Kopējā aina Latvijas ārējā tirdzniecībā pagājušajā gadā izvērtās visai padrūma, mūsu valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem neiegūstot summas, kas ir miljardus eiro vērtas. Tiesa, gada beigās situācija mūsu partnervalstīs uzlabojās.
Kā jau virsraksts norāda, arī priecāties nav nekāda pamata, jo salīdzinājumā ar 2022. gadu mūsu valsts preču eksports ir sarucis par 2,39 miljardiem jeb 11,2% līdz 18,94 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Dati var šķist ļoti slikti, taču, ja raugāmies uz lielākajām eksporta preču grupām, tad situācija tajās kardināli atšķiras - no diezgan pamatīgiem kritumiem līdz solīdiem izaugsmes skaitļiem.
Pagājušā gada pasaules ekonomiskā konjunktūra ir noteikusi, ka koksne un tās izstrādājumi vairs nav Latvijas galvenā eksporta prece. Pērn eksporta apjomi naudas izteiksmē šajā preču grupā saruka par 22,1% līdz 2,86 miljardiem eiro. Jau iepriekš naudas izteiksmē koksnei bija pietuvojušies Latvijas smagās rūpniecības sarūpētās mašīnas, mehānismi un iekārtas. Jau 2022. gadā šīs preču grupas eksporta apjoms naudas izteiksmē bija pārsniedzis trīs miljardus eiro gadā. Pērn salīdzinājumā ar 2022. gadu tas pieauga vēl par nepilnu procentu līdz 3,07 miljardiem eiro. Ja runājam par mašīnbūvi, tad Latvijā viena no nozīmīgākajām eksporta preču grupām ir transporta līdzekļi. Gan pašu mājās gatavoti, gan noteikti arī reeksportēti, un arī šeit eksporta apjomam pērn ir izdevies pārsniegt viena miljarda eiro slieksni un salīdzinājumā ar 2022. gadu pieaugt par 14,4%.
Taču vēl vairāk par mašīnbūvi Latvijas eksporta statistiku ir uzlabojusi pārtikas un dzērienu industrija. Tās produkcijas eksporta apjoms ir pieaudzis turpat par 20%, naudas izteiksmē sasniedzot 1,86 miljardus eiro. Lieki teikt, ka iepriekš apjomīgās investīcijas pārtikas ražošanā ir vainagojušās visai taustāmā rezultātā. Tādējādi kopumā var teikt, ka eksporta bilde nav viennozīmīgi drūma. Tomēr kopumā pērnais gads nav bijis veiksmīgs. Ja aplūkojam situāciju 10 lielākajās preču grupās, kur var būt pat nospiedoša reeksporta daļa kā minerālo produktu segmentā (tur nospiedošs pārsvars ir fosilajam kurināmajam un tā blakus produktiem), tad redzams, ka vien trijās no tām pērn ir piedzīvots kāpums, kamēr atlikušajās septiņās apjomi ir kritušies.
Ir atsevišķas nozares, kur eksporta kritums naudas izteiksmē pērn ir noticis uz cenu, nevis saražoto apjomu rēķina. Šāda nozare varētu būt Latvijas ķīmiskā rūpniecība, kur naudas izteiksmē eksports pērn ir sarucis par 7,4% līdz 1,6 miljardiem eiro. Tomēr šķiet, ka tā dēvētais tīrais eksports jeb pārdošanas apjomi ārvalstīs fiziskās vienībās varētu būt pieauguši, jo šīs produkcijas eksporta vienības vērtības indekss jeb eksporta cenas ir kritušās par 11,1%. Arī koksnes faktiskā daudzuma pārdošanas apjomi pērngad nav piedzīvojuši naudas izteiksmē atspoguļoto 22,2% vērto kritumu, jo koksnes eksporta cena gadā kopumā ir piedzīvojusi kritumu par 6,3%. Tiesa, šeit ir jāņem vērā, ka tas ir cenu kritums visai koksnes industrijas produkcijai kopumā un dažādos tās segmentos situācija var kardināli atšķirties salīdzinājumā ar vidējo rādītāju, tādējādi situācija var atšķirties starp dažādās specifikācijas zāģmateriāliem, finieri un dažādiem kurināmās koksnes izstrādājumiem, kur ar pēdējiem vēl pērngad rudenī noliktavas bija pilnas. Tajā pašā laikā attiecībā uz pārtikas un dzērienu industriju varam teikt, ka 19,6% vērtais eksporta kāpums ir noticis uz saražotās produkcijas kāpuma rēķina. Pārtikas produktiem eksporta cenas pieaugušas par 3,7%.
Attiecībā uz cenu ietekmi - Latvija pērngad naudas izteiksmē ir ne tikai mazāk eksportējusi, bet arī importējusi. Turklāt importa samazināšanās ir notikusi vēl straujāk, nekā sarucis no valsts izvesto preču apjoms. Pērn Latvija ir importējusi par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5% mazāk nekā 2022. gadā, līdz ar to ienākošajās un izejošajās naudas plūsmās vismaz nosacīti esam bijuši “plusos”. Šeit sevišķi talkā ir nākuši lētāki fosilā kurināmā iepirkumi, lai arī un par laimi esam tikuši vaļā no Krievijas gāzes adatas. Kā liecina CSP dati, jēlnaftas un importa dabasgāzes sadaļā pagājušajā gadā ir noticis eksporta cenas kritums par 58,4%. Savukārt koksa un naftas pārstrādes produktu grupā importa cenas pērngad ir kritušās par 7,4%.
Vēl nesen tika uzskatīts, ka šogad Latvijas preču eksports, visticamāk, nepiedzīvos izaugsmi un var pat vēl nedaudz sarukt. Taču, ja paraugās uz pēdējiem rūpniecības produkcijas izlaides pieauguma datiem, ir pamats domāt, ka kāpums tomēr būs. Tādās lielās rūpniecības sfērās kā pārtikas un gatavo metālizstrādājumu ražošana pērnā gada nogalē pat tika fiksēts divciparu procentos mērāms kāpums salīdzinājumā ar šo pašu laika sprīdi 2022. gadā. Kāpums, visticamāk, nekļūs straujāks, taču ja tas šajās nozarēs saglabāsies kaut 10% līmenī visa šī gada garumā, lielu daļu no pērn kopējā eksporta naudas izteiksmē zaudētā mūsu rūpniekiem varētu izdoties atgūt. Cerības tiek liktas uz to, ka aizdevuma procentu likmju kritums aktivizēs eksporta tirgus, kur ļaudis aktīvāk pirks gan mājokļus, gan dažādās citas ilglietošanas preces, un tas tiešā veidā vai pastarpināti nāks par labu mūsu kokrūpniekiem, mašīnbūvētājiem, metālapstrādātājiem, būvmateriālu ražotājiem un tekstilniekiem. Vienlaikus nav īstu cerību, ka naudas izteiksmē mūsu eksports varētu sasniegt līmeni, kāds bija 2022. gadā. Taču, ja ņem vērā izmaksu līmeņus, tad jebkurā gadījumā pienesums būs tāds, lai varam runāt par ekonomiskiem ieguvumiem visas valsts mērogā.
