Krišjānis Feldmans: Nav iespējams Saeimai samazināt PVN energoresursiem, apejot valdību

© Ieva Ābele/Saeima

Saeimas opozīcijā strādājošās partijas jau kopš aizvadītā gada septembra centušās panākt, lai Saeima, grozot likumu, samazinātu PVN likmi energoresursiem. Koalīcija līdz šim šos priekšlikumus vienbalsīgi noraidījusi. Vakar Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība ar identisku priekšlikumu nāca klajā koalīciju veidojošo partiju sanāksmē.

Konservatīvo valdes loceklis Krišjānis Feldmans skaidro, ka koalīcija šādi balsojusi, jo PVN samazināšana, kas ir fiskāli jutīgs jautājums, nav realizējama, apejot valdību. Viņš atgādina: kad Saeima apiet valdību, kā tas notika pagājušā gada maijā, parlamentam pretēji valdības lēmumam nobalsojot par kafejnīcu terašu atvēršanu, tas, Valsts prezidenta Egila Levita vārdiem sakot, ir “parlamentārais negadījums”.

Jaunā konservatīvā partija energoresursu cenu krīzes kontekstā pašlaik cenšas pārņemt iniciatīvu. Piemēram, labklājības ministrs Gatis Eglītis aktualizējis jautājumu par to, lai Nacionālās apvienības atbildībā esošā Ekonomikas ministrija panāktu, lai ALTUM (valsts attīstības finanšu institūcija, kas nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums) privātmāju energoefektivitātes programmā uzsāktu saules paneļu uzstādīšanas atbalstu.

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju vadošais K. Feldmans grozījis komisijas darba kārtību, lai jau šodien uzklausītu Ekonomikas ministrijas atskaiti par šādas programmas aktivizēšanas iespējām maksimāli īsā laikā.

K. Feldmans skaidro, ka saules paneļu uzstādīšana privātmājām, it īpaši, ja tās izvēlējušās siltumsūkni kā apkures risinājumu, ir ļoti rentabls risinājums. Uz saules paneļu izdevīgumu norāda arī to īpašnieki.

Piemēram, Mārupes iedzīvotājs Indulis padalījies ar viņa mājsaimniecības aizvadītā gada pieredzi pēc 5 kW saules paneļu sistēmas uzstādīšanas.

Mārupes novada iedzīvotājs Indulis

Opozīcija vairākkārt ir piedāvājusi samazināt PVN likmi elektroenerģijai un gāzei, bet koalīcija šos piedāvājumus lielā vienprātībā noraidījusi. Tagad konservatīvie un Nacionālā apvienība nāk klajā ar identisku priekšlikumu. Tā ir politiskā greizsirdība, vai šādai rīcībai, kas novilcina svarīgu lēmumu pieņemšanu, ir racionāls izskaidrojums?

Šāds jautājums par PVN nekad nevienā valstī, cik man zināms, nevar tikt pieņemts, apejot valdību. Priekšlikumi par PVN likmju grozīšanu vienmēr nāk no valdības, un tur ir jābūt nopietniem aprēķiniem un Finanšu ministrijas akceptam.

Mēs visi esam parakstījuši līgumu par fiskālās disciplīnas ievērošanu, un valdībā ir jābūt konsensusam par jebkuriem fiskāliem izdevumiem.

Tas, protams, ir politisks dokuments, bet tādi ir, un koalīcijas partijas pie tā pieturas.

Opozīcijas partijas šo dokumentu nav parakstījušas, bet, kad lēmējvara iejaucas izpildvaras lietās, to dēvē par parlamentāro negadījumu.

Jūs tagad virzāt ideju par to, lai ALTUM jau ar šī gada pavasari sāktu atbalstīt saules paneļu uzstādīšanu. Cik finansiāli pieejams ir šis risinājumus vidusmēra mājsaimniecībai, esat rēķinājuši? Atkal nesanāks kaut kas līdzīgs tikai relatīvi turīgajiem pieejamo elektroauto subsidēšanai?

Vidēji, lai uzstādītu saules paneļu sistēmu, jāmaksā pieci līdz seši tūkstoši eiro. Jautājums par šī projekta atmaksāšanos - tas ir atkarīgs no tā, cik mājsaimniecība patērē elektrību, jo ir mājsaimniecības, kas patērē ļoti maz (200 kWh), un ir tādas, kas tērē tūkstoti kilovatstundu. Atpelnīšana saistīta arī ar izvēlēto apkures risinājumu. Ir, kas izvēlējušies siltumsūkni, kas patērē daudz elektrības. Tiem patēriņš ir nenormāls, esmu redzējis elektrības rēķinu par 400 eiro.

Ja mājsaimniecībai pie mēreniem tarifiem ir mazais patēriņš, ieguldījumi atmaksāsies 10 gados, ja patēriņš ir lielāks, tas būs stipri ātrāk - piecos gados.

Turklāt neizmantoto elektrību var atdot elektropārvades tīklā. Par to gan nemaksā, bet to var bez maksas paņemt atpakaļ no tīkla, kad nav pietiekami daudz saules. Vienīgais, kas jāmaksā, ir pārvades komponente. To nodrošinošus likuma grozījumus Saeima veica 2021. gadā.

Un šī programma neinteresēs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, kuri patērē maz elektroenerģijas. Tas interesēs mājas ar autonomām apkures sistēmām.

Kādu jūs redzat to modeli - procentuāli cik lielu aizdevumu ALTUM varētu dot, kādi procenti un uz cik ilgu laiku?

Vajadzētu būt kaut kādai subsīdijai noteiktu procentu apmērā no uzstādīšanas izmaksām. Ja Ekonomikas ministrija kaut ko skaņo pašlaik, neesmu to redzējis, bet pašlaik notiekot kaut kādas programmas pārprofilēšana. To šodien noskaidrosim, uzklausot Ekonomikas ministriju un ALTUM.

Es gribētu, lai programma sāk strādāt pēc iespējas ātrāk.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.