Kurp doties strādāt, lai saņemtu vairāk

© Depositphotos.com

Aplūkojot Latvijas ekonomikas nozares, kur ir vislielākais un mazākais bruto algu virs 2000 eiro saņēmēju īpatsvars, priekšgalā atrodas finanšu pakalpojumu nozare, savukārt mazākais šādu algu saņēmēju skaits ir izmitināšanas un ēdināšanas nozarē. Tiesa, ir jāņem vērā, ka aprēķinos nav iekļautas dzeramnaudas un līdzīga rakstura maksājumi. Vēl ar atalgojumiem saistītā informācija norāda uz to, ka lielās algas nav tikai deputātiem un līdzīga kalibra uz nodokļu maksātāju rēķina dzīvojošām valsts pamanāmākajām amatpersonām. Tāpat labāk atalgoto nozaru tops var sniegt zināmu ieskatu jauniešiem, izvēloties, kādu arodu apgūt, lai savu izglītību pakārtotu potenciāli augstākam atalgojuma līmenim nākotnē.

Jānodarbojas ar finansēm vai IT

Vidēji visās tautsaimniecības sfērās kopā šādu algu saņēmēju īpatsvars šā gada aprīlī bija 19%, tomēr finanšu un apdrošināšanas nozare šādu darbinieku bija gandrīz trīstik vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopumā tur bija 52,8% darbinieku ar šādu atalgojumu. Tajā skaitā lielākajā atalgojuma grupā virs 6000 eiro uz papīra šādu darbinieku īpatsvars bija 5,2%, bet nedaudz vairāk par 15% darbinieku atalgojuma līmenis pārsniedza 4000 eiro. Samērā tuvu finanšu sfēras atalgojumu sniegumam ir arī informācijas un komunikāciju pakalpojumu jeb IKT nozare. Tur virs 2000 eiro vērta bruto darba samaksa bija 52,8% strādājošo. Arī šeit virs 6000 eiro vērtas algas saņēmēju īpatsvars ir visai augsts un aprīlī sasniedza 4,7%, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā tad, ja aplūkojam skaitļus kopējā tautsaimniecībā. Interesanti, ka IKT nozarē virs 4000 eiro vērtas algas saņēmēju īpatsvars ir pat par dažām procentu desmitdaļām augstāks nekā finanšu pakalpojumos un sasniedza 15,5%.

Enerģētiķiem, juristiem, grāmatvežiem

Samērā labas algas nepārprotami ir arī komunālajā saimniecībā - nozarē, kas tiek klasificēta kā elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana. Tur gandrīz 40% jeb 39,7% darbinieku vidējais atalgojums pārsniedz 2000 eiro, bet virs 4000 eiro vērta darba samaksa jau ir krietni vien mazākam darbinieku īpatsvaram nekā augstāk minētajās topa nozarēs un sasniedz 6,1%. Tāpat ir vērts apgūt arodu, lai varētu sniegt kādus profesionāla rakstura pakalpojumus - būt par grāmatvedi, juristu, spēt veikt dažādu nozaru tirgus izpētes pasākumus, būt par arhitektu utt. Šos ļaudis apvieno nozare, kas tiek klasificēta kā profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi. Šī sadaļa ietver specializētas profesionālās, zinātniskās un tehniskās darbības. Lai veiktu šīs darbības, vajadzīgs augsts apmācības līmenis, un, tās veicot, lietotājiem kļūst pieejamas specializētas zināšanas un prasmes. Apgūt izglītību ir vērts, jo šā gada aprīlī gandrīz trešajai daļai jeb 31,3% šajā nozarē strādājošo vidējā bruto alga pārsniedza 2000 eiro. Pārējās vēl nepieminētajās tautsaimniecības nozarēs virs 2000 eiro uz papīra saņēmēju skaits ir ievērojami mazāks un vēl aprīlī nepārsniedza 20%. Vismazāk šādu darbinieku bija izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, vien 5,5%. Tomēr minētais vēl automātiski nenozīmē, ka tur darbinieki nevar nopelnīt, jo augstākās raudzes iestādēs, ja apkalpošana ir bijusi līmenī un klients nav skopulis, ir iespēja pretendēt uz dzeramnaudām, kuras gan iepriekš minētajā statistikā neparādās.

Palieli kontrasti

Plašāk šķetināma ir nozare, kura nosaukta kā valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība; veselība un sociālā aprūpe; māksla, izklaide un atpūta, kur šādu strādājošo īpatsvars sasniedzis 19,2%, taču nepieciešams padziļinātāks skatījums. Šeit var vadīties pēc vidējās algas, ko iespējams izdalīt atsevišķi sīkāk pa nozarēm. Ja raugāmies pēc tā, tad šā gada pirmajā ceturksnī lielāka vidējā alga bija nozarē, kas tiek klasificēta kā valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana - šeit vidējā bruto darba samaksa ir bijusi 1626 eiro. Tikmēr veselības un sociālās aprūpes sfērā tā bija 1530 eiro. Salīdzinoši mazāk saņem izglītībā, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē strādājošie. Šajās divās sfērās vidējā mēneša bruto alga pirmajā ceturksnī bija 1156 un 1204 eiro. Lai izprastu kontrastus ar labāk atalgotajām nozarēm, var piebilst, ka vidējā alga finanšu un apdrošināšanas darbību sfērā bija 2803, bet informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē - 2461 eiro. Pēdējā īpaši izceļas tāda apakšjoma kā datorprogrammēšana, konsultēšana un saistītas darbības, kur vidējā alga bija 2878 eiro. Ar to ļoti labi konkurē transporta sfēras apakšnozares - ūdenstransports un gaisa transports, kur vidējā darba samaksa pirmajā ceturksnī bija attiecīgi 2830 eiro un 2887 eiro. Tādējādi, ja raugās tieši no finansiālā aspekta, tad bērnības sapni kļūt par kuģa kapteini vai lidmašīnas pilotu pilnīgi droši ir vērts īstenot.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais