Māris Mičerevskis (dzimis 1982. gada 21. septembrī, ir rakstnieks, publicists, vēsturnieks, uzņēmējs un politiķis. Valdes loceklis Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrībā. Iepriekš pārstāvēja partiju “Latvijas attīstībai” un apvienību “Attīstībai/Par!” Pašlaik bezpartejisks. Jaunajai iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par!”) sākot pildīt amata pienākumus un uz laiku noliekot Saeimas deputāta mandātu, līdzšinējais Rīgas domnieks Māris Mičerevskis ir kļuvis par Saeimas deputātu.
Iepriekš, kad Daniels Pavļuts kļuva par ministru un Mičerevskim tika piedāvāts stāties viņa vietā, politiķis no darba Saeimā atteicās. Šoreiz viņš piekritis. Viņam gan nav ļauts darboties “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijā, jo viņš ir izstājies no partijas “Latvijas attīstībai”.
Pagājušā gada novembrī Mičerevskis pavēstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce viņam prasījis sagādāt caurlaidi pašvaldību stāvvietu bezmaksas izmantošanai. Beigu galā šā skandāla dēļ Pūce zaudēja ministra amatu.
Par aktuālo politikā Neatkarīgās intervija ar 13. Saeimas deputātu Māri Mičerevski.
Jūs tagad esat Saeimas deputāts, taču neesat “Attīstībai/Par!” frakcijā. Kāpēc?
Frakcijai nācās mani izslēgt, jo biju iesniedzis dokumentu ar lūgumu mani uzņemt...
Tas tā dīvaini, jo partija un arī partiju apvienība vārdos ir pret korupciju, pret ietekmes tirgošanu, pret meliem, bet viņi ir ievēlējuši Juri Pūci par Saeimas frakcijas vadītāju. Frakcijas vadība tā parāda savu izvēli. Būtu jāpaskaidro arī, kāpēc?
“Kustībai “Par!”” jūlijā būs kongress - ceru, ka tajā varbūt būs kādas pārrunas par šiem jautājumiem.
Biju partijā “Latvijas attīstībai”, kurā iestājos vairāk nekā pirms trim gadiem, bet no šīs partijas aizgāju pagājušā gada novembrī.
Bet kas īsti par lietu - vai partijai nepatīk cīņa pret korupciju?
Acīmredzot. Partija “Latvijas attīstībai”, no kuras esmu aizgājis, darbojas kā kāds privāts uzņēmums. Es nevēlos strādāt privātā uzņēmumā.
Kāpēc “Kustība “Par!”” izvēlas strādāt kopā ar šādu partneri? Laikam jau tāpēc, ka ir šajā partijā atsevišķi cilvēki, kuri gūst kādu labumu no draudzības ar šo privāto uzņēmumu. Un tad viņi visus tos pārējos cilvēkus, starp kuriem ir liela daļa, pat lielākā daļa ir godīgi un idejas vārdā tur atrodas, pierunā un iestāsta, ka bez sadarbības ar “Latvijas attīstībai” nekāda dzīve tālāk nav iespējama.
Bet vēlēšanu rezultātos redzams, ka tieši “Latvijas attīstībai” ir gluži normāls rezultāts, kamēr “Kustība “Par!”” un “Progresīvie” guvuši ļoti mazu vēlētāju atbalstu - abi kopā nesalasa 5%. Kā to skaidrot?
Rezultāti būtu jāskatās no tāda aspekta, ka
Juris Pūce kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs taisīja tādu reformu, lai “Latvijas attīstībai” būtu pēc iespējas vairāk mandātu. Un vietējie reģionu cilvēki tika masēti pēc principa - vai nu jūs esat ar mums, vai arī mēs jūs kaut kam pievienosim un jūsu vairs nebūs vispār.
Tos, kas reģionos startēja no “Latvijas attīstībai” saraksta, grūti nosaukt par “Latvijas attīstībai” - tie pārsvarā ir, negribu lietot vārdu “nopirkti”, bet pierunāti, pievilināti vietējie varas pārstāvji. “Latvijas attīstībai” sevi pozicionē kā liberālu spēku, tāpēc ir smieklīgi, ka no šāda spēka startē tie vietējie lauku veči, kas nav ne liberāli, ne uz Rietumeiropas politiskajām vērtībām orientēti. Viņi ir, jā, kārtīgi lauku saimnieki, bet tas, ka viņi strādā “Latvijas attīstībai” privātuzņēmumā, nozīmē, ka viņiem ir vienalga, kādai ideoloģijai pieslieties - viņi var būt labēji, liberāli, kreisi, centriski vai konservatīvi. “Latvijas attīstībai” pašvaldību vēlēšanu rezultāti patiesībā ir tie vietējās varas rezultāti, kuri ir labi. Jautājums, kāda ir viņu lojalitāte “Latvijas attīstībai”? Es domāju, kamēr no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) var dabūt kādu naudu, tik ilgi arī būs lojalitāte. Ja ministriju kontrolēs cita partija, tad lojalitātes vairs nebūs.
Un cilvēki no “Kustībai “Par!”” būtībā strādā “Latvijas attīstībai” labā. Lai gan tā nevajadzētu būt, jo “Kustībai “Par!”” lielākā daļa jauno un dedzīgo neredz savu vietu politikā tādā veidā, ka “še, te ir nauda, un tu tur taisi vēlēšanu kampaņu”. Šo partiju sadarbība ir tāds dīvains “Frankenšteina veidojums”.
Rīgas ārkārtas vēlēšanās “Attīstībai/Par!” bija ļoti labi rezultāti, par mēru kļuva Mārtiņš Staķis no “Kustībai “Par!””...
Ar Rīgu ir interesanti. Es personīgi jau pēc 13. Saeimas vēlēšanām biju sapratis, ka ar “Latvijas attīstībai” man nav pa ceļam, tikai nezināju, kad iet projām. Jā, tā bija mana neizlēmība. Bet vēl vairāk bažījos, ka varētu ievēlēt daudz citu “Latvijas attīstībai” pārstāvju, kurus tad kontrolētu Juris Pūce. Tad šie deputāti kļūtu par “balsojamo mašīnu” un atbalstītu šo privāto uzņēmumu un kādas vēl azartspēles un šaubīgus iepirkumus. “Latvijas attīstībai” biedri domāja, ka tagad viņi dabūs visu, bet “Progresīvie” tikpat kā neko, taču sanāca otrādi. “Progresīvo” uzvaru varbūt var skaidrot tā, ka tie ir cilvēki, kurus atbalsta dažādas rīdzinieku grupas - vieni nāk varbūt no tādas, kuru atbalsta velosipēdisti, cits ir zaļais aktīvists. Aiz katra no viņiem stāv kādi cilvēki - kopiena. Biju priecīgs par tādiem rezultātiem, jo pašlaik domē ir ievēlēts daudz dedzīgu cilvēku, aiz kuriem nestāv kādas politiskās intereses. Tas, kā viņi darbojas, jā, par daudz ko tur var pasmaidīt, taču nav tā vecišķā politika, ka no augšas nāk norāde, kā pareizi jābalso, jo partijas priekšnieks aiz kulisēm ir kaut ko sarunājis.
Mārtiņš Staķis ir no “Kustībai “Par!””, bet, cik es viņu pazīstu, viņš arī ir drīzāk “progresīvais” - dedzīgs un naivs. Tika ievēlēta pozitīvā nozīmē “naivā Rīga” - nu tik darbosimies, nu tik strādāsim!
Nesen Nacionālajai apvienībai (NA) pievienojās “vecais” un “jaunais” ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Vai Saeimas deputāte Janīna Kursīte- Pakule neaicina tāpat arī jūs nākt “pulciņā” pie NA?
Nē, pie mammas uz viņas partiju neiešu (smejas). Viņa ir konservatīvāka, es esmu liberālāks. Man negribētos būt partijā, ar kuru nesakrīt mana vērtību sistēma. Tad veidojas tādi “Frankenšteini” kā ar “Attīstībai/Par!”, kur “Kustība “Par!”” ir spiesta būt kopā ar “Latvijas attīstībai”. Es ar māti (Janīnu Kursīti-Pakuli) ļoti labi saprotos. Ir kur mums uzskati nesakrīt, taču tas nav pamats naidoties.
Būtu labi, ja Latvijā politiķi dalītos pēc ideoloģijām - kreisi, centriski, labēji. Kurš ir vairākumā, tas tajā brīdī valda. Pārējie to pieņem. Būtu labi, ja šāds modelis būtu Latvijas politikā.
Kas notiek ar caurlaidēm? Kas tagad tās ņem un dod?
Par caurlaidēm ir tā, ka sabiedrībā ir salikušies nepareizi akcenti. Caurlaide pati par sevi nav milzu grēks. Bet Jurim Pūcem bija arī Rīgas pagaidu administrācijas caurlaide. Viņš pat bija lūdzis pagaidu administrācijai apmaksāt savus naudas sodus 20 eiro vērtībā. Šādas caurlaides nevarēja iegūt neviens tāpat vien, jo kurš katrs nekontrolēja Rīgas pagaidu administrāciju. Šī caurlaide pierādīja, ka Juris Pūce kontrolēja pagaidu administrāciju, kas savukārt vedināja uzdot daudzus papildjautājumus. Ja šis cilvēks pēc būtības nozog rīdziniekiem 20 eiro, tad nevar domāt, ka vēlme kontrolēt Rīgas pagaidu administrāciju viņam ir tikai šo 20 eiro dēļ. Iespējams, rīdziniekiem ir nodarīti zaudējumi, kas mērāmi miljonos.
Ja jau Juris Pūce nāca kā Svētais Juris, lai uzvarētu Nilu Ušakovu un viņa veco sistēmu, vai nav tā, ka viņš pats grib būt valdnieks šādā pašā sistēmā un vai viņa vēlme nav kontrolēt Rīgu, lai piesavinātos naudu?
