Didzis Šmits: Valdība pārdod pelavas kā vērtīgu mantu

"Jau agrāk notika valsts pārvaldīšanas simulācija un valsts resursu “izsperšana” – ieviesa regulas un visā pārējā simulēja valsti. Tagad pie kovida tas ir kļuvis pamanāmāks" © Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Saruna ar Saeimas deputātu Didzi Šmitu.

Vai taisnība, ka jums ir materiāli par kādām jūsu kolēģu, Saeimas deputātu, pieļautām nelikumībām?

Tagad man ir pilna izpratne par dažādām sēdēm, dokumenti no Uzņēmumu reģistra un cita informācija. Jāteic, izskatās, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būs darbs un, iespējams, būs jāizdod kriminālvajāšanai trīs no KPV LV ievēlētie Saeimas deputāti - Māris Možvillo, Ieva Krapāne un Ēriks Pucens.

Mulsinoši. Ko viņi ir sastrādājuši?

Viņi ir iesnieguši Uzņēmumu reģistrā ne gluži viltotus dokumentus, bet dokumentus ar viltotu saturu - informāciju par 12. decembrī notikušo partijas KPV LV biedru sapulci. Neatbilst patiesībai informācija par sapulces gaitu, balsojumu rezultātiem un pieņemtiem lēmumiem.

Ir notikusi attālināta sapulce, kas ir protokolēta un ierakstīta video. Uzņēmumu reģistrs ir noraidījis dokumentu, sakot, ka saskaņā ar organizācijas statūtiem būtiskos balsojumos nav bijis kvoruma. Bet minētie trīs deputāti ir no jauna iesnieguši dokumentus Uzņēmumu reģistram, apgalvojot, ka kvorums ir bijis.

Ar mani pašu arī ir interesanti - vai es esmu partijas biedrs vai ne? Esmu divreiz aizmuguriski izslēgts un divreiz atjaunots biedros. Lai gan neesmu pats prasījis, ne lai mani izslēdz, ne lai mani atjauno.

Žēl, bet nauda un vara mēdz sabojāt cilvēkus. Šajā gadījumā tā pat ir iedomāta vara un nauda, jo reāli jau nav ne varas, ne naudas… Vienīgais, kas ir, tas ir no valsts budžeta partijai piešķirtais finansējums. Bet to jau tā brutāli, lai nepamana, nozagt nevar. Pat banku bez soda apzagt ir vienkāršāk, bet pievākt partijas finansējumu tik viegli neizdosies - tur būs diezgan skaidrs, kurš un kā ar to rīkojas, tas būs pierādāmāk.

2. februārī, vēlu vakarā valdība un Krīzes vadības padome kopsēdē lēma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu un ķērās arī pie ierobežojumu pārskatīšanas. Vai tagad būs labāk?

Tuvākajā laikā redzēsim. Bet šis kovida laika murgs parāda koncentrētā veidā, kā pēdējos 15 gados ir pārvaldīta valsts. Tieši tāpat valsts tika pārvaldīta jau pirms kovida, tikai to bija grūtāk pamanīt, tas bija izstieptāk. Tā jau agrāk notika valsts pārvaldīšanas simulācija un valsts resursu “izsperšana” - ieviesa regulas un visā pārējā simulēja valsti. Tagad pie kovida tas ir kļuvis pamanāmāks. Varam paņemt vakcinācijas tempu līkni un salīdzināt to ar divām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības (ES) valstīm. Un varam nolikt blakus iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītājus. Ja šiem grafikiem aizsedz virsrakstu, nevar pateikt, kurš ir par vakcināciju, kurš par IKP - visas tendences sakrīt. Vakcinācijā Latvija ir pēdējā Baltijā un priekšpēdējā vai tuvu tam ES. Tikpat skumji ir arī ar IKP.

Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) pasaka, ka kovida apkarošana un vakcinācija ir pati galvenā prioritāte, taču attiecībā pret citām valstīm esam pēdējie vai vieni no pēdējiem.

