Par valdības trīs gadu laikā paveikto un vēl paveicamo “Neatkarīgā” uz sarunu aicina zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (NA).
Ir apritējuši trīs gadi, kopš izveidota Krišjāņa Kariņa valdība, kurā ieņemat zemkopības ministra amatu. Vai, jūsuprāt, šai valdībai ir izdevies paveikt būtiskākos apsolījumus sabiedrībai?
Manuprāt, ir izdevies paveikt tos darbus, ko iepriekšējās valdības, nespējot vienoties, nav izdarījušas, tajā skaitā ir pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, kura tika uzsākta jau 2009. gadā. Ir izdevies sakārtot finanšu sistēmu, tostarp ir atrisināti problēmjautājumi, kas saistīti ar naudas atmazgāšanu. Tas bija ļoti svarīgi, jo naudas atmazgāšanas lietas ne tikai negatīvi ietekmēja valsts reputāciju, bet radīja apdraudējumus visai Latvijas ekonomikai kopumā. Ir izdevies sakārtot arī izglītības, t.sk. profesionālās izglītības, jautājumus un izstrādāt nākotnes redzējumu Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Bulduru dārzkopības tehnikumam un Malnavas koledžai. Latvijā lauksaimniecība un mežsaimniecība veido aptuveni 40% no valsts eksporta apjoma, tāpēc mums ir būtiski principi un redzējums, kā turpmāk tiks organizēta un īstenota jauno speciālistu sagatavošana tautsaimniecībā tik svarīgajās nozarēs. Mēs visi zinām, ka Covid-19 noēnoja vairāk nekā pusi šīs valdības darbības laika, praktiski divi gadi ir pagājuši pandēmijas zīmē. Šī situācija pieprasīja pilnīgi citas prioritātes un darba režīmu, un šajos divos gados esmu guvis pārliecību, ka mums ir profesionāla valsts pārvalde, ierēdniecība, kas sarežģītos apstākļos spēj vadīt aktuālos procesus.
Tāpēc varu teikt, ka valdība ir izpildījusi sabiedrībai dotos solījumus. Protams, ka ir bijuši arī problēmjautājumi - it īpaši Covid-19 kontekstā jāatzīst, ka, iespējams, bijušas arī kļūdas, bet to šobrīd vērtē Saeimas izmeklēšanas komisija un Ģenerālprokuratūra.
No jūsu sacītā izriet, ka valdība kopumā savu darbu izdarījusi labi. Kāpēc, jūsuprāt, sabiedrības acīs šai valdībai ir tik zems vērtējums?
Vistiešāko iespaidu uz valdības darba vērtējumu atstājusi visā pasaulē valdošā nenoteiktība, kas saistās ar Covid-19 pandēmiju. Nenoliedzami, ka ierobežojumi atstāj ietekmi uz ikvienu cilvēku - uz viņa darbu, ģimenes locekļiem, ikdienas paradumiem. Ikviens no mums to ir piedzīvojis, un katrs meklējam, ko mēs varētu darīt savādāk un labāk. Manuprāt, tieši lielā nenoteiktība rada ļoti dažādu notiekošo procesu vērtējumu - vienmēr būs lietas, ko varēja izdarīt labāk vai savādāk. Papildus pandēmijai šobrīd katrs cilvēks sastopas ar cenu pieaugumu gan energoresursiem, gan pārtikai un citām precēm. Mēs redzam inflācijas pazīmes, un tas rada bažas par nākotni visās Latvijas mājsaimniecībās - arī tas izsauc negatīvu valdības darba vērtējumu, kaut arī valdībai ir maz instrumentu, kā mainīt globāli notiekošos procesus. Taču mēs neesam vieni - esam ES dalībvalsts, un mums kopā ir jādiskutē par labākajiem risinājumiem. Viedokļi ir ļoti dažādi, taču mums ir jāpastāv par lietām, kas mums ir vissvarīgākās - tā ir stabilitāte un tautsaimniecības attīstība, tāpēc ir jāatrod veidi, kā cenu ietekmi mazināt. Šobrīd elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmes samazināšanai valdība ir novirzījusi 450 miljonus eiro - 250 miljonus pērn un vēl 200 miljonus šogad. Sekojam procesiem pasaulē un redzam risinājumus, kas globāli varētu stabilizēt energoresursu cenas. Piemēram, palielināt gāzes ieguves apjomus, kas ļautu samazināt lielo cenu spriedzi jau tuvāko mēnešu laikā.
Zināms, ka atbalsts paredzēts arī alternatīvo enerģijas veidu ieguvei, kas ir saskaņā arī ar Eiropas zaļo kursu. Kur saredzat potenciālu?
No vienas puses, Latvija jau tagad ir ļoti zaļa, jo mums ir hidroelektrostacijas, kas dod labu pienesumu kopējā zaļās enerģijas sistēmā, taču labu potenciālu saredzam arī vēja un saules enerģijas jomās. Attiecībā uz saules enerģijas ieguvi atbalsts paredzēts no ES struktūrfondiem gan juridiskajām, gan arī privātpersonām. Ar Zemkopības ministrijas virzītajiem atbalsta mehānismiem caur Lauku atbalsta dienestu atbalsts saules enerģijas ieguvei paredzēts arī lauksaimniekiem. Pirmās investīciju kārtas atbalstam saules enerģijai jau ir atvērtas. Diemžēl šobrīd ES līmenī ir noteikts, ka atbalstīta tiek tikai tā daļa, ko saražo pašpatēriņam, taču mēs gribētu panākt, lai atbalsts būtu arī tai sadaļai, kas pārsniedz pašpatēriņu un nonāk kopējā tīklā. Šo priekšlikumu esam iesnieguši izskatīšanai Eiropas Komisijā, kas ļautu būt elastīgākiem šajā jautājumā. Savukārt attiecībā uz vēja enerģiju ir ļoti svarīgs sinerģijas efekts - pirmkārt, tai ir jāiekļaujas kopējā enerģijas sistēmā un jābūt pietiekami jaudīgai. Pašreiz jau visai konkrēti iezīmējas “Latvenergo” un “Igaunijas vēja enerģijas” kopprojekts Baltijas jūrā abu valstu pierobežā. Ir virkne projektu, ko plānots attīstīt uz sauszemes. Tur gan pastāvēja juridiskas diskusijas ar pašvaldībām, bet tās jau tuvojas noslēgumam. Manuprāt, vēja enerģijas projektus ļoti labi varētu attīstīt sadarbībā ar „Latvijas valsts mežiem” (LVM). Atgādināšu, ka meži aizņem apmēram pusi no visas valsts teritorijas, bet LVM apsaimnieko pusi no kopējām mežu platībām. Būvējot vēja parkus mežos un jūrā, mazinātos sabiedrības iebildumi pret vēja parkiem, jo šādās vietās tie tieši neietekmētu cilvēku sadzīvi un saimniecisko darbību. Pagājušajā nedēļā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar priekšlikumiem izmaiņām normatīvajos aktos, lai atvieglotu vēja parku būvniecības saskaņošanu. Skatīsimies, kā šis darbs rezultēsies.
Pastāv indikācijas, ka, īstenojot visas direktīvas un ieteikumus Eiropas Zaļā kursa realizācijai, mūsu uzņēmēji nebūs pietiekami konkurētspējīgi. Kādi ir provizoriskie skaitļi?
Atbilstoši 2020. decembrī pieņemtajiem lēmumiem Eiropas Zaļais kurss paredz līdz 2030. gadam attiecībā pret 1990. gadu samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 55%. Jau 2015. gadā Latvijā SEG emisija pret 1990. gadu bija samazināta par 57%. Tātad tas ir iespējams. Tas tika izdarīts, pilnīgi pārkārtojot enerģētikas sistēmu, tostarp uzbūvējot jaunas TEC un nomainot iekārtas centralizētajiem apkures tīkliem praktiski visās pilsētās. Tas nav bijis viegli Latvijai, un ir skaidrs, ka arī ES kopumā tas prasīs milzīgas investīcijas, būtisku tautsaimniecības struktūras un paradumu maiņu. Atgādināšu, ka 2015. gadā ES pieņēma lēmumu samazināt SEG emisijas par 40% - tobrīd katrai valstij tika noteiktas indikatīvās saistības, kas paredzēja Latvijai samazināt emisiju vēl par 6%. Diskusija par to, cik daudz emisiju Latvijai vēl vajadzētu samazināt, vēl ir priekšā. Tas nav nekas neiespējams, jo to var paveikt gan ar jaunu tehnoloģiju uzstādīšanu apkures sistēmām, gan ar autoparka atjaunošanu. Izstrādājot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) Latvijas stratēģisko plānu turpmākajiem gadiem, lauksaimniecības sektorā paredzam 4% emisiju samazinājumu. To plānojam sasniegt, ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas un attīstot bioloģisko lauksaimniecību. Piebildīšu, ka KLP Latvijas stratēģiskajā plānā 47,8% ir paredzēti pasākumiem lauksaimniecības sektorā ar pozitīvu ietekmi uz klimatu un vidi.
Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurai jaunajā KLP plānošanas periodā ir piešķirts lielāks finansējums nekā iepriekšējā periodā. Turklāt līdz 2023. gadam mums ir saistoši iepriekšējie noteikumi, taču finansējums jau ir pieejams jaunā plānošanas periodā paredzētajā apjomā. Tā ir laba ziņa. Atgādināšu, ka Zemkopības un Ārlietu ministrija, sadarbojoties ar Ministru prezidentu, ieguldīja milzīgu darbu, lai panāktu 25% kopējo atbalsta pieaugumu, tajā skaitā tiešmaksājumu palielinājums ir 44%. Līdz ar to finansējums atbalsta mehānismiem ir pietiekams.
Bieži tiek konfrontēta bioloģiskā un konvencionālā lauksaimniecība. Vai saskatāt iespēju sabalansēt vienas un otras lauksaimniecības līdzāspastāvēšanu?
Lauksaimnieks ir cilvēks, kurš vislabāk redz, kas notiek dabā - viņš pirmais redz klimata izmaiņas, karstuma viļņus, sausuma periodus un lietavas. Es domāju, ka visi lauksaimnieki ļoti labi saprot, ka jāsaimnieko ilgtspējīgi, nenodarot pāri videi, bioloģiskajai daudzveidībai un klimatam. Manuprāt, nav pretrunu starp bioloģisko un konvencionālo lauksaimniecību, jo neviens lauksaimnieks nav pret dabu. Protams, ja ir iespējams, bioloģiskā lauksaimniecība ir virziens, kurā ir jādodas, bet tam ir jābūt pārdomātam procesam. Arī mūsu aprēķini liecina, piemēram, piena bioloģiskās lopkopības atstātā „pēda” uz klimatu ir mazāka nekā konvencionālajā lauksaimniecībā. Saprotams, ka bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai tiks novirzīti ievērojami līdzekļi. Patlaban Latvijā aptuveni 14% no lauksaimniecībā izmantojamas zemes ir bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir sestais labākais rādītājs ES, bet mūsu mērķis ir panākt, lai 25% no visas lauksaimniecībā izmantotās zemes tiktu izmantoti bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros.
Lai saglabātu līdzsvaru, ir jādod iespēja arī konvencionālajai lauksaimniecībai. Iespējams, ka ir jārada finanšu mehānismi, kas palīdzētu un motivētu konvencionālos lauksaimniekus mainīt virzienu, attīstīt savu darbību bioloģiskās lauksaimniecības virzienā.
Tiek uzskatīts, ka lauksaimnieki vismazāk izjūt Covid-19 krīzi, jo graudaugu cenas ir augstas, laba cena ir arī pienam. Vai lauksaimniecības sektoram tuvākajā periodā saskatāt draudus?
Covid-19 ietekmē graudu cenas ir ļoti augstas, un līdz ar to likumsakarīgi palielinās arī cita veida lauksaimnieciskās produkcijas cenas. Jūs jau pieminējāt, ka graudaugiem pasaules biržas cenas ir ļoti augstas un arī piena cenas pagājušā gada novembrī sasniedza rekordu, vienlaikus palielinās arī liellopu gaļas pieprasījums un cena. Tas lauksaimniekiem varētu likt justies drošībā, taču tā nav. Situācija dažādās lauksaimniecības jomās ir ļoti dažāda. Eiropā kopumā vērojama cūkgaļas pārprodukcija, kas zināmā mērā izriet no slēgtā Ķīnas tirgus. Arī putnkopībā vērojama saspringta situācija - barības cenu pieaugums nav sabalansēts ar produkcijas cenu un pieprasījuma apjomu. Tāpēc vērtējam iespēju atbalstīt apdraudētās nozares, pirmām kārtām cūkkopību. Par kritisko situāciju cūkkopības jomā esmu runājis arī ar EK lauksaimniecības komisāru un vērsis viņa uzmanību uz šo situāciju. Jau iepriekšējos gados cūkkopībai Latvijā tika novirzīts salīdzinoši liels atbalsts. Savukārt šogad no valsts budžeta esam gandrīz dubultojuši valsts subsīdijas cūku audzētājiem, it īpaši ciltsdarbam. Ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu cūku audzētāju konkurētspēju, lai citu ES valstu cūkgaļas ražotāji neizspiestu mūs no kopējā tirgus, jo konkurence šajā tirgū ir ļoti spēcīga un ir pamanīti arī dempinga gadījumi.
Pēdējā laikā plašas diskusijas izraisīja Valsts meža dienestā veiktās reformas. Kāds ir to mērķis un uzdevums?
Valsts meža dienesta (VMD) pārraudzībā ir visi Latvijas meži, kas ir turpat puse no mūsu valsts teritorijas. Pusi no mežiem apsaimnieko VAS “Latvijas valsts meži”, bet otra puse ir privāto meža īpašnieku rokās. Pārskatot VMD finansējuma struktūru, redzams, ka netiek ievērots solidaritātes princips - LVM peļņa tiek ieskaitīta valsts budžetā, un tālāk daļa no tā tiek novirzīta VMD darbības nodrošināšanai, savukārt privāto mežu īpašnieku samaksa par VMD pakalpojumiem ir ļoti zema. Stājoties šajā amatā un tiekoties ar tā laika VMD vadību, viens no pamatjautājumiem man bija par atbilstošu atalgojumu darbiniekiem, tostarp ne tikai tiem cilvēkiem, kuri VMD ir pamatdarbā, bet arī tiem, kuri veic sezonāla rakstura darbus, piemēram, ugunsdrošības speciālisti. Savukārt no atalgojuma pārskatīšanas izrietēja jautājums par VMD ieņēmumu struktūru, kurai vajadzētu būt sabalansētai ar ieņēmumiem. Izvērtējot ieņēmumu struktūru, redzam, ka tā nav mainījusies gadu desmitiem - maksa par ciršanas apliecinājumu izsniegšanu, maksa par medību sezonas kartēm un citiem VMD sniegtajiem pakalpojumiem ir ļoti zema. Jaunā VMD vadība nāk ar jaunām iniciatīvām, tostarp nodevu apmēra palielināšanu un pārmaiņām struktūrā, kā arī procesu un pakalpojumu digitalizāciju, kam jau tagad ir ieplānots novirzīt ievērojamu finansējumu. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē pieaugs samaksa par VMD sniegtajiem pakalpojumiem, tajā pašā laikā palielināsies arī VMD pakalpojumu kvalitāte. Līdz ar pieminētajām izmaiņām ieņēmumu struktūrā tiks sakārtots arī jautājums par VMD atalgojumu.
Digitalizācijas jautājumu risināšanā nereti netiek izmantoti jau esošie resursi, bet, tā teikt, no jauna izgudrots divritenis. Piemēram, LVM ir izstrādājusi ļoti augsta līmeņa digitālās kartes ar neskaitāmiem slāņiem, kurus iespējams papildināt. Vai saredzat, ka, veicot meža dienesta digitalizāciju, tiks izmantots jau esošais resurss?
LVM tiešām ir izstrādājuši augstas kvalitātes digitālās kartes, kas intensīvi tiek izmantotas ne tikai LVM darbības nodrošināšanai. Par LVM radīto produktu interesi ir izrādījušas arī ārvalstis, piemēram, ASV un Japāna. Arī VMD informācijai gan par meža statusu, gan tajā esošajiem biotopiem, aizsargājamiem kokiem, koksnes krāju un tamlīdzīgi ir jābūt viegli pieejamai Turklāt informācijai ir jābūt viegli iegūstamai jebkuram meža īpašniekam, pat tam, kuram pieder pushektārs meža.
Sabiedrībā vērojams satraukums, ka LVM varētu tikt privatizēts, izskan baumas arī par valsts mežu pārdošanu. Kā indikatori šim procesam tiek minēti valdes priekšsēdētāja nomaiņa, kotēšana biržā un tamlīdzīgi. Cik pamatotas ir šādas bažas?
Likumā ir nepārprotami ierakstīts - LVM nav privatizējams. Arī mana visdziļākā pārliecība ir, ka šo uzņēmumu nedrīkst privatizēt, jo tas ir stratēģiski svarīgais valsts uzņēmums un meži ir visas tautas īpašums. Valsts meži ir ceturtā daļa valsts teritorijas, kas ir milzu vērtība un bagātība. Ilgtspējīgi apsaimniekoti meži ir valsts ekonomikai nozīmīgs faktors, piemēram, pēdējo trīs gadu laikā Latvijas meža nozares produkcijas eksports ir pieaudzis par vienu miljardu eiro. Tas ir milzīgs lēciens. Lai gan izstrādāts un eksportēts ir ievērojams apjoms, dati apliecina, ka mežu platības un krājas apjoms nav samazinājies, bet gan pieaudzis. Piemēram, meža platības 2021. gadā pret 2020. gadu ir palielinājušās par četriem tūkstošiem hektāru, bet krāja kopumā pieaugusi par vienu miljonu kubikmetru. Dati liecina, ka privātajos mežos krāja ir samazinājusies, bet pieaugumu nodrošinājuši tieši valsts meži, ko apsaimnieko LVM.
Runājot par valdes priekšsēdētāja maiņu, jāatzīmē, ka Strīpnieka kungs ir kļuvis par “Latraps” valdes priekšsēdētāju. Savukārt viņa vietu LVM valdes priekšsēdētāja amatā ieņems Arnis Melnis, kuram ir milzīga darba pieredze valsts mežu apsaimniekošanā.
Savukārt par LVM kotēšanu biržā jānorāda, ka gala lēmums vēl nav pieņemts un priekšā ir plašas politiskas diskusijas. Es uzskatu, ka valstiski stratēģiskiem uzņēmumiem, kā LVM un “Latvenergo”, nav jābūt kotētiem biržā.
Mēs esam pateicīgi, ka sabiedrība reaģē uz procesiem un izsaka bažas, ja kaut kas nenotiek tā, kā vajadzētu un gribētos. Taču es uzsvēršu, ka LVM pēdējo 20 gadu laikā ir izveidojuši vienu no veiksmīgākajiem biznesa modeļiem ar skaidri pārskatāmiem un strikti ievērotiem procesiem.
