Pēteris Apinis: Bezjēdzīgi ierobežojumi vairo neticību vakcīnai

"Ja valsts nejauktos medicīnas lietās, atdotu vakcinācijas procesu privātajām medicīnas iestādēm, vienotos par apmaksu, kas būtu aptuveni 20 vai 30 miljoni eiro, tad pēc diviem mēnešiem Latvijas iedzīvotājiem būtu kolektīvā imunitāte, mums nevajadzētu maskas, mājsēdes, bērni atgrieztos skolā un mēs – savās darba vietās." © Ģirts Ozoliņš/F64

Saruna ar ārstu, bijušo veselības aizsardzības ministru Pēteri Apini.

Kas notika ar Ilzi Viņķeli?

Vai tad ar viņu kaut kas notika?

Viņu atlaida.

Ai, es jau satraucos, ka kaut kas nopietns noticis.

Veselības ministrija steidzamības kārtā izsludinājusi konkursu uz Vakcinācijas projekta biroja desmit vakancēm, solot maksāt algā līdz 4900 eiro. Vai šāds birojs ir nepieciešams? Vai tā nebūs barotne kādiem partijai „Attīstībai/ Par!” pietuvinātiem cilvēkiem?

Esmu dzirdējis, ka darbam birojā pieteikušies vairāk nekā 400 kandidātu, jo šiem kandidātiem nav vajadzīgas speciālas zināšanas. Es lāga nesaprotu, kāpēc šāds birojs vajadzīgs. Ja valsts nejauktos medicīnas lietās, atdotu vakcinācijas procesu privātajām medicīnas iestādēm, vienotos par apmaksu, kas būtu aptuveni 20 vai 30 miljoni eiro, tad pēc diviem mēnešiem Latvijas iedzīvotājiem būtu kolektīvā imunitāte, mums nevajadzētu maskas, mājsēdes, bērni atgrieztos skolā un mēs - savās darba vietās. Būtu jau izdotas vakcinācijas pases lidojumiem uz siltajām zemēm un slēpošanas kūrortiem. Šo procesu nekad nevar veikt valsts slimnīcas ar padomēm, valdēm, birokrātiem un ministrijas viedokli mantras formā. Vakcināciju ātri un precīzi var veikt konsorcijs no VC4, VCA, ARS, MFD, Baseina slimnīcas, Gulbja laboratorijas, Centrālās laboratorijas un varbūt vēl kādas struktūras. Viņi pat spētu aizņemties vakcīnas, piemēram, no Somijas, un uzsākt vakcināciju parīt. To nevar ministrija, un diezin vai spēs labi atalgotais vakcinācijas projekta birojs. Privāto kompāniju rīcībā ir personāls, autotransports un loģistika (katru dienu zāles taču tiek piegādātas visām Latvijas aptiekām), pieredze (laboratorijas taču mācēja paņemt un savākt Covid-19 testus no visas Latvijas).

Problēma nav medicīnā, problēma ir valdībā un Veselības ministrijā, kur nav ārstu un kur mediķu viedoklī neklausās.

Kāpēc Izraēlā ir jau vakcinēti trīs miljoni valsts iedzīvotāju, bet Latvijā vēl nav pat 10 tūkstoši?

Ja saskaita ārstus - Rīgas Medicīnas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes absolventus, tad visvairāk strādā Latvijā, bet otrajā vietā - Izraēlā. Mūsu augstskolas absolventi šobrīd ieņem vadošās pozīcijas Izraēlas medicīnā, bet daži ir tieši saistīti ar vakcinēšanas darba organizāciju. Izraēlai RMI izglītība, t.sk., kara katedras sniegtās zināšanas, ir gana labas. Latvijā mediķu viedokli valdība neuzklausa. Nav nekādu problēmu piezvanīt uz Izraēlu medicīnas ģenerālim, vadošajam anestezioloģijas profesoram, vadošajam epidemiologam un krievu (un dažkārt pat latviešu) valodā pajautāt - kā jūs to darāt? Un viņi ar prieku padalīsies savās zināšanās un pieredzē. Es minēšu piemēru, ko man stāstīja mans draugs, kas strādā lielā Izraēlas slimnīcā - vienu dienu slimnīcā ieradās 20 cilvēki un paspēja novakcinēt visus - ārstus, māsas, tehnisko personālu, pacientus (nepotēja tos, kas relatīvi nesen bija pārslimojuši Covid-19).

Un divas pamatatziņas, ko ļoti vajadzētu dzirdēt mūsu Veselības ministrijai - vakcinēšana pret Covid-19 nav vakcinēšana pret difteriju un stingumkrampjiem bērniem plānveida kārtībā. Par šo vakcinēšanu ir labi jāmaksā, bet tas attaisnojas. Izraēlas ministrija par šo vakcinēšanu maksā desmitkārt vairāk, nekā plānojusi mūsu ministrija. Un otrs - pietrūkt var ne tikai vakcīnu un darbaroku, bet arī viena kubikcentimetra šļirču, un ļoti ātri var iztērēt visus insulīna šļirču krājumus.

Patiesībā pat Izraēlas veselības ministrs Jūlijs Ēdelšteins ir sazvanāms mana vecuma džentlmenis no Černovciem ar Maskavā gūtu izglītību.

Vai valsts augstākajām amatpersonām nevajadzētu rādīt piemēru un vakcinēties? Citādi rodas iespaids, ka valdības vadītājs, ministri un deputāti baidās no potēm kā nīlzirgi? Varbūt tiešām baidās?

Latvijas iedzīvotājus mēs varētu iedalīt četrās grupās. Pirmā - kas nebaidās ne no Covid-19, ne no vakcīnas. Es piederu šai grupai un ar prieku vakcinēšos, tiklīdz man tāda iespēja tiks dota. Otrā grupa baidās no slimības un nebaidās no vakcinācijas. Jādomā, ka tā ir lielākā ļaužu grupa, un šos cilvēkus mēs varētu saukt par pragmatiķiem, uz kuriem būvēta valsts. Lielākā daļa manu kolēģu un manu paziņu loks ietilpst šajā grupā, kas nevēlas saslimt un pieredzēt komplikācijas, paliekošas blaknes vai nonākt reanimācijas nodaļā, tādēļ ar nepacietību gaida vakcinācijas iespēju. Trešā grupa nebaidās no slimības, bet baidās no vakcinācijas. Un šādu ļaužu ir daudz, viņu viedoklis ir cienījams, taču, manuprāt, problemātisks. Un ir ceturtā grupa, kuras tipisks piemērs ir Krišjānis Kariņš, kas baidās gan no slimības, gan no vakcīnas. Viņš ir gatavs sagraut valsti, lai tikai visi no viņa izolētos, sēdētu Pļavnieku dzīvoklī, nēsātu desmit maskas un neļautu bērniem iet uz skolu. Un tajā pašā laikā viņš ir izlasījis briesmu stāstus par nāvi no vakcinācijas un sev vakcinētāju tuvumā nelaidīs. Starp citu, Izraēlā vakcinācijas procesa sākumā, kad televīzijas kameru priekšā vakcinējās premjerministrs un veselības ministrs, viņi atzina, ka rēķinās ar vienu ļoti smagu komplikāciju vai nāvi uz miljonu vakcīnu. Šobrīd Izraēlā ir viens ar vakcināciju vairāk vai mazāk saistīts nāves gadījums (vakcinēto skaits tuvojas trim miljoniem), bet nevakcinējoties nāves gadījumu skaits uz miljonu iedzīvotāju būtu daudz lielāks.

Kas to zina, kā būs pēc laika, bet pagaidām ir iespaids, ka diezgan liela daļa sabiedrības nav gatava vakcinēties. Vieni tic, ka viņus sačipos, citi baidās no blaknēm. Pat mediķi ir ne visai naski uz vakcinēšanos. Bet tad vajag vakcinēties vai nevajag? Ko jūs iesakāt?

Es tiešām katru dienu lasu starptautiskus ziņojumus un informāciju, to pašu, ko saņem dažādu pasaules valstu ārstu biedrību līderi. Un šajā informācijas telpā ir gan pārliecība, gan nogaidoša attieksme, gan šaubas un bažas. Mana attieksme pret vakcīnām ir - šobrīd vakcinācija ir vienīgā metode, kā pārtraukt šo psihopandēmiju. Bailes no Covid-19 ir pārspīlētas, kas noved pie panikas un nelīdzestības ārstniecībā, pie depresijas, trauksmes, kas samazina imunitāti un organisma pretestības spējas, taču šobrīd vienīgā izeja no šīs globālās psihozes ir vakcinācija. Vakcīnas nav čipi, vakcīnas nav bīstamas, vakcīnas nerada saslimšanu ar Covid-19.

Es vakcinēšos, tiklīdz tas būs iespējams, bet neesmu pārliecināts, ka Latvijas valdība man sagādās šādu iespēju tuvākajā laikā. Ja man godīgi jāatbild uz jautājumu - cik daudz es ticu pašreizējai vakcīnai , es atbildēšu - par 80%. Un ticu, ka vakcīnu ražotāji un zinātnieki strādā tālāk, lai ar katru mēnesi šī vakcīna būtu labāka, ar mazāk iespējamām blaknēm. Es, protams, esmu izlasījis Norvēģijas ārstu iniciētās diskusijas par to, ka šobrīd nevajadzētu vakcinēt ļoti vecus cilvēkus ar daudzām blakusslimībām, esmu lasījis ļoti profesionālu pētnieku viedokli, ka nevajadzētu šo vakcīnu saņemt bērniem, grūtniecēm utt. Tātad - es esmu pilnīgi pārliecināts par vakcinēšanas nepieciešamību, bet esmu gatavs pieņemt, ka cilvēkiem ir pretrunīgs viedoklis.

Dzirdam par „Pfizer”, vēl uz Latviju ir atnākusi „Moderna”. Ir dzirdēts par „Johnson&Johnson”. Un par „Sputņik”, kas gan Latvijā nebūs pieejama. Kāda ir atšķirība?

Sarežģītāku jautājumu uzdot nav iespējams. Šobrīd pasaulē ir vismaz 80 ceļi, kādā veidā mēģina radīt unikālu, iedarbīgu vakcīnu pret Covid-19. Mērķis ir viens - likt organismam radīt iespējami spēcīgas, efektīvas, ilglaicīgas antivielas pret Covid-19 vīrusu. Minēšu vienu ceļu, par ko vakar lasīju. „Medicago.Inc.” ­ koncepcija pamatojas uz to, ka var izmantot augus rekombinanto, vīrusiem līdzīgo daļiņu ražošanai. Šīs daļiņas var konstruēt, lai iegūtu nepieciešamos gripas HA proteīnus vai koronavīrusu, tai skaitā, SARS-CoV-2 proteīnus, kas būtu identiski superkapsīda receptoriem, piemēram, S receptoram SARS-CoV-2 gadījumā. Tātad ražot proteīnu kā vakcīnu, pret kuru cilvēka organisms radītu antivielas.

Kā nespeciālists es varu tikai jūsmot par cilvēku domāšanas veidu un izpētes dziļumu. Aiz katras no šīm vakcīnām - gan aiz „Pfizer/BioNTech”, gan aiz „Sputņik” stāv izcili zinātnieki un pētnieki, bet, protams, drošības un kontroles kritēriji Eiropas Savienībai un Krievijai ir atšķirīgi.

Šobrīd dažas kompānijas tuvojas tādu vakcīnu izstrādei pret Covid-19, kas būs aerosols degunā vai pat tablete, kad nevajadzēs vairs potēt un baidīties par čipēšanu. Turklāt šīs aerosola vakcīnas rada gļotādu antivielu palielināšanos, kas nozīmīgi stiprinās deguna gļotādas imunitāti un pastiprinās infekcijas ieejas vārtu aizsardzību. Katrā ziņā tā ir nebeidzama lasāmviela - kā šobrīd zinātnieki virza vakcīnu izstrādi. Un es domāju, ka pēc gada, kad Covid-19 ēra beigsies, šīs zinātniskās izstrādes kalpos par pamatu universālas gripas vakcīnas izstrādes pabeigšanai, un mums vairs nebūs katru gadu jāpotējas pret citu gripas vīrusu, bet būs universāla vakcīna pret visām gripām.

Vai ātrajiem kovida testiem var būt pozitīva ietekme uz infekcijas izplatīšanās ierobežošanu?

Šo jautājumu būtu korekti uzdot bijušajam veselības ministram, šobrīd laboratorijas ārstam Didzim Gavaram, kurš visu laiku strādā pie jaunām, precīzākām un ātrāk nolasāmām diagnostikas metodēm. Arī šajā jomā parādās arvien jaunas metodes, jaunas diagnostikas iespējas, turklāt tās ātri kļūst lētākas. Es nevaru atbildēt uz jautājumu par „ātrajiem kovida testiem”, jo patiesībā atkal atbilde būtu lekcijas vērta ar dažādu metožu salīdzinājumu. Bet pasaule ies uz lielāku, lētāku un ātrāku testēšanas apjomu.

Pavasarī, kad bija kovida „pirmais vilnis”, pret sērgu nebija nekādu zāļu. Bet tagad? Vai nekas nav izdomāts? Vai kovidu izslimojušo cilvēku plazma nav lietojama pacientu ārstēšanā?

Elpceļu vīrusus mēs pazīstam gadiem. Ārstē nevis konkrētu vīrusu, bet bronhītu, pneimoniju vai akūtu respiratoru distresa sindromu. Bet es varu īsumā izstāstīt - ko es pats darītu, ja saslimtu ar Covid-19.

Es zvanīšu savai ģimenes ārstei, un viņa iesmiesies par manu slimību, jo zina, ka tai neticu. Izvēdināšu istabu vairākas reizes dienā, bet pārējā laikā uzklāšu slapju frotē dvieli uz radiatoriem gaisa mitrumam. Es dzeršu vismaz trīs litrus šķidruma dienā, un izvēlēšos nedaudz sārmainu minerālūdeni, piemēram „Boržomi”. Iespējami daudz gulēšu uz vēdera. Lietošu pulsoksimetru, palielināšu D vitamīna devu līdz 8000 IU dienā, vēl lietošu multivitamīnus ar selēnu un cinku. Ēdīšu probiotiķus, piemēram, skābpiena produktus. Kaklu un degunu skalošu ar sālsūdeni. Ļaušu sev uzlikt bankas. Ar kalnu saulīti izsauļošu telpas, bet īslaicīgi nosauļošu arī muguru. Ja man temperatūra nebūs pārlieku augsta, bet gaisa temperatūrā ārā pārlieku zema, iešu staigāt pa mežu vai kaut vai pa savu dārzu. Ar savas ģimenes ārstes svētību nodošu analīzes - asins ainu un bioķīmiju, un pats uzmanību pievērsīšu leikocītiem, C reaktīvajam olbaltumam, aknu funkciju raksturojošajiem skaitļiem.

Ja saslimšu smagākā formā, es noīrēšu skābekļa koncentratoru (arbor.lv mēnesim īre maksā 42 eiro 90 eirocenti) un lietošu papildus skābekli, ja man skābekļa saturācija samazināsies. Droši vien nozīmēšu sev nelielas devas glikokortikoīdu, un (mani šobrīd skaļi izlamā daļa manu kolēģu) antibiotiku. Ja būs augsta temperatūra- aspirīnu un ibuprofēnu nelielās devās.

Vismaz trīs dienas no simptomu sākuma es pilnībā izolēšos, un esmu pilnībā pārliecināts, ka tajā laikā simptomi pāries, bet 10 dienas pēc simptomu sākuma kā vesels cilvēks došos pasaulē.

Kā vērtējat valdības noteiktos ierobežojumus, kuras preces drīkst tirgot un kuras ne? Tāpat arī komandantstundu jeb mājsēdi”? Vai visi šie ierobežojumi ir nepieciešami? Varbūt vajag vēl stingrākus?

Latvijas pašreizējā valdība ir Latvijas lielākā problēma. Valdības noteiktie ierobežojumi pieaug, bet vienlaikus pieaug arī saslimstība un mirstība. Loģiski būtu apstāties un pārdomāt - varbūt kaut ko mēs darām nepareizi, varbūt ir kāds cits risinājums, varbūt ir laba citu valstu pieredze (nu kaut vai igauņu)?

Jo nejēdzīgākus ierobežojumus rada Kariņš, jo čaklāk cilvēki domā par ierobežojumu apiešanu, jo mazāk uzticas valdības solījumiem, ka tas tikai „uz trim nedēļām” vai „šoreiz pacietīsimies”.

