Kavēto maksājumu īpatsvars ir ļoti zems: kā kredītņēmēji tiek galā ar rekordaugsto "Euribor" pieaugumu?

© F64

Vasaras Eiropā kļūst karstākas, un ne jau tikai klimata pārmaiņu dēļ. Eiropas Centrālā banka agresīvi cīnās pret inflāciju, paaugstinot procentu likmes līdz 25 gadu augstākajam līmenim, kam seko hipotekāro un līzinga maksājumu palielināšanās Latvijas iedzīvotājiem.

21. jūnijā “Euribor” likme pieauga līdz 4%. Nepilnas nedēļas laikā ECB prezidente Kristīne Lagarda paziņoja par plāniem jūlijā paaugstināt likmi līdz 5%, kas būtu Eiropas Centrālās bankas visu laiku rekords. Un, kamēr inflācija nenokritīs ECB noteiktā 2% gada mērķa robežās, par kredītpolitikas mīkstināšanu nevar būt ne runas.

Latvijas kredītņēmēji pirmo triecienu izjuta jau pagājušajā rudenī, kad pērn septembrī “Euribor” uzkāpa līdz 2%, bet decembrī - līdz 3%.

Cilvēki sociālajos tīklos bija sašutuši. “”Euribor” likmes ir kā auksta duša rudens vakarā. Hipotekārā kredīta maksājumi ir pieauguši no 500 līdz 800 eiro mēnesī. ECB sagaida, ka tas samazinās inflāciju. Es tam neticu", "Mana drauga maksājums par mājokļa kredītu janvārī pieauga no 700 līdz 1100 eiro, bet par gāzi - no 75 līdz 700 eiro. Viņi teica, lai pērk māju. Būs jautri!", "Mēs nopirkām māju netālu no Rīgas par 150 tūkstošiem eiro. Paņēmām bankas kredītu120 tūkstošiem. Procentu maksājumi bija 150 eiro, tagad tie ir 420 eiro!" - šādi ieraksti pagājušajā ziemā bija ikdienišķa parādība.

Tomēr, neraugoties uz sūdzībām par ievērojamu izmaksu pieaugumu, Latvijas kredītņēmēji nesteidzas šķirties no saviem hipotekārajiem īpašumiem. Gan bankas, gan kredītu atmaksas firmas norāda - Latvijas iedzīvotāji cenšas savlaicīgi veikt savus maksājumus. Taču daudzu ģimeņu "drošības spilvens" ir izsmelts vai izzudīs līdz rudenim. Vai bankas ir gatavas pārskatīt aizdevumu procentu likmes?

"Kad saka, ka bankas var pārskatīt aizdevumu procentu likmes, lai atvieglotu klientiem dzīvi, tiek aizmirsts, ka Eiropas Centrālā banka apzināti paaugstina likmes, lai samazinātu aizdevumu izsniegšanu. Inflāciju nevar samazināt, samazinot aizdevumu procentu likmes," “Rus.nra.lv” sacīja “Swedbank” komunikācijas daļas vadītājs Jānis Krops.

Pēc viņa teiktā, līdz vasarai aizņēmēji jau bija samierinājušies ar paaugstinātajiem maksājumiem. Būtiskākais palielinājums notika šā gada janvārī, kad ECB likme uzkāpa līdz 3%, proti, par vairāk nekā 2% dažu mēnešu laikā. Tagad palielinājums ir tikai 1%, un citas likmes vairs tik strauji nepieaug. “Swedbank” klientiem nav bijuši būtiski kredītu atmaksas kavējumi. "Patiešām, daudziem hipotekāro mājokļu īpašniekiem cenu kāpums bija nepatīkama ziņa līdz ar gāzes un elektrības tarifu pieaugumu. Man pašam ir hipotekārais kredīts. Tāpēc man ir jāpārdomā savi ikdienas paradumi - jāatsakās no dārgiem produktiem, jātaupa elektrība, jāpaskatās, vai man kaut kur jābrauc ar auto, vai arī to iespējams atrisināt no mājām," norāda J. Krops.

Viņam piekrīt Citadeles bankas kreditēšanas daļas vadītāja Zane Alviķe: “”Euribor” likmes pieaugums nav iemesls, lai tie, kam pieder hipotekārie īpašumi, pārdotu savus mājokļus. Tas gan paātrina to īpašumu pārdošanu, kuru pārdošana jau ir plānota. Tomēr iespēju pārskatīt maksājumu procentu likmes Citadele banka neizslēdz: dažkārt maksājumu grafika veida maiņa, piemēram, maksājumiem ar fiksētu summu, palīdz samazināt klientu finansiālo slogu. Taču šobrīd kavēto maksājumu īpatsvars ir ļoti zems, un līgumos nav būtisku izmaiņu.”

