Gadu mijas priekšvakarā valsts uzņēmums “Latvijas Pasts” (LP) pieteicis savu tarifu celšanu par 39% atbilstoši uzņēmuma darbības izdevumu pieaugumam divu gadu laikā, kuriem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) noteikusi 3,14% lielu kopējo inflāciju.
Pirms gadu mijas sakrīt aizvadītā gada izvērtēšana ar Ziemassvētku un Jaunā gada apsveikumu sūtīšanu, tāpēc LP paziņojums par savu tarifu celšanu ir kā kulaks uz acs. Kam gan vēl, ja ne LP paziņojumam jāatver cilvēkiem acis, ka pilnīgi meli ir valsts iestāžu sniegtie dati par inflāciju, kas, savukārt, velk sev līdzi melus par iekšzemes kopproduktu (IKP) un tā attiecību pret nākamā gada budžeta deficītu un valsts uzkrāto parādu. Šādas atklāsmes padara saprotamāku gan naudas sadalījumu nākamā gada valsts budžetā, gan šī budžeta pieņemšanas gaitu, kas bija saāķēta ar Latvijas Bankas prezidenta neievēlēšanu, kā arī ietvēra Ministru prezidentes Evikas Siliņas publisku rezonansi raisījušos izteikumus Saeimā.
LP izmantoja priekšpēdējo darba dienu aizejošajā 2024. gadā un 27. decembrī izsūtīja paziņojumu, ka “no 2025. gada 1. janvāra mainās universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifi, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK)”.
“Tarifu izmaiņas ir saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu. UPP tarifi ietver arī 155 pasta nodaļu tīkla uzturēšanas izmaksas. (...) Līdzšinējie tarifi bija spēkā kopš 2023. gada sākuma un netika mainīti divus gadus.”
Kādas tad šīs tarifu izmaiņas ir? Kā jau parasti šādos gadījumos, mainās ne tikai tarifu lielums, bet arī struktūra. Vecās un jaunās struktūras salīdzināšanu izlaidīsim, bet paliksim pie paša pamata - pie tā, cik pašlaik maksā un cik no 1. janvāra maksās nosūtīt parastu vēstuli ar apsveikuma kartiņu vai vēstījumu uz pāris lapām, iekļaujoties sūtījuma svarā līdz 20 gramiem. Paraudzīsimies uz LP producēto pastmarku ar Ziemassvētku sižetu. Uz tās skaidri saskatāma norāde uz 2024. gadu un cena 1,65 eiro, kad par šādu cenu vēl varēja aizsūtīt Ziemassvētku apsveikumu un līdz gada beigām varēs pagūt aizsūtīt Jaungada apsveikumu. Un salīdzināsim šo cenu ar 2,30 eiro jau iepriekš paradītajā LP sūtījumā, cik par tādas pašas vēstules piegādi Latvijas teritorijā nāksies maksāt pēc pāris dienām. Tālāk vajadzīgas sākumskolas zināšanas aritmētikā, lai pārvērstu pieaugumu no eiro procentos: 2,30x100/1,65=139,4%, kas vārdos izsakāms kā cenas pieaugums par 40%.
LP ir pacenties skaidrot, kādi apstākļi ir diktējuši šādu cenu pieaugumu: “Tarifu izmaiņas ir saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu. UPP tarifi ietver arī 155 pasta nodaļu tīkla uzturēšanas izmaksas." Turpat atgādinājums, “līdzšinējie tarifi bija spēkā kopš 2023. gada sākuma un netika mainīti divus gadus”.
LP paskaidrojumā divas komponentes. LP norāda uz sūtījumu apjoma samazināšanos, kas loģiski izriet no LP iepriekšējā, 2022. gada lēmuma celt savu vēstuļu piegāžu cenas. Šādā veidā LP ir ierosinājis cenu celšanas paškustību. Kad visvienkāršākās vēstules piegādes cena būs pacelta līdz 5 eiro, LP žēlosies, ka katras atlikušās vēstules savākšanas, šķirošanas un piegādes ierīču un darbinieku uzturēšana izmaksā caurmērā 10 eiro; un tad, kad vislētākās pastmarkas cena būs 50 eiro, LP pamatos tās cenas celšanu līdz 100 eiro.
LP steidzas prom no bīstamās tēmas par LP pakalpojumu apjoma samazināšanos LP pakalpojumu sadārdzināšanās dēļ un uzskaita “transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu”, kas atrodas ārpus LP atbildības.
Tūlīt pievēršamies CSP datu bāzei, kurā uzrādīta inflācija LP minētajā laika posmā no 2023. gada janvāra līdz 2024. gada novembrim. Piekasīgi skatoties, CSP rīcībā vēl nav datu par kopējo inflāciju 2023. un 2024. gadā, jo šie gadi nav pagājuši - nav beidzies šā gada decembris, bet par to nu gan var likt galvu ķīlā, ka ne 100% un pat ne 10% inflāciju CSP decembrī neatklās un 2x12=24 mēnešu kopējā inflācija maz atšķirsies no jau aprēķinātās 23 mēnešu inflācijas.
Konkrētajā gadījumā jāizmanto CSP patēriņa cenu indeksu tabula PCI030m, kurā LP norādītā atskaites perioda sākumā 2023. gada janvārī cenu indekss ir bijis 26 975 un apcirpto beigu indekss šā gada novembrī ir 27 823. Atliek atkārtot LP tarifu pieauguma izteikšanai procentos jau izmantoto formulu un izrēķināt, ka 27 823x100/26 975=103,14%, kas nozīmē cenu pieaugumu par 3,14%. Tādējādi CSP uzskaitītais izdevumu pieaugums iznācis vairāk nekā desmit reižu lēnāks nekā LP uzskaitītais un SPRK apstiprinātais izdevumu pieaugums. Ne par procenta desmitdaļām un ne par desmit procentiem, bet desmit reižu mazāks!
Ir jānovērš iespējamie mēģinājumi izlocīties, ka inflācija un kādas iestādes izdevumi būtu pilnīgi kas cits. Nē, caurmērā tas ir viens un tas pats. Nav tāda “transporta un loģistikas izmaksu kāpuma”, kas pastam un jebkuram cilvēkam jeb ģimenei būtu pilnīgi savādāki lielumi. Pasta mašīnas tiek uzpildītas ar degvielu tajos pašos benzīntankos, kur citas automašīnas; un remontētas par līdzīgām cenām utt. Ja kādam šajā ziņā ir priekšsrocības, tad LP kā lielam degvielas vai transporta līdzekļu apkalpošanas pasūtītājam, kura izdevumiem būtu jāaug lēnāk nekā individuālo patērētāju izdevumiem. Tieši tas pats attiecas uz energoresursu cenu palielināšanos tajā sadaļā, kur elektrības sākumcenu izrēķina biržā un tālāk piepluso tai nodokļus un pārvades un sadales tarifus. LP piesauktās 155 pasta nodaļu tīkla uzturēšanas izmaksas veidojas tāpat, kā jebkuru citu, tajā skaitā dzīvojamo telpu apsaimniekošanas izmaksas ar tiem pašiem siltumapgādes, ūdensvada un atkritumu aizvākšanas tarifiem.
Inflācijas formulā patiešām nav tāda rādītāja kā darbinieku atalgojuma pieaugums, bet īstenībā arī šajā gadījumā LP kā darba devēja izdevumu pieaugums darbinieku algošanai ir nesaraujami saistīts ar izdzīvošanai nepieciešamo pārtikas un mājokļu uzturēšanas izmaksu pieaugumu. Ja LP bijis spiests paaugstināt zemu atalgotajiem pastniekiem algas pāris gadu laikā vairāk nekā par pāris procentiem, tad tikai tāpēc, ka vislētāko desu cenas Latvijas veikalos šajā pašā laikā ir augušas nevis par 3%, bet par aptuveni 30%.
Būtu nepareizi iztēlot LP par vaininieku, kurš izpaudis pašu galveno Latvijas valsts noslēpumu. LP ir izdarījis to pašu, ko visas citas valsts iestādes, kurām jārēķinās ar izdevumu pieaugumu ne par dažiem, bet par dažiem desmitiem procentu iepriekšējos gados un tieši tāpat nākamgad. Piemēram, 24. oktobrī “Neatkarīgā” pārstāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieces Mairas Rozes bažas, kādas viņa pauda Saeimas deputātiem par tobrīd vēl tikai topošo valsts 2025. gada budžeta projektu.
Darbinieku algošanas palielināšanai M. Rozei tika apsolīti un arī iedoti papildu 1,9 miljoni eiro, kas nodrošināja algu pieaugumu iestādē caurmērā par 5,6%, jo gan iestāde, gan Saeimas deputāti bija vienisprātis, ka nevarēs piedabūt cilvēkus strādāt par valsts kalpotājiem solīto 2,6% algu pieaugumu. Līdz pat šā gada nogalei 2,6% skaitījās virs 12 mēnešu inflācijas, ko CSP ierūmēja starp 0,4% un 1,4%. Ja tā reāli būtu, tad valsts kalpotājus varētu piespiest samierināties ar algu pielikumiem ap 2,6%, kas nodrošinātu kaut pieticīgu, bet tomēr labklājības pieaugumu. Bet visi taču saprata, ka reālā inflācija ir daudz augstāka un pat ar naudas daudzuma pieaugumu par 5,6% M. Rozei nāksies manevrēt ļoti filigrāni, lai noturētu iestādi darboties spējīgā kondīcijā.
PMLP kalpo par uzskatāmu piemēru inflācijas spirāles griešanai, jo ir dabūjusi atļauju ļoti strauji celt maksu par pasu, vīzu u.tml. dokumentu izsniegšanu, pretī dabūjot LP tarifu celšanu par dokumentu pārsūtīšanu papīra formātā. Pāreja uz elektronisko dokumentu apriti nozīmē, ka naudu no PMLP plēš Latvijas Radio un televīzijas centrs. PMLP līdzīgi kā LP ir jāuztur telpas visā valsts teritorijā un jāmaksā par tām aizvien augstākas īres un komunālo pakalpojumu maksas, lai ēku saimniekiem un apsaimniekotājiem būtu nauda, ar ko samaksāt valsts nodevas PMLP par pasu izsniegšanu, viesstrādnieku noformēšanu utt. .
Reālā inflācija Latvijā ir augstu virs 2-3% gadā. Reālais IKP samazinās, jo statistiķi ne spēj, ne arī grib no IKP pieauguma inflācijas uzpūstajās faktiskajās cenās atrēķināt patieso inflācijas komponenti un salīdzināt IKP patiešām salīdzināmās cenās. Piepildās "Neatkarīgajā" 2022. gada 28. decembrī publicētā Ivara Godmaņa prognoze, ka inflācijas samazināšanās paraus sev līdzi IKP. Te taču netiek teikts, ka šobrīd inflācija ir tik augsta kā 2022. gadā. Samazinoties no 20% līdz 10%, tā samazinājusi IKP par 5-10%. Faktiskā inflācija kaut cik notur valsts budžeta ieņēmumus kā procentmaksājumus no valstī legāli veiktajiem darījumiem. Ja visas valsts iestādes un amatpersonas demonstratīvi ignorē desmitkārtīgās atšķirības starp oficiālo inflāciju un valsts noteikto cenu celšanu, tad tā tagad visas Eiropas Savienības prakse.