Finanšu ministrs Jānis Reirs: Jaunā nodokļu politika izskaudīs moderno verdzību Latvijā

© Dmitrijs Suļžics/F64

Parlamenta vairākums noraidījis Zaļo un zemnieku savienības likumprojektu, kas paredzēja atlikt obligāto sociālo iemaksu sistēmas (stājas spēkā šodien) ieviešanu.

Reformas atlikšanu paredzošo likumprojektu parakstījušie Saeimas deputāti uzskatīja, ka reforma būtu jāatliek, jo, pēc uzņēmēju organizāciju aplēsēm, šie grozījumi skars ap 240 tūkstošus iedzīvotāju un visbūtiskāk izmaiņas skars mazos uzņēmējus. Arī vispārējā nodokļu režīmā strādājošie nonākšot situācijā, kad šīs izmaiņas radīs diezgan lielu slogu un liegs tālākās uzņēmējdarbības īstenošanu.

Likumprojekts gan ir Labklājības ministrijas kompetencē, bet savs redzējums ir arī finanšu ministram Jānim Reiram, kas uzskata, ka izmaiņas veicinās uzņēmējdarbības produktivitāti un “modernās verdzības” izzušanu.

Vai bažām, ka izmaiņas obligāto sociālo iemaksu kārtībā daudzus atstās bez darba, kā rezultātā saruks arī nodokļu ieņēmumi, ir pamats?

Nē, nekādā gadījumā. Tieši otrādi, izmaiņas sociālo iemaksu kārtībā - godīga nodokļu politika - veicinās attīstību daudzās nozarēs, kam trūkst darbinieku. Tās iegūs darbiniekus un par viņiem nomaksās nodokļus. To parāda arī kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas pieredze, kurās ekonomikas attīstības izrāviens ir straujāks un kur nepastāv īpaši atvieglotie nodokļu režīmi. To parāda arī ES valstu pieredze. Nevienā ES valstī nepastāv šādas iespējas nemaksāt sociālo nodokli. Latvija ir bijusi izņēmums.

Līdzšinējā kārtība ar dažādiem sadrumstalotiem nodokļu maksāšanas režīmiem tieši kavē valsts un uzņēmējdarbības attīstību. Jo, kādēļ gan uzņēmējam vispār domāt par attīstību un modernizāciju, ja ir pieejams lēts darbaspēks?

Turpretī mēs veidojam Latviju par valsti ar augtas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem, kur iedzīvotāji saņem Eiropas līmeņa cienījamas algas, kā arī saņem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus - izglītību, veselības aprūpi, drošību un tiesību aizsardzību, brauc pa labiem ceļiem un ir sociāli nodrošināti.

Turklāt Covid krīze uzskatāmi pierādīja, ka sociālais nodrošinājums cilvēkiem grūtā brīdī, piemēram, zaudējot ienākumu avotu, ir ļoti vajadzīgs. Ja par cilvēkiem netiks maksātas sociālās iemaksas, kādu sociālo palīdzību viņi saņems nākamajā krīzes vilnī?

Šī valdība ļoti labi apzinās, ka ir jāveido tāda nodokļu politika, kas veicina uzņēmējdarbības izrāvienu. Tādēļ esam par vienu procentpunktu samazinājuši sociālās iemaksas, konsekventi tiek mazināts darbaspēka nodokļu slogs, un arī šogad budžeta veidošanas procesā turpināsim debates par tālāku darbaspēka nodokļu mazināšanu. Meklējam arī citus veidus, kā veicināt izaugsmi, eksportspēju - piesaistām ES fondu naudas, veidojam valsts atbalsta mehānismus un programmas uzņēmējiem, piemēram, uzņēmējdarbības attīstībai ir pieejams plašs “Altum” finanšu instrumentu piedāvājums.

Vai Finanšu ministrijai šajā jautājumā bija kāda teikšana, ja bija, kas tika panākts?

Tas bija kopīgs valdības lēmums, lai rūpētos par valsts iedzīvotāju sociālo nodrošinātību. Visas diskusijas bija budžeta veidošanas laikā. Daudzas labas reformas iesākumā nav populāras, taču pēc tam sabiedrība bauda to augļus. Ir svarīgi reformas noturēt un īstenot līdz galam. Pirmajā gadā būs grūti.

Šeit ir runa arī par godīgu nodokļu politiku. Kāpēc māsiņām, policistiem un skolotājiem būtu jāmaksā pilns sociālais nodoklis, lai valsts spētu nodrošināt sociālos pakalpojumus, bet daļa sabiedrības maksā tikai daļu?

Piemēram, izglītība, veselība, drošība, asfaltēti ceļi - tie visi ir valsts pakalpojumi. Arī pensija tiek maksāta no sociālā budžeta. Tā kā mēs vēlamies labus un pieejamus pakalpojumus, tad mums ir arī nepieciešams parūpēties par to finansēšanu. Līdzšinējā sistēma bremzēja valsts attīstību.

Kaut arī tā nav, cilvēki reformu uztver kā Finanšu ministrijas pārziņā esošu. Kāda tai ir vai varētu būt ietekme uz valsts budžetu?

Šis ir jautājums par cilvēku sociālo aizsargātību, nevis budžeta ieņēmumiem. Ja cilvēks nodarbina citu cilvēku un par viņu nemaksā nodokļus, tad tā ir modernā verdzība, un tai nav vietas Eiropas valstī Latvijā. Mēs esam Eiropas valsts, un mums ir jāiet uz eiropeisku sociālo nodrošinājumu mūsu iedzīvotājiem.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.