Nepaveicās jaunpienācējiem

Kāpēc procentu likmju kāpums nav izraisījis masveida mājokļu pārdošanu Latvijas tirgū? Neraugoties uz kopējo procentu maksājumu pieaugumu, tā radītais slogs atšķiras gan aizdevumu atmaksas apjoma, gan ilguma ziņā. Lielākais hipotēku kredīta maksājumu pieaugums bija "jaunajiem" kredītņēmējiem - tiem, kuri ņēma lielu kredītu, kad inflācija un algas sāka augt, bet procentu likmes kādu laiku palika nemainīgas. Šādiem kredītņēmējiem lielāko daļu ikmēneša maksājumu veido kredīta procenti. Savukārt tie, kuriem tuvojas atmaksas perioda beigas un tādēļ lielākā daļa maksājumu ir par pamatsummu, procentu likmju kāpumu izjutuši mazāk - par dažiem desmitiem eiro.

Tāpēc Latvijas Banka norāda, ka pašreizējā situācijā maksātnespējas riski būtiski palielinās vien nelielam mājsaimniecību skaitam. Cenu un procentu likmju kāpuma dēļ parādu slogs tām var kļūt pārmērīgs, t.i., pārsniegt 40% no ienākumiem. Tomēr Latvijas Bankas eksperti uzskata, ka tas varētu skart 12 mājsaimniecību un, jo mazāk finansiāli nodrošināta ir mājsaimniecība, jo smagākas ir sekas.

Vienlaikus maksātnespējas risks lielai daļai mājsaimniecību, kuras ir paņēmušas kredītu, joprojām ir ļoti zems, par ko liecina, piemēram, dažu mājsaimniecību spēja pirms termiņa atmaksāt mājokļa kredītu vai tā daļu. Arī mājsaimniecību noguldījumu atlikums 2023. gada 1. ceturksnī saglabājās augstā līmenī, lai gan tā kāpums palēninās, liecina Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskats.

Ko nozīmē “Altum”?

Latvijā darbojas valsts finanšu institūcijas “Altum” mājokļu atbalsta programma, “Rus.nra.lv” skaidroja tās pārstāvji: “”Altum” programmas privātpersonām ir piesaistītas banku hipotekārajiem kredītiem, kas nozīmē, ka klientam, kurš vēlas saņemt kredītu, vispirms ir jāvēršas kādā no komercbankām, lai noskaidrotu kredīta iespējas, un tad, ja nepieciešams, tiek pieprasīts “Altum” galvojums - kā papildu nodrošinājums bankas aizdevumam. Tādējādi “Altum” palīdz samazināt klienta līdzdalību vai pirmo iemaksu, bankai piešķirot lielāku aizdevuma summu nekā standarta gadījumos. Minimālā klienta līdzdalības summa ir 5% no mājokļa iegādes summas. Vidēji vairāk nekā 50% jauno mājokļu tiek iegādāti, izmantojot mūsu programmu.”

Šā gada pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc “Altum” pakalpojumiem bija mazāks. Tomēr valsts aģentūras eksperti šo kritumu skaidro ar sezonālām īpatnībām - cilvēki biežāk domā par mājokļa iegādi, sākot ar otro ceturksni. Tāpēc arī šogad gaidāms, ka pieprasījums pēc garantijām palielināsies.

Mājokļa iegāde uz kredīta ir kļuvusi grūtāka

"Augstākas procentu likmes nozīmē, ka potenciālā aizdevuma summa, uz kuru var pretendēt jauni aizņēmēji, samazināsies. Tas savukārt ietekmēs maksātspējīgo pieprasījumu un cenas atsevišķos nekustamo īpašumu segmentos," norāda Latvijas Darba devēju federācijas konsultants Jānis Hermanis.

Tik tiešām, Latvijas iedzīvotāji ir sākuši pirkt mazāk mājokļu un ir atlikuši pirkšanas darījumus dzīvokļiem, kurus nākotnē plānoja izīrēt. Pircēji gaida zemākas cenas un “Euribor” likmes. "Pašreizējās prognozes gan neliecina, ka tas varētu notikt tuvākajā laikā. Arī nekustamo īpašumu darījumu cenas ir samērā nemainīgas. Vislielākā interese ir par tādu dzīvokļu iegādi, kuru cena nepārsniedz 80 000 eiro. Lai gan vasarā aktivizējas arī zemes un privātmāju iegāde, tomēr dzīvokļi veido lielāko daļu no visiem darījumiem," norāda Z. Alviķe.

“Swedbank” pētījumā teikts: "Šā gada pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība turpināja samazināties visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Lai gan algas pieauga vēl straujāk nekā iepriekš, augošās procentu likmes un nemainīgi augstās mājokļu cenas nozīmēja, ka vidējai mājsaimniecībai kļuva arvien grūtāk atļauties savu mājokli. Tuvākajā nākotnē mājokļu pieejamība turpinās samazināties, jo procentu likmes turpinās augt. Tomēr Eiropas Centrālās bankas procentu likmju paaugstināšanas rallijs, iespējams, tuvojas beigām, un, tā kā algu kāpums joprojām ir spēcīgs, mājokļu pieejamība līdz gada beigām sāks atjaunoties. Tas palīdzēs palielināt aktivitāti tirgū, tomēr vispārējās nenoteiktības apstākļos mēs negaidām strauju aktivitātes kāpumu."

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais