Vjačeslavs Dombrovskis: Aizdomas, ka slepkavas bija no Krievijas vai Ukrainas

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Jaunu iemeslu sabiedrības neapmierinātībai ar policijas darbu devusi futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavība gaišā dienas laikā. Arī pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis, kas personīgi pazina nogalināto, ir neapmierināto vidū, taču viņš nevaino policijas darbiniekus. Politiķis ir pārliecināts, ka policijas spēju ne tikai reaģēt uz notikumiem, bet tos arī novērst negatīvi ietekmējusi policijas akadēmijas likvidēšana, bet vērtējot notikušo traģēdiju, viņš pieļauj, ka Latvijas futbola vidē nav tādu notikumu, kas varētu provocēt slepkavību.

Jūs pazināt noslepkavoto personu, jūsuprāt, kādēļ tika izdarīta šī slepkavība?

Man nav ne jausmas. Grūti noticēt, ka ar Romānu kaut kas tāds varēja notikt. Cik es viņu pazinu, viņš absolūti izkrīt no to cilvēku rindas, ar kuriem kaut kas tāds noticis - Pāvels Rebenoks, Mārtiņš Bunkus. Romāns bija sportists…

Jūs domājat, ka slepkavas nav vietējie un tie neņem mūsu kārtības sargus nopietni, bet kā policija varētu novērst šādu “viesstrādnieku” iekļūšanu valstī?

Tās ir tīri manas spekulācijas, jo man ļoti grūti iedomāties, ka kaut kas tāds varētu notikt par kaut kādām lietām, kas ir vietējā mēroga futbola lietas. Tam man ir ļoti grūti noticēt. Tieši tāpēc tāds secinājums, iespējams, tas notika tādēļ, ka viņš bija strādājis ar Ukrainas un Krievijas futbolistiem.

Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Uzskatu, ka nozieguma stils un veids, kā tas padarīts, liecina par to, kā paši noziedznieki uztver to risku, ka viņus var pieķert. Domāju: ja slepkavu vērtējums Latvijas policijas spējām būtu nopietns, slepkavība nenotiktu dienas gaismā, tā nenotiktu blīvi apdzīvotā rajonā, tas viss nebūtu tik kliedzoši atklāti.

Manā vērtējumā tas, ka slepkavība notika tieši šādi, liecina par noziedznieku attieksmi, vērtējumu, kāda ir varbūtība, ka viņus notvers.

Protams, notvert slepkavu ierašanos, diez vai ir iespējams tik vienkārši, jo viņiem uz pieres nav rakstīts, ka viņi ir killeri. Bet manā izpratnē policijai nav tikai jāreaģē uz jau notikušām lietām - bloķēt ceļus, palaist dronus… Uzskatu, ka policijai jābūt izpratnei par to, kas notiek noziedzīgajā pagrīdē. Tas palīdzētu, ja ne prognozēt notikumus, tad nojaust, kā šie noziedznieki uzvedīsies, ko darīs.

Un te par likvidēto policijas akadēmiju. Piedodiet, policistiem un izmeklētājiem izglītība ir nepieciešama. Arī no savas pieredzes budžeta komisijā, redzot no iekšlietu struktūrām nākošus priekšlikumus, redzu, ka piedāvāto grozījumu jēga ir piesaistīt sertificētus auditorus iekšlietu sistēmas darbinieku konsultācijai. Viņiem pašiem ir grūti orientēties tajos dokumentos, tā degradācija policijā ir acīmredzama. Es pat neskaitīšu, cik daudz mums bijušas skaļas lietas, no kurām sanāk vien čiks.

Jauno konservatīvo un KPV LV iniciatīvu par azartspēļu atļaušanu vien augstākās klases viesnīcās jūs saistāt ar centieniem novērst sabiedrības uzmanību no noziedzības līmeņa strauja pieauguma. Kas jums liek tā domāt?

Protams, tie likumprojekti tika iesniegti vairākas dienas iepriekš. Bet vienalga, ja tu esi politiski atbildīgs par iekšlietām, tad nākamajā dienā pēc šādiem notikumiem, es rūpīgi apdomātu, ko es darītu un piedāvātu.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.