Vai taisnība, ka Latvijā ir visdārgākā pārtika ES? Salīdzinājām cenas sešās valstīs

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Esam salīdzinājuši trīs populārāko pārtikas produktu cenas Latvijā ar cenām attīstītākās Eiropas Savienības valstīs. Dažos gadījumos Latvijas preces izrādījās dārgākas. Vienīgais veids, kā ietaupīt, ir iegādāties veikalu tīklu piedāvāto lēto zīmolu produktus, kuru kvalitāte ir neprognozējama.

Latvija ir kļuvusi par eiro zonas līderi inflācijas ziņā, apsteidzot tādas kaimiņvalstis kā Igaunija, Lietuva, kā arī Čehiju un Poliju. Sociālajos tīklos cilvēki bieži sūdzas, ka Latvijā pārtika ir ļoti dārga, neraugoties uz zemajām algām salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Portāls “rus.nra.lv” mēģināja noskaidrot, vai tas tā patiešām ir.

Visbiežāk, atnākot uz pārtikas veikalu, mēs pērkam pienu un maizi. Un diezgan regulāri — arī vistas gaļu zupai kā cenas ziņā vispieejamāko gaļu un olbaltumvielu avotu. Izpētījām šo trīs produktu cenas Latvijā, Polijā, Vācijā, Īrijā, Zviedrijā, kā arī Portugālē, kas ir populāra vieta Latvijas valstspiederīgo emigrācijai. Portāla “rus.nra.lv” korespondents izvēlējās diezgan lētas populāro lielveikalu ķēdes. Latvijā tā bija “Maxima”, Polijā — “Carrefour”, bet Vācijā — “Aldi”, kas ir lētāks “Lidl” analogs. Par etalonu attiecīgo valstu cenu izvērtēšanai ņēmām “Auchan” mazumtirdzniecības tīklu Portugālē, “Tesco” Īrijā un “Coop” Zviedrijā. Protams, mums neizdevās atrast pilnīgi līdzīgus produktus, taču mēs centāmies atrast analogus. Mūsu pētījumā netika ņemtas vērā klientu karšu īpašniekiem piedāvātās atlaides un akciju cenas.

Cenu ziņā Latvija apsteidz Poliju, kur vislētākajam pienam tauku saturs ir 3,2%, bet cena — sākot no 0,77 eiro par litru. Portugālē piens ar 2,7% tauku saturu maksā tikai 86 centus. Savukārt Latvijā viszemākā piena cena sākas ar 0,99 centiem par litru. Pārējās valstīs šis produkts maksā dārgāk, īpaši Zviedrijā, kur litrs pilnpiena ir nopērkams par 1,3 eiro un pat dārgāk.

Maizes cenas salīdzināt bija sarežģītāk, jo baltmaizes šķirnes dažādās valstīs tomēr atšķiras. Latvijā puskilograms sagrieztās baltmaizes “Mana” maksā 0,79 eiro. Polijā gandrīz tāds pats maizes klaips — tikai 0,55 eiro. Savukārt Vācijas veikalos neko līdzīgu mēs neatradām, taču tuvākais analogs bija “Landbrot” baltmaize — 0,84 eiro par puskilogramu. Īrijā un Portugālē maize ir daudz dārgāka - attiecīgi 1,29 eiro un 1,41 eiro par puskilogramu sagrieztās baltmaizes. Kā jau bija gaidāms, maizes cenu čempione ir 2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāja — Zviedrija. Tur sagriezta baltmaize maksās 3 eiro. Ir gan nedaudz lētākas kliju un tumšās maizes šķirnes, bet arī tās maksā 2—2,5 eiro un vairāk.

Kas attiecas uz vistas gaļu, Polijā ražotā Latvijas veikalu plauktos ir ievērojami lētāka nekā pašmāju vai igauņu vistas gaļa. Mēs ņēmām par pamatu veselu vistas liemeni, rēķinot cenu par 1 kilogramu. Polijā vesela vista maksā 2,43 eiro kilogramā. Savukārt Latvijā lētākā poļu vistas gaļa ar “Maxima” zīmolu “WellDone” maksā jau 2,59 eiro kilogramā. Igauņu vistas gaļa “Maxima” veikalos maksā jau 4,99 eiro par kilogramu, un tāda pati cena ir Latvijā ražotām “Ķekavas” vistām “Rimi” veikalos.

Tomēr ir valsts, kurā putnu gaļa maksā pat lētāk nekā Polijā — tā ir Portugāle. Šeit cāļa gaļas cena sākas no 2,34 eiro par kilogramu. Īrija atrodas pa vidu starp Latviju un Poliju — 3,25 eiro. Savukārt Vācijā piedāvā vistas gaļu par Latvijas ražotāja cenām, proti, 4,99 eiro kilogramā. Visbēdīgāk tabakas cāļu cienītājiem klājas Zviedrijā, kur par kilogramu būs jāmaksā pat 7,75 eiro.

Neatkarīgā

Vai tiešām dzīvot Latvijā ir ļoti dārgi? Spriežot pēc mūsu salīdzinājuma rezultātiem — gan jā, gan nē. Ja pērkam lētu zīmolu produktus, ierindojamies otrajā vietā (4,37 eiro par komplektu) aiz Polijas. Taču, tiklīdz poļu vistu vietā izvēlamies pašmāju, uzreiz apsteidzam gan Portugāli, gan Īriju un pat gandrīz panākam Vāciju. Maize, piens un vietējā vistas gaļa mums izmaksās 6,77 eiro, lai gan algu līmenis Latvijā ir krietni zemāks.

Ekonomika

Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.

Svarīgākais