, bet arī palielināja obligāciju pievilcīgumu. Otrais faktors, kas veicināja akciju cenu samazinājumu, ir bažas par uzņēmumu spēju pelnīt un augt.

“Respektīvi, ja šie divi faktori mainīsies nākamgad un uzņēmumi būs spējīgi audzēt peļņu straujāk nekā šobrīd, gaidāms, ka arī procentu likmes samazināsies un līdz ar to obligāciju ilgtermiņa pievilcīgums. Tas izpaudīsies straujā akciju cenu kāpumā,” secina ieguldījumu speciālists. Tomēr, viņaprāt, šobrīd nav pamata gaidīt, ka šis būs bāzes scenārijs. “Pirmkārt, inflācija, kaut arī samazinājās, nav ne tuvu centrālo banku mērķim, kas nozīmē, ka cīņa ar to turpināsies. Otrkārt, šīs cīņas ietekme uz ekonomiku ir grūti prognozējama. No šī brīža skatoties, par lielāku riska faktoru akciju cenām nākamgad var uzskatīt ekonomisko stāvokli un līdz ar to uzņēmumu peļņas un izaugsmes iespējas,” uzsver J. Bebņevs.

Samērā līdzīgi spriež arī A. Krūmiņš. Viņaprāt, būtisks būs ar līmenis, pie kura centrālās bankas apturēs procentu likmju celšanu. “Šobrīd tirgus jau gaida likmju samazinājumu vai vismaz stabilizāciju 2023. gada otrajā pusē. Ja šāds scenārijs realizēsies, tad iespējams, ka šī cikla akciju tirgus zemākais punkts tiks sasniegts gada pirmajā pusē. Minējums - akciju tirgus samazināsies vēl par 10-15% līdz brīdim, kad būs lielāka skaidrība par ASV Federālo rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās bankas soļiem likmju celšanas apturēšanā vai pat likmju samazināšanā,” iespējamo situācijas attīstību ieskicē A. Krūmiņš.

Ekonomika

Pasakā patiesību par kailo karali drīkst pateikt bērns, bet ikdienā ticamāk, ka vārdus “Latvijā jāatceļ pensiju sistēma” pasaka kaut vai kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs.

Svarīgākais