Neraugoties uz dažādām negācijām gan globālajā finanšu pasaulē, gan reālajā ekonomikā, pēdējie mēneši ir bijuši labvēlīgi tam, lai nedaudz uzlabotos pensiju 2. līmeņa plānu atdeves dati un situācija vairs nešķistu tik dramatiska kā pagājušā gada rudenī.
Jāatgādina, ka tobrīd inflācija pasaulē vēl bija ļoti augsta un bija skaidrs, ka centrālās bankās kāpinās procentu likmes, lai patēriņa cenu pieauguma tempu apslāpētu. Vissliktāk tas ietekmēja tā dēvētos konservatīvos pensiju plānus. To ieguldījumu portfeļos jau izlaisto parāda vērtspapīru, galvenokārt obligāciju, kritums noveda pie rezultāta, kas pat ilgtermiņa ienesīgumu, piemēram, desmit gadu periodā, lika mērīt ar mīnusa zīmi.
Trim Latvijas konservatīvajiem pensiju plāniem tas aizvien 10 gadu periodā ir negatīvs, taču ir redzams, ka situācija mainās uz labo pusi īsāka termiņa ienesīgumam, un tas ir pamats cerībām, ka var izzust arī ilgtermiņa defekti. Ja paraugāmies uz Latvijas pensiju 2. līmeni pirms trim mēnešiem, proti, pērnā gada 22. decembrī, ir redzams, ka tobrīd neviens no 2. pensiju līmeņa plāniem, kurš bija nostrādājis vismaz gadu, šo periodu nebija noslēdzis ar ienesīgumu, kas būtu mērāms ar plusa zīmi. Mazākais viena gada zaudējumu apmērs bija 8,9%, bet lielākais - 18,86%, liecina portāla “Manapensija.lv” dati. Savukārt šā gada 22. martā 12 mēnešu zaudējumu apmērs jau bija ievērojami krities. Vislabākie rezultāti bija pensiju plānam, kas 12 mēnešu laikā strādāja ar 3,87% zaudējumiem, bet sliktākie rādītāji bija plānam ar mīnus 10,81% ienesīgumu.
Kā jau neskaitāmas reizes minēts, galvenais iemesls iepriekš bēdīgajiem pensiju ienesīguma datiem bija ASV un Eiropas centrālo banku īstenotais procenta likmju kāpums inflācijas apkarošanā. Tā ietekmē kritās iepriekš izlaisto obligāciju cenas, un arī akciju tirgum šāds likmju kāpums nebija labvēlīgs, jo būtībā nozīmē to, ka investīcijas kļūst dārgākas, bet tas savukārt norāda uz biržās kotēto kompāniju finanšu rādītāju pasliktināšanos.
Abu minēto faktoru ietekmē vērtspapīru cenas samazinās, un tas savukārt liek kristies arī pensiju fondu ienesīguma rādītājiem. Tomēr vārdu salikums, ka viss attīstās cikliski vai vienkāršā tautas valodā - “iet pa apli”, nozīmē, ka arī dažādām negācijām tiek sasniegts pagrieziena punkts, pēc kura ir jaušami situācijas uzlabojumi. Tas attiecas arī uz vērtspapīru tirgu un pensiju fondu ienesīgumu, turklāt šeit daudz kas balstās uz potenciālajiem notikumiem nākotnē, nevis to, kas jau ir noticis. Tādējādi šobrīd tirgus dalībniekus vairs mazāk interesē pats procentu likmju celšanas fakts kā tāds, bet tas, vai minētās procentu likmes jau ir sasniegušas savu augstāko punktu.
Gada sākumā pēc samērā pamanāmā inflācijas krituma gan šeit Eiropā, gan ASV ļoti daudzi bija cerību spārnoti, ka centrālās bankas likmes vairs nekāpinās un situācija finanšu tirgū normalizēsies. Cita starpā tas nozīmē, ka pensiju pārvaldnieku portfeļos pēdējo mēnešu laikā iegādātās obligācijas sola lielāku atdevi arī nākotnē. Proti, ir būtiska starpība, vai iepriekš pensiju fonds varēja iegādāties obligācijas ar pusprocenta vai pēdējā laikā ar 4% ienesīgumu gadā. Pirmkārt, jaunizlaistās obligācijas sola sen nebijušu ienesīgumu, ja pensiju fonds vienkārši tās tur līdz dzēšanas perioda beigām un šajā laika periodā saņem ienesīguma procentus. Otrkārt, beidzoties likmju celšanai un procentu likmēm samazinoties, tirgū pieaug obligāciju cena. Mēdz, piemēram, teikt, ka obligāciju ar 10 gadu dzēšanas termiņu ienesīguma kritums par vienu procentpunktu nozīmē šo vērtspapīru cenas pieaugumu par 10%. Šobrīd ir pamats domāt, ka, inflācijai pamazām izplēnot, ekonomikas stimulēšanai centrālās bankas atkal var ķerties pie procentu likmju samazināšanas, tādējādi pensiju fondos esošo obligāciju cenas jau šogad varētu pieaugt.
Šobrīd vēl diskutabls ir jautājums, vai šomēnes notikušie procentu likmju kāpumi bija pēdējie, taču, ja runa ir tieši par pensiju ieguldījumiem, tad galvenā nozīme ir tam, ka lielais kāpums jau ir aiz muguras un virzība drīzumā varētu būt pretēja. Tādējādi ļoti ticama ir iespēja, ka piedzīvosim pāris gadu periodu, kad konservatīvie pensiju plāni pelnīs un pat ļoti labi. Šādu tirgus pavērsienu jau esam piedzīvojuši pagājušās desmitgades otrajā pusē, un kādiem pāris labajiem gadiem vajadzētu sekot arī tuvākajā laika periodā. Ir pat ticams, ka šī laika nogriežņa atskaites punkts var sākties jau tuvākajos mēnešos.
Šobrīd galvenais jautājums ir, vai potenciālais dažu gadu kāpums ir piemērots brīdis, lai ieguldījumu uzsvars tiktu veltīts konservatīvajiem pensiju plāniem. Domājams, ka rīcības pareizību noteiks atbilde uz citu jautājumu, proti, cik daudz laika ir atlicis līdz darba mūža noslēgumam? Saistībā ar to, ka jaunāki nekļūstam, ir dzirdēts par banku pārstāvju ieteikumiem pāriet no aktīvajiem uz konservatīvajiem plāniem. Šāds ieteikums, ņemot vērā esošo tirgus konjunktūru, varētu būt piemērots ļaudīm, kuriem līdz pensijā došanās brīdim ir atlicis mazāk par desmit gadiem. Noteikti daudz mazāk piemērots tas ir strādājošajiem, kuriem līdz došanās brīdim pelnītā atpūtā ir 20 gadu vai vairāk.
Tas izriet no vairākiem apsvērumiem. Proti, ja īstenojas scenārijs par obligāciju cenu kāpumu, šis process ir limitēts gan laika, gan potenciālās izaugsmes ziņā. Pēc jau iepriekš minētajiem pāris vai dažiem gadiem obligāciju tirgus atkal var nonākt zema ienesīguma periodā, un šajā laikā konservatīvajiem pensiju plāniem peļņas iespējas saruks. Tajā pašā laikā aktīvajiem pensiju plāniem, kuru peļņas iespējas nosaka pamatā akciju tirgus, ienesīguma iespējas faktiski ir neierobežotas. Arī akciju tirgi līdzīgi kā obligācijas uz likmju pazeminājumu tradicionāli reaģē ar kāpumu. Šobrīd neatbildams ir jautājums, kurš no abiem segmentiem būs pelnītspējīgāks tieši tuvākajos gados. Tas, ka patlaban sašūpojušās atsevišķas ārvalstu bankas un krītas ražošanas apjomi, liecina par ekonomiskās krīzes tuvumu, un ir ļoti ticams, ka drīzumā tas var izraisīt pamatīgu akciju cenu kritumu.
Taču šeit ir jāņem vērā apsvērums, ka ieguldījums pensiju fondā ir uz ilgtermiņu orientēts. Tādējādi tas, kuram līdz vecumdienām vēl ir tālu, akciju tirgus krīzē, visticamāk, pat būs ieguvējs. Viņa pensijas uzkrājumam iegādātie vērtspapīri būs ievērojami lētāki, līdz ar to ar augstāku finansiālās atdeves potenciālu nākotnē. Turklāt vēsture atgādina, ka, noslēdzoties krīzei un atsākoties izaugsmei, akciju tirgus sasniedz aizvien augstākus punktus. Tieši šī iemesla dēļ ieguldījumi akcijās kopumā ilgtermiņā peļņas ziņā ievērojami apsteidz citas investīcijas.