Varbūt tagad, kad izveidots jaunais Vakcinācijas projekta birojs, līknes ies uz augšu?

Nezinu, kurp tās ies, bet te rodas daudz jautājumu. Kāpēc nevarēja sakārtot Veselības ministriju, kurai ir pienākums šādu funkciju veikt, bet izveidoja jaunu kantori? Uzreiz tiek iepirktas jaunas, dārgas mēbeles. Un biroja galvenā funkcija būs publiskās attiecības vakcinācijas procesam. Tāpēc birojs ir radīts - lai “pārdotu” šo procesu. Var jau pārdot visu ko, bet, ja prece ir pelavas, tad tās tik un tā ir pelavas. Visur citur vakcinācija iet pilnā sparā, bet pie mums vēl nekas nekust - atpaliekam par mēnešiem. Es nerunāju par vakcīnu medicīniskajiem aspektiem, bet par to, ka tad, ja jau valstī ir tāda politika, tik ļoti liela apņemšanās vakcināciju veikt, kāpēc rezultāti ir tik nožēlojami vāji?

Lielais jautājums ir tāds: vai mēs 2022. gadā turpināsim pikējumu uz leju vai arī spēsim ievēlēt parlamentu, kas spēs strādāt, un vai parlaments izveidos valdību, kas spēs strādāt?

Pašlaik uzņēmējiem jau ar kovidu varētu pietikt problēmu, taču valsts pārvalde pamanās situāciju vēl vairāk apgrūtināt gan ar nodokļu politikas nepatīkamajiem pārsteigumiem, gan ar finanšu sektora skarbo uzraudzību. Jau pašlaik banku uzraudzība ir pārspīlēta, bet vēl iet uz to, ka ar likuma grozījumiem tiks ieviestas prasības pēc kristāldzidras reputācijas. Tātad pietiks, ka kādā portālā par personu parādīsies negatīvs rakstiņš, un reputācija būs tintē. Pat ja tviterī kāds iečivinās kaut ko, ka persona X ir sliktā, banka varēs sākt mainīt attieksmi pret šo personu - varbūt neatvērt tai kontu, liegt kādu darījumu vai atņemt naudu un akcijas. Tas nav joks, un es neironizēju.

Ja cilvēkiem atņem iespēju nodarboties ar to, kas viņiem patīk, tas pie laba nevar vest. Agrāk cilvēki emigrēja, bet tagad kovida dēļ ar to ir problēmas. Tad atliek cīnīties šeit pat. Es ceru, ka cīņas metodes paliks legāli politiskas cīņas ietvaros, ne citos.

Kā vērtējat tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) publiski pausto sašutumu par Vidzemes rajona tiesas attaisnojošo spriedumu Uģa Magoņa un Oļega Osinovska lietā?

Bordāns dara to, ko viena daļa vēlētāju no viņa gaidīja - viņš par tiesisku valsti uzskata tādu valsti, kurā tiesu vara viņam klausa un izpilda viņa pavēles. Ja Bordānam patīk spriedums, tad tas ir labs tiesnesis, ja nepatīk, tad ministrs gudro, kā no tiesneša atbrīvoties. Viņš jau ilgi pirms vēlēšanām gāja kā Trockis un Ļeņins - ja ir revolucionārā pārliecība, ka tie citi ir sliktie, tad šie sliktie jāsaliek cietumos. Un slikto ir ļoti daudz, bet labo ir maz. Un sliktie ir jāsaliek cietumos ar jebkādām metodēm. Tiesiskums? Kas tas tāds!? Nav svarīgs likums, bet svarīgi, vai ir sasniegts mērķis, ko diktē revolucionārā pārliecība. Šāds politiķis ir Bordāns, un cilvēku, kas domā līdzīgi kā viņš, Latvijā ir diezgan daudz. Un arī citās pasaules valstīs ir tādi cilvēki.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais