Pēdējā laikā regulators ir ziņojis, ka vairāku pašvaldību komunālās saimniecības uzņēmumi iedzīvotājus tūlīt iepriecinās ar lētāku siltumenerģiju. Tas nav ne tā dēvētais feiks, ne kāds īslaicīgs samazinājums, bet vispārēja prognozējama tendence, kas jau tuvākajos mēnešos kļūs par Latvijas iedzīvotāju daļas ikdienas realitāti.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) norāda, ka šobrīd siltumenerģijas komersantu vidū notiek aktīva esošo līgumu, to nosacījumu pārskatīšana, kā arī jaunu līgumu noslēgšana atbilstoši aktuālajai situācijai kurināmā resursu tirgū. Tomēr turpmāko kurināmā resursu cenu ir grūti noteikt, to būtiski ietekmēs globālās finanšu sistēmas nestabilitāte, kas var īslaicīgi mazināt ekonomisko aktivitāti. Tomēr jau šobrīd patērētāji var priecāties, ka ir izdevies tikt pie “taustāmiem rezultātiem”. Piemēram, šā gada SPRK 16. marta padomes sēdē izskatījusi siltumenerģijas gala tarifus pieciem komersantiem - SIA “Jēkabpils siltums”, SIA “Kandavas komunālie pakalpojumi”, PAS “Daugavpils siltumtīkli”, SIA “Gren Jelgava” un SIA “Salaspils siltums”. Tā rezultātā Jēkabpilī, Kandavā, Vānē, Zantē, Daugavpilī, Jelgavā, kā arī Salaspilī un Saulkalnē ar šā gada 1. aprīli siltumenerģijas tarifi būs zemāki. Nedēļu iepriekš zemāki siltumenerģijas tarifi no 1. aprīļa tika apstiprināti vēl četrām pilsētām - Rīgai, Jūrmalai Alūksnei un Kārsavai.
Tas, kā mainās siltumenerģijas tarifi, ir tieši atkarīgs no gāzes cenas, kas pastarpināti nosaka arī to, cik maksā koksnes kurināmais. Attiecībā uz pēdējo aizvien biežāk ir dzirdams, ka pilni ir gan šķūnīši, gan noliktavas, turklāt sapirkti vēl par iepriekš augstajām cenām. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka cena kritīsies aizvien vairāk, līdzīgi kā tas Rietumeiropā sākās jau pagājušā gada rudenī. Lai arī mežizstrādes darbus var piebremzēt un izstrādi pielāgot tirgus konjunktūrai, tomēr diezin vai kāds nopietni tic, ka tā apstāsies pavisam. Turklāt “malkas sadaļa” ir obligāta sastāvdaļa, izstrādājot jebkuru mežu, un, nozāģējot jebkuru koku, kāda tā daļa ir derīga tikai malkai vai šķeldošanai. Tas nozīmē, ka tirgū turpinās ienākt gan malka, gan izejvielas koka granulām. Sevišķi vēl tad, ja egļu astoņzobu mizgraužu postījumus nāksies likvidēt ar lielāku skubu nekā gaidīts. Vēl viena būtiska nianse ir tā, ka, piemēram, šoziem bija brīži, kad laika apstākļu dēļ apgrūtināta kļuva mitrāko mežu izstrāde, kas nozīmē, ka kādā brīdī, kad laika apstākļi kļūs labvēlīgāki un/vai pasaulē pieaugs pieprasījums pēc koka, motorzāģi un hārvesteri darbosies ar jaunu sparu. Tā kā tirgus ir pārpildīts, mitro mežu izstrādei nav jānotiek obligāti tūlīt, pietiks ar vienu sala bagātāku ziemu kaut kad tuvākajā laikā.
Otrs komponents, gāzes cenas, arī var turpināt kritumu, neraugoties uz to, ka nākamajai apkures sezonai Krievijas gāzes Eiropā var nebūt. Krievija aktīvāk to pumpē uz Ķīnu, un, pasaulei darbojoties pēc savienoto trauku principa, Eiropa saņems gāzi no citiem piegādātājiem. Tā var būt dārgāka, nekā bijām ieraduši pirms 2021. gada vasaras, taču arī ne tik dārga kā pagājušajā gadā. Savukārt attiecībā uz bažām, ka Krievija tādējādi izvairās no ekonomiskās izolācijas, var norādīt, ka Krievijas eksports uz Ķīnu un citām valstīm nav ne tuvu tas pats eksports, kas iepriekš bija uz Eiropu, gan apjomu, gan cenas ziņā. Kopumā var teikt, ka Krievijas deficītu aizpilda citi piegādātāji, palielinot savas tirgus daļas, kamēr austrumu kaimiņvalsts šķēle pasaules gāzes pīrāgā kļūst mazāka. Situācija zināmā mērā var sākt līdzināties tai, kas 2014.-2015. gadā bija pasaules naftas tirgū. Proti, pieaugot sacensībai piegādātāju starpā, cenas aizvien vairāk tiek spiestas lejup. Iespaidīgs kritums jau noticis patlaban. Gāzes cenai turoties tuvu 40 eiro par megavatstundu, tā pēdējo aptuveni triju mēnešu laikā jeb salīdzinājumā ar pagājušā gada nogali ir kritusies apmēram par 40-50%, savukārt pērn augusta beigās cena vispār bija pārsniegusi 300 eiro par megavatstundu. Cena, kas bija vasaras beigās, bija uzskatāma par ekonomiski nepamatotu, taču tagad tā tāda vairs nav un ir pat labvēlīga tam, lai veicinātu kopēja inflācijas līmeņa samazināšanos gan Latvijā, gan pasaulē kopumā. Eiropai šogad talkā nāca samērā siltā ziema, bet turpmāk to var veicināt ekonomiska rakstura faktori. Tā kā ir bažas par ekonomikas buksēšanu, varētu kristies rūpniecisko patērētāju aktivitāte un patēriņš, kas arī var kļūt par iemeslu tam, lai pašreizējais cenas līmenis nedaudz virs 40 eiro par megavatstundu kļūtu par ilglaicīgāku normu, vai arī cena var noslīdēt vēl zem šīs robežas. Jāpiebilst, ka tas ir labvēlīgs faktors arī lētākai elektrībai, tādējādi veicinot kopējo energoizmaksu samazināšanos.
