Krievijas izstāšanās no tā sauktā Melnās jūras graudu darījuma pagaidām nav būtiski sabojājusi dzīvi labības patērētājiem, jo pašreizējo cenu pieaugumu var vērtēt kā tīri simbolisku. Tas nozīmē, ka tirgus saskata alternatīvas arī tādai iespējai, ja Ukrainas graudus pa Melno jūru vairs nebūs iespējams piegādāt.
Attiecībā uz Latviju labā ziņa ir tā, ka, raugoties no pašreizējā skatu punkta, Krievijas izlēcieni mums pārtikas inflāciju ietekmēs visai maz vai nemaz. Nav pamata satraukumam par to, ka austrumu kaimiņvalsts vēlme kādam ieriebt mūsu dzīvi tuvākajā laikā varētu padarīt dārgāku un likt par baltmaizes kukuli maksāt vairāk nekā patlaban.
Vakar, 18. jūlija pēcpusdienā, “Euronext” biržā kviešu cena septembra kontraktiem maksāja 236,25 eiro par tonnu. Raksta tapšanas brīdī pircēji bija gatavi iegādāties kviešus par 236 eiro, bet pārdevēji no tiem šķirties par 236,25 eiro tonnā. Šī cena būtiski neatšķiras no pirmdienas skaitļiem, kad Krievija oficiāli paziņoja par izstāšanos no Melnās jūras graudu darījuma un pirms tam bija noticis sekmīgs uzbrukums Kerčas tiltam, kas savieno Krimu ar Krievijas Tamaņas pussalu. Pirmdien, kad jau bija zināms par notikušo uzbrukumu un saistībā ar to varēja zust pēdējās cerības par Krievijas palikšanu darījumā, kvieši, atveroties biržai, tika tirgoti par 235 eiro, bet dienas pirmajā pusē to cena pakāpās līdz 238 eiro par tonnu. Vēlāk tirgū atkal sāka dominēt pārdevēji, kā rezultātā, tuvojoties dienas beigām, cena jau bija kritusies līdz 231,5 eiro, bet dienu noslēdza pie 232,25 eiro par tonnu atzīmes.
Šis apraksts norāda, ka cenu kāpumi pagaidām ir bijuši visai nenozīmīgi, neraugoties uz to, ka ziņu virsraksti ir ļoti skaļi. Turklāt būtisks ir arī fakts, ka pirmdien dienas beigās, kad par Krievijas lēmumu jau bija zināms publiski, graudu cena pat samazinājās. Arī Čikāgas preču biržā, ko var uzskatīt par pasaules lauksaimniecības produktu lielāko lieltirgotavu, reakcija bija visai piezemēta. Pirmdien salīdzinājumā ar piektdienu kviešu cena tur pieauga par nepilniem diviem procentiem, savukārt otrdien līdz pēcpusdienai (ap plkst. 15 pēc Latvijas laika) notika vēl apmēram pusotru procentu vērts kāpums. Jāpiebilst, ka šāda cena nav nekas īpašs, jo vēl jūnija divdesmitajos datumos kviešu cena biržā bija pat vairāk nekā par desmit procentiem augstāka par pašreizējo.
Ja rodas vēlme tagadējo situāciju salīdzināt ar brīdi, kad tirgus bija piedzīvojis īstenu stresa situāciju, tad var teikt, kad pagājušā gada 7. martā, kad tika piedzīvota panikas kulminācija, kviešu cena biržā bija apmēram par 115% augstāka nekā patlaban. Jāpiebilst, ka Krievijas lēmums pagaidām nav atstājis kādu īpaši skaļu ar cenas pieaugumu saistītu rezonansi arī attiecībā uz citu labības kultūru tirdzniecību biržā. Piemēram, kukurūzas cena ASV biržā pirmdien pat saruka par iespaidīgiem 16,76%, bet vakar pēcpusdienā bija piedzīvojusi cenas kāpumu par pāris procentiem. Šis vakardienas kāpums, iespējams, vienkārši ir saistāms ar tehnisku cenas korekciju uz augšu pēc tik liela krituma.
Biržas tirgoņu noskaņojums un gatavība atvērt makus pēdējos gados visai izteikti ietekmē pārtikas produktu cenas arī veikalu plauktos. Pēdējā laikā mums tas vairāk ir asociējies ar negatīvu pieskaņu, kad kādas preces deficīts izraisa visai plašas spekulatīvas aktivitātes biržās un gala cena ir ievērojami augstāka, nekā tā varētu būt tad, ja tirgu neietekmētu spekulanti. Taču ne vienmēr spekulatīvo aktivitāšu ietekmē cenas dodas tikai augšup. Pēdējā laikā preču biržu investoru aktivitātes cenas drīzāk dzen lejup. Kvieši, metāli, kukurūza, liellopu gaļa ir kļuvuši par parastiem finanšu tirgus aktīviem, kurus var samērā brīvi pirkt un pārdot. Līdz ar to deficīta laikos cenas strauji uzlec. Piemēram, jau minētajiem kviešiem, bet Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā no pagājušā gada 23. februāra (diena pirms iebrukuma) līdz 7. martam cena kviešu cena Čikāgas biržā pieauga turpat par 63%. Kopš tā laika cena ir kritusies par 53%, un patlaban kvieši maksā pat ievērojami lētāk nekā pirms kara. Turklāt, ņemot vērā visai plašo un atvērto tirdzniecību, ja vien tirgus neietekmē ziņas par pārprodukciju vai deficītu, lauksaimniecības preču cenas ietekmē tie paši faktori, kas citus finanšu aktīvus, piemēram, akcijas vai obligācijas. Šobrīd centrālās bankas visiem spēkiem cenšas apslāpēt lielo inflāciju un ceļ procentu likmes, kas kavē cenu pieaugumu investīciju ziņā riskantākajiem finanšu aktīviem, pie kuriem pieder arī vairums dažādu preču biržu izejvielu. Proti, tiek gaidīts, ka inflācija tiks piezemēta, līdz ar to nav pamata tāpat vien bez citām papildu ziņām pirkt labības kontraktus. Ja tirgū parādās ziņas par gaidāmo deficītu, tad tas ir signāls pirkšanai, taču rodas iespaids, ka patlaban tāds netiek prognozēts.
Līdzās Krievijas noziedzīgajai taktikai pārtiku izmantot kā ieroci pasaulē attiecībā uz labības tirgu ir arī labas ziņas. Piemēram, portāls “graudi.lv” ziņo, ka pieaugušas labības platības vienā no planētas graudaugu audzētājām - Kanādā. Šīs valsts lauksaimnieki ar kviešiem šogad apsējuši par 6,7% lielākas platības nekā pērn, savukārt kukurūzas sējumu platība ir augusi par 5,5%. Tāpat jau iepriekš bija parādījušās ziņas, ka labvēlīgais nokrišņu režīms Argentīnā ir uzlabojis ražas prognozes. Iespējams, šīs labās ziņas vismaz daļēji ir bijušas par iemeslu, kādēļ labības cenas biržās līdz šim bija samazinājušās, neraugoties uz visai lielajiem draudiem par to, ka Krievija izstāsies no Melnās jūras graudu darījuma. Te gan jāpiebilst, ka no Ukrainas puses jau iepriekš izskanēja paziņojumi, ka Krievija, visticamāk, vienošanos vairs nepagarinās, bet no tirgus puses nebija vērojami nekādi impulsi attiecībā uz cenu kāpumu. Nereti tiek norādīts, ka lielākās cietējas no darījuma izjukšanas būs nabadzīgās Āfrikas valstis, no kurām daļa ar Krieviju uztur ļoti draudzīgas attiecības. Taču no šo valstu puses nav sadzirdama nekāda reakcija attiecībā uz Krievijas lēmumiem. Viena versija: graudu darījuma izjukšana tās ietekmē mazāk nekā izskan publiskajā telpā. Otra iespēja: šīm valstīm, iespējams, ir kādi Krievijas solījumi par graudu piegādēm, un nevar izslēgt, ka kādu daļu varētu veidot Ukrainā nozagtie graudi.
