Vēstnieks V. E. Ljans Dzjaņcjuaņs par Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm

© Ķīnas Tautas republikas vēstniecība Latvijā

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild vēstnieks V. E. Ljans Dzjaņcjuaņs

Katra olimpiāde ir laiks mieram, draudzībai un savstarpējai sapratnei. Šis ir arī laiks, kad daudzi Latvijas iedzīvotāji pievērš uzmanību sporta pasākumiem. Pekinas ziemas olimpiskās spēles tika svinīgi atklātas 4. februārī. Jūsu ekselence, Ljana Dzjaņcjuaņa kungs, kā jūs digitālā laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” lasītājiem un visiem Ķīnas draugiem Latvijā raksturotu Pekinas 2022. gada ziemas olimpiskās spēles?

Vēstnieks V. E. Ljans Dzjaņcjuaņs: Pēc 2008. gada olimpisko spēļu rīkošanas Pekinā pēc 14 gadiem atkal tika iedegta olimpiskā uguns. Pekina ir kļuvusi par pirmo un vienīgo “Dubulto olimpisko pilsētu” pasaulē. Saskaroties ar Covid-19 pandēmiju, Ķīna pārvarēja daudzas grūtības, lai Pekinas ziemas olimpiskās spēles rīkotu, kā plānots, pildot savu solījumu rīkot vienkāršas, drošas un aizraujošas ziemas olimpiskās spēles.

Šīs ziemas olimpiskās spēles ir pirmās olimpiskās spēles, kurās tiek īstenots olimpiskā 2020. gada programmas solīšanas, sagatavošanas un rīkošanas process, un tās ir arī olimpiskās spēles, kas aktīvi īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus. Ķīna pieturas pie zaļas olimpiādes koncepcijas un cenšas izveidot ilgtspējīgas ziemas olimpiskās spēles, kas ir izvirzījušas vairākus “vēsturiski pirmos sasniegumus”. Pirmo reizi Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs visas 26 norises vietas trīs galvenajās sacensību zonās ir pilnībā aprīkotas ar zaļu un tīru enerģiju; pirmo reizi plašā mērogā tika izmantota videi draudzīgākā dabiskā CO2 saldēšanas ledus izgatavošanas tehnoloģija, oglekļa emisijām pietuvojoties nullei; pirmo reizi tika sasniegts pilns 5G tīkla pārklājums; “Ūdens kubs” ir pirmā olimpiskā vieta pasaulē, kur pabeigta “ūdens pārtapšana par ledu”; Šoganas “Big Air” slēpošanas tramplīns ir pasaulē pirmais pastāvīgas slēpošanas platformas saglabāšanas gadījums; Nacionālajā kamaniņu un bobsleja centrā ir pasaulē pirmā 360 grādu slaloma trase; Apvienoto Nāciju Organizācija pirmo reizi izdeva ziemas olimpisko spēļu pastmarku ar tēmu “Sports mieram”. Tajā pašā laikā, izmantojot tādas skaistas vietas kā “Nacionālais ātrslidošanas ovāls” un “Sjue Žuji” Nacionālais tramplīnlēkšanas centrs, visaptveroši popularizējot mākoņraides tehnoloģiju un īstenojot oglekļa neitralitāti, zaļās un augsto tehnoloģiju Pekinas ziemas olimpiskās spēles kļūs par paraugu olimpiskajai kustībai, veicinot pilsētas ilgtspējīgu attīstību.

Organizējot Pekinas ziemas olimpiskās spēles, Ķīna ir veiksmīgi mudinājusi 300 miljonus cilvēku piedalīties ledus un sniega sporta veidos, veicinājusi reģionālo attīstību, ekoloģisku būvniecību, zaļās inovācijas un uzlabojusi cilvēku dzīvi, paverot plašākas iespējas ledus un sniega sporta attīstībai pasaulē. Kā komentēja Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs, Ķīnas izcilie sasniegumi ziemas sporta veidos ir atklājuši jaunu pasaules ziemas sporta veidu ēru, kas pacels pasaules ziemas sporta veidu popularitāti jaunos augstumos un dos labumu Ķīnas tautai un ziemas sporta entuziastiem visā pasaulē.

Olimpiskās spēles ir cilvēku solidaritātes un draudzības simbols. Tās iemieso starptautiskās sabiedrības vēlmi pēc miera un progresa. Cerams, ka Pekinas ziemas olimpiskās spēles sniegs pārliecību un pozitīvu enerģiju pasaules kopīgajos centienos uzturēt mieru visā pasaulē un veicināt kopīgu attīstību.

Kā jūs raksturotu Pekinas ziemas olimpisko spēļu mērogu? Kā bija redzams, olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju ietekmēja arī tas, ka tā sakrita ar pavasara sākumu Ķīnā.

4. februāra vakarā pēc vietējā laika Pekinas Nacionālajā stadionā “Putna ligzda” notika 24. ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija. Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins piedalījās un pasludināja ziemas olimpiskās spēles par atklātām. Atklāšanas diena iekrīt Ķīnas Mēness jaunā gada ceturtajā dienā, dienā, kad ķīnieši svin pavasara atnākšanu. Atklāšanas ceremonija sākās ar “Pavasara sākumu”, ķīniešu tradicionālo saules terminu, kam cauri skrēja “sniegpārsla”, kas pasaulei stāstīja par ķīniešu skatījumu uz dzīvi, vērtībām un kosmoloģiju, nododot pasaulei vienotības un sadarbības vēstījumu un spilgti interpretējot Ķīnas olimpisko spēļu rīkošanas koncepciju kā “zaļu, iekļaujošu, atvērtu un tīru”. Pirmo reizi olimpisko spēļu vēsturē galvenajā lāpā tiek izmantota “mazāka liesma”. Atklāšanas ceremoniju apmeklēja aptuveni 3000 vienkāršu cilvēku, brīvprātīgo un sportistu no visām Ķīnas dzīves jomām. Atklāšanas ceremonijā uguņošanas apjoms bija par 10% mazāks, salīdzinot ar 2008. gada olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas uguņošanu. Tajā pašā laikā, kā norādīja Austrālijas apraides korporācija (ABC), atklāšanas ceremoniju caurstrāvoja ideja par “pasauli kā vienu ģimeni”, mudinot cilvēkus pievērst uzmanību un domāt par to, kā olimpiskās spēles var apvienot cilvēkus. Tas ir vēl svarīgāk laikā, kad Covid-19 pandēmija joprojām plosās un pasaule ir sašķelta un konfrontējoša.

Kā pirmās ziemas olimpiskās spēles, kas notika pēc vārda “Kopā” pievienošanas olimpiskajam moto, Pekinas ziemas olimpiskās spēles piesaistīja gandrīz 3000 sportistu dalību no aptuveni 90 valstīm un reģioniem, un sacensību un zelta medaļu skaits ir lielākais no visām iepriekšējām ziemas olimpiskajām spēlēm. Vairāk nekā 30 ārvalstu valstu vadītāji, valdību vadītāji, karalisko ģimeņu locekļi un starptautisko organizāciju vadītāji apmeklēja Pekinas ziemas olimpisko spēļu aktivitātes. Pekinas ziemas Oolimpiskās spēles sakrīt ar Ķīnas jauno Tīģera gadu. Sportisti, treneri un viesi no visas pasaules pulcējas Pekinā, lai piedalītos ziemas olimpiskajās spēlēs un izjustu ķīniešu entuziasmu un Ķīnas kultūras valdzinājumu.

Jāpiemin, ka, gatavojoties Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, Ķīna ir saņēmusi starptautiskās sabiedrības, tostarp Latvijas, atbalstu un palīdzību. Ķīnas sagatavošanas komandai pievienojās vairāki Latvijas eksperti un piedalījās norises vietu un trašu izbūvē, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs. Šajā periodā starp abu valstu ziemas olimpiskajiem sportistiem notika padziļināta apmaiņa un sadarbība. Ķīnas kamaniņu un bobsleja izlases trīs reizes ieradās uz treniņiem Latvijā, bet Latvijas ziemas olimpiskie sportisti vairākas reizes devās uz Ķīnu, lai piedalītos pārbaudes sacensībās un treniņos. Latvijas puse arī nosūtīja vairāk nekā 100 cilvēku lielu delegāciju, kas liecina par to, cik lielu nozīmi tā piešķir ziemas olimpiskajām spēlēm. Ķīna ir gatava sadarboties ar Latviju, lai izmantotu “Kopības” olimpisko garu, uztvertu Pekinas ziemas olimpiskās spēles kā iespēju stiprināt draudzīgu apmaiņu un sadarbību starp abām valstīm sporta un citās jomās, kā arī sadoties rokās, “virzoties uz nākotni kopā”.

Kādu ietekmi radīja ASV aicinājums diplomātiski boikotēt Pekinas ziemas olimpiskās spēles?

Sporta politizēšana ir pretrunā olimpiskajam garam un kaitē visu valstu sportistu tiesībām, Starptautiskā Olimpiskā komiteja un lielākā daļa starptautiskās sabiedrības iebilst pret olimpiskās kustības un sporta politizāciju. Kā atklāšanas ceremonijā sacīja SOK prezidents Tomass Bahs: “Mēs vēlamies pierādīt pasaulei, ka pat ļoti sīvi pretinieki var mierīgi līdzāspastāvēt un cienīt viens otru. Tā ir olimpisko spēļu misija, mierīgas konkurences apstākļos saliedēt cilvēkus. Olimpiskās spēles ļauj mums saglabāt mūsu dažādību, vienlaikus mūs apvienojot.” ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs nesen norādīja, ka pasaulei ir vajadzīgas veiksmīgas ziemas olimpiskās spēles, lai sūtītu pasaulei skaidru vēstījumu, ka jebkuras valsts, nācijas, reliģijas tautas var pacelties pāri savām atšķirībām un panākt vienotību un sadarbību. Mēs uzskatām, ka ar visu pušu kopīgiem pūliņiem Pekinas ziemas olimpiskās spēles būs brīnišķīgs posms, lai īstenotu jauno olimpisko devīzi “Ātrāk, augstāk, stiprāk - kopā”, tas dos ieguldījumu starptautiskā sporta veselīgā attīstībā un iepludinās vairāk pozitīvas enerģijas nemierīgajā pasaulē.

Televīzijas kanāla “France 24” (Parīzē bāzētā Francijas valstij piederošā starptautiskā televīzijas ziņu kanāla) reportieris komentēja, ka arī Pekinas 2022. gada ziemas olimpiskās spēles saskaras ar vairākiem svarīgiem izaicinājumiem. Pirmais ir pandēmijas ierobežojumi un stingri noteikumi attiecībā uz sportistiem un žurnālistiem utt. Spēles bez skatītājiem, spēles bez jebkāda kontakta starp starptautiskajiem tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem. Otrkārt, 2022. gada ziemas olimpisko spēļu laikā starp Krieviju un Ukrainu var izcelties militārs konflikts. Treškārt, atsevišķi sportisti 2022. gada ziemas olimpiskās spēles varētu izmantot politiskiem un ideoloģiskiem mērķiem un lai apstrīdētu Ķīnas iekšējo politiku. Kā Ķīna reaģēs uz šiem izaicinājumiem un veicinās 2022. gada ziemas olimpisko spēļu panākumus?

Pekinas ziemas olimpiskās spēles ir pirmais pasaules visaptverošs sporta pasākums, kas tiek rīkots, kā plānots, kopš Covid-19 uzliesmojuma. Labi nodrošināt pandēmijas profilaksi un kontroli ir galvenā prioritāte un lielākais pārbaudījums. Ķīna ir cieši sadarbojusies ar Starptautisko Olimpisko komiteju un Starptautisko Paraolimpisko komiteju, ir pieņēmusi zinātnē balstītus precīzus profilakses un kontroles pasākumus, kā arī izveidojusi slēgta cikla vadības sistēmu, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu drošību un netraucētu ziemas olimpisko spēļu norisi. Slēgta cikla sistēmas ietvaros Ķīna ir veltījusi visas pūles, lai dažādu valstu olimpiskajam personālam nodrošinātu maksimālas ērtības. Ņemot vērā, ka pašreizējā epidemioloģiskā situācija joprojām ir smaga un sarežģīta, Pekinas ziemas olimpisko spēļu organizācijas komiteja ir nolēmusi organizēt klātienes skatītājus, lai radītu labu atmosfēru spēļu norisei pandēmijas profilakses un kontroles apstākļos. Vienlaikus Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs tiek plaši izmantotas jaunākās tehnoloģijas, lai pārraidītu notiekošo, izmantojot 5G+8K tehnoloģijas, nodrošinot vēl nebijušu tiešraidi un visaptverošu pārklājumu skatītājiem visā pasaulē. Tās būs tehnoloģiski vismodernākās olimpiskās spēles vēsturē.

Olimpiskās spēles atspoguļo cilvēces ilgas pēc miera un vienotības. Mēs aicinām visas puses saglabāt vēsu prātu attiecīgos jautājumos, atturēties no spriedzes vairošanas un krīžu pārspīlēšanas, risināt domstarpības dialoga un konsultāciju ceļā un sniegt konstruktīvu ieguldījumu starptautiskā un reģionālā miera un drošības uzturēšanā.

Esam ievērojuši, ka, balstoties uz ideoloģiskiem un politiskiem aizspriedumiem, atsevišķas personas izmanto tā saukto cilvēktiesību jautājumu, lai nomelnotu Ķīnu, kā arī mēģinātu iejaukties, traucēt un sabotēt Pekinas ziemas olimpisko spēļu sagatavošanu un norisi. Viņu izteikumos ir daudz melu un nepatiesas informācijas, kas ir tipisks farss. Tas neveicina normālu konkurenci ziemas olimpisko sporta veidu entuziastu vidū un neveicina olimpiskā vienotības, draudzības un miera garu. Šādai rīcībai nebūs lemts iegūt popularitāti, un tā neizdosies.

Atskatoties uz 2008. gadu, Pekina sarