Ģeopolitiskais fons un tā ietvaros Krievijas centieni radīt baiļu atmosfēru kaimiņvalstīs nav apstādinājuši nekustamā īpašuma tirgu Latvijā. Drīzāk gan pretēji, tiek paredzēts, ka līdz ar aizdevuma procentu likmju samazināšanos jau šā gada otrajā pusē pircēju aktivitāte varētu pieaugt, un tas mājokļu cenām var likt turēties jau līdz šim sasniegtajos augstumos un varbūt pat pieaugt.
2022. gadā pēc kara sākšanās Ukrainā mājokļu tirgu nobremzēja izmaksu pieaugums, kā rezultātā nekustamā īpašuma attīstītāji kāpināja jauno mājokļu cenas. Tajā pašā laikā līdz ar aizvien pieaugošo inflāciju Eiropas Centrālā banka (ECB) kāpināja procentu likmes, kas aizdevumus padarīja ievērojami dārgākus. Tādējādi, atskatoties uz pēdējiem diviem gadiem, esam nonākuši situācijā, kad izmaksu kāpums ievērojami sadārdzināja jaunos mājokļus, turklāt vēl papildus ievērojamas izmaksas radīja arī dārgāki kredīti. Uz salīdzinošas ekonomiskās nenoteiktības fona šie faktori ievērojami nobremzēja aktivitāti jauno mājokļu tirgū. Tikmēr līdz ar lielajām apkures izmaksām tirgū nonāca aizvien lielāks skaits neapdzīvoto padomju laika sērijveida dzīvokļu, kur cenas pat piedzīvoja nelielu kritumu. Tomēr no ekspertu teiktā izriet, ka šogad cenu kritumu, visticamāk, nepiedzīvosim ne vienā, ne otrā segmentā. “Prognozējams, ka inflācijas atkāpšanās un vājums Eiropas ekonomikā ļaus ECB sākt mazināt procentu likmes jau šī gada aprīlī. Turklāt algas Latvijā šogad turpinās salīdzinoši strauji augt. Tas nozīmē, ka zemākais punkts mājokļu pieejamībā jau drīz varētu būt garām un palielināsies to mājsaimniecību īpatsvars, kas ar kredīta palīdzību varēs atļauties iegādāties savu mājokli,” potenciālo virzību ieskicē “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
Komentējot jautājumu par to, vai procentu likmju kritums varētu sekmēt nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanos, nozares kompānijas “Arco Real Estate” Vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs norāda uz pagājušā gada notikumiem, kad procentu likmju kāpums ļoti ietekmēja tirgus kopējās tendences. Tiesa, ļoti daudz ko nosaka arī pats tirgus segments. “Ja ir runa par sērijveida dzīvokļiem ar cenu 50-60 tūkstoši eiro, tad lielākoties šeit darījumi notiek, nepiesaistot lielo banku kredītus, tādējādi kritums izpalika. Savukārt attiecībā uz jauno projektu dzīvokļiem, kuru vērtība ir 150-200 tūkstoši eiro un pat vairāk, kā arī privātmājām, kur cenas pārsniedz 200 tūkstošus, pērn bija vērojams liels darījumu skaita kritums., kas ir skaidrojams ar papildu izmaksām, ko veido “EURIBOR” likmes pieaugums,” tendences ieskicē “Arco Real Estate” eksperts. Pēc viņa teiktā, ir bijuši tādi, kuri pērngad sākumā bija ieinteresēti iegādāties dzīvokļus tā dēvētajos jaunajos projektos un kuriem ir pieticis līdzekļu pirmajai iemaksai, taču, redzot procentu likmes pieaugumu, viņi izlēmuši labāk uz gadu ieguldīt naudu valsts obligācijās vai bankās un atgriezties tirgū pēc gada pusotra. Tādējādi šajā laikā iedzīvotāji guvuši papildu peļņu ar noguldījumiem un viņiem ir cerība atgriezties tirgū, kad, notiekot procentu likmju kritumam, aizņemšanās kļūst lētāka un izdevīgāka. Atgriešanos pēc gada pusotra M. Laukalējs saista ar šā gada rudeni vai nākamo ziemu, kad nauda no krājkontiem varētu tikt izņemta, lai iegādātos dzīvokļus vai privātmājas. Viņš uzskata, ka pietiktu ar vienu vai diviem likmju samazinājumiem, lai ietekmētu tirgus psiholoģiju un aktivitāte varētu pieaugt. Arī kompānijā “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāju Elīnas Dūces, Daigas Blumbergas un Ineses Štorhas sagatavotajā tirgus komentārā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” norādīts, ka procentu likmju kritums varētu aktivizēt tirgu. Ņemot vērā, ka šobrīd aptuveni 60% nekustamo īpašumu darījumu notiek ar aizņēmumiem no kredītiestādēm, un redzot, ka daļa cilvēku un ģimeņu atlika savus pirkumus “EURIBOR” likmju kāpuma dēļ, var paredzēt, ka likmju samazināšana daļu potenciālo pircēju mudinās pieņemt lēmumu par sava īpašuma iegādi, norādīts komentārā.
Komentējot pircēju izvēli, “Latio” pārstāves norāda, ka cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību tam, vai ir mainīti stāvvadi, remontētas kāpņutelpas, mainīti jumti un ideālā gadījumā, kas gan mazāk attiecināms uz Rīgu - vai ēkas ir siltinātas. Primāri pircēji izvēloties renovētus un izremontētus īpašumus salīdzinoši labā stāvoklī, taču interese redzama arī par sliktākā tehniskā stāvoklī esošiem mājokļiem - pārdodot šādus īpašumus, īpašnieks elastīgāk raugās uz cenas samazinājumu, kā arī pircējs pats var prognozēt papildu izmaksas nepieciešamajiem remontdarbiem un izvērtēt savas iespējas, skaidro “Latio” pārstāve.
Jautāts, vai saceltā ažiotāža ap kara draudiem jau ir kaut kādā veidā atstājusi iespaidu uz mājokļu tirgu un varētu to darīt turpmāk, M. Laukalējs atteic, ka laika periods ir pārāk īss, lai izdarītu kādus secinājumus. “Ja mēs runājam, piemēram, par Jūrmalas “jaunajiem projektiem”, kur darījumu summas pārsniedz 300 000 eiro un tuvojas pusmiljonam, tāpat arī dārgajiem Rīgas centra dzīvokļiem, par kuriem tradicionāli interese ir bijusi ārzemniekiem, tad šeit ir ietekme ir jūtama,” teic “Arco Real Estete” pārstāvis. Viņš piebilst, ka šajos segmentos jau sen vairs nav aktīvi pircēji no Krievijas, Baltkrievijas vai Kazahstānas, bet parādījusies interese no Rietumu valstīm. Tur daudzi izvērtē mūsu esamību kaimiņos agresorvalstij, tādējādi pircēji kļūst uzmanīgāki. Tomēr šeit viss neesot viennozīmīgi. “Izraēlas iedzīvotāji, kas paši pieraduši pie militāra apdraudējuma, turpina pirkt “salīdzinoši labi” un Latvijā pat pērk vairāk nekā iepriekš. Tajā pašā laikā vācieši vai spāņi, kas iepriekš grasījās veikt pirkumus Jūrmalā, teic, ka pagaidām tos atliek,” ģeopolitisko ietekmi ieskicē M. Laukalējs. To, ka no nenoteiktās ģeopolitikas nav nobijušies arī nekustamā īpašuma attīstītāji, liecina arī nozares kompānijas “LNK Properties” uzsāktais investīciju ziņā samērā ietilpīgais daudzdzīvokļu un komerctelpu projekts Rīgas vēsturiskajā centrā. Šajā projektā plānotais ieguldījumu apjoms ir 35 miljoni eiro, “Neatkarīgo” informēja uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Liene Jurkāne.
Gan no banku, gan nekustamā īpašuma nozares kompāniju ekspertu sacītā izriet, ka pēdējā laikā aizvien vairāk pieaug interese par nekustamā īpašuma iegādi reģionos. Kā norāda “Latio” tirgus ekspertes, nemainīgi augsts pieprasījums saglabājas pēc mājokļiem Valmierā un Cēsīs, kas ir perspektīvas vietas jaunajām ģimenēm. Taču vienlaikus tiek atzīts, ka piedāvājums šajās pilsētas nav liels, radot konkurenci pircēju vidū un neļaujot kristies vidējam cenu līmenim. Pēdējo gadu laikā, ienākot dažiem jauniem projektiem Cēsīs un Valmierā, darījuma cenas kopumā šajās pilsētās ir palielinājušās. Proti, labas kvalitātes dzīvokļa cena jaunā vai renovētā ēkā Valmierā sasniedz 1200-1300 eiro par kvadrātmetru, bet Cēsīs 1200-1700 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr “Latio” vērtējumā Smiltenē, Limbažos, Gulbenē un citviet Vidzemē darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, saglabājas stabils, bet piedāvājums pēdējo divu mēnešu laikā ir palielinājies.
Tāpat cilvēki ārpus Rīgas un Pierīgas aktīvi meklē mājokļus Zemgales pusē, konkrēti Jelgavā un Ozolniekos. Pieprasīti ir gan dzīvokļi, gan privātmājas - lielākoties tie ir vienas vai divu istabu dzīvokļi un nelielas privātmājas ar cenu līdz 150 000 eiro. Liels pieprasījums ir pēc dzīvokļiem renovētās ēkās un jauno projektu otrreizējā tirgū mājām, kas celtas laikā no 2007. līdz 2022. gadam. Šobrīd vienīgais jaunais projekts Zemgalē pieejams Ozolniekos. Dzīvokļu cenas ar pilnu apdari tur ir, sākot no 1400 eiro par kvadrātmetru. Tikmēr Jelgavā tirgū parādās privātmājas, kas celtas tieši pārdošanai. Šo īpašumu cenas ir salīdzinoši augstas, kas aktivizē īres tirgu - privātmājas īrei. Kvalitatīvām privātmājām labā stāvoklī, pēc “Latio” informācijas, īres maksa svārstās no 750 līdz 1200 eiro mēnesī.