Kāpēc tas tā notiek? Latvijā nauda netiek izdalīta tādiem pētījumiem, kas varētu atklāt valdības kļūdaino rīcību. Tādēļ nāksies iztikt ar pasaules literatūras adaptāciju. Pasaulē šobrīd ir ļoti daudz publikāciju par sociālo determinanci un Covid-19, un pārliecinoši pētījumu rezultāti parāda, ka smagai saslimstībai un mirstībai ar Covid-19 visvairāk pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki ar blakusslimībām, mazkustīgi cilvēki ar lieku svaru, smēķētāji, narkomāni un alkohola pārmērīgi lietotāji. Toties, analizējot tieši no sociālo determinanšu skatpunkta, visvairāk smagai saslimstībai un mirstībai pakļauti cilvēki ar zemāku izglītību, mazturīgi cilvēki, cilvēki, kam vairākas paaudzes dzīvo kopā, cilvēki, kas dzīvo daudzdzīvokļu namos, cilvēki, kuri dzīvo salīdzinoši noslēgtā informācijas telpā.

Muļķīgi un mazāk muļķīgi ierobežojumi un jaunievedumi neļauj cilvēkiem atšķirt - kas tiešām ir būtisks. Atkārtošu savu piemēru no senās latviešu teikas par ganupuiku, kurš sauca: „vilks aitās”. Divreiz sauca - saskrēja visi ļaudis, bet vilka nebija. Trešoreiz, kad vilks tiešām bija aitās, ļaudis nenoticēja un glābt aitas neskrēja.

Tā arī mūsu valdība un viņu izdabājošie mediji - visu laiku gānīja tos, kas iebilda pret bērnu sportošanas ierobežošanu vai bezgalīgi attālinātām mācībām, bet tagad, kad visiem vajadzētu koncentrēties uz vakcināciju, kad vajadzētu konsolidēt tautu uz ticību vakcīnai, ļaudis to neuztver nopietni.

Šķiet, ka valdības vadītājs un viņa tuvākie līdzskrējēji nekad nav mācījušies matemātiku. Piemēram, vakcinācija ir simtkārt nozīmīgāka par maskām, bet Kariņa valdība visu spēku iegulda cīņā ar masku nevalkātājiem. Distancēšanās divi metri un roku mazgāšana paliek spēkā. Vissliktākais ir atrasties kopā ar citiem slikti ventilētās telpās tuvāk par diviem metriem, ilgāk par 15 minūtēm. Un tajā pašā laikā Kariņa valdība prasa izlikt brīdinājumus un aicinājumus uzlikt maskas uz dabas takām mežā un purvā. Purva takā nekad nevar dabūt vīrusu.

Masku lietošanai ir vēl kāda slikta blakne. Cilvēki uzskata, ka maska ir nepatīkams ierobežojums, bet pietiekama aizsardzība, tādēļ pārstāj ievērot distancēšanās ierobežojumus. Visi pētījumi ir veikti ar nopietnām medicīniskām maskām, bet nekur neviens nav pētījis - kā sargā vienreiz lietojama maska, ja tā tiek lietota daudzkārt mēnešiem ilgi. Tās maskas, ko ar valdības svētību par dārgu naudu iepirka (kāds jau uzvārījās) un tagad izdāļā vecu ļaužu pansionātiem un skolēniem, šķiet, neatbilst nekādiem kritērijiem. Ja vīrusa lielums ir nanometros, bet maskas caurumiņi milimetros, tad salīdzinājums būtu kā zvirbuļu bara migrācija starp Doma un Pētera baznīcām.

Skolā pats svarīgākais būtu nevis maska bērniem (ko viņi tāpat valkā nepareizi), bet telpu ventilācija vai vismaz regulāra vēdināšana un gaisa mitrināšana. Ja klasē netiek nodrošināti 18 kubikmetri gaisa uz katru skolnieku stundā, tad vīruss gaisā izplatīsies ar vai bez maskām.

Nav cerību, ka Kariņš un kompānija kaut ko sadzirdēs. Pilnīgi bezjēdzīgi ierobežojumi tikai palielina cilvēku neticību vakcinācijai.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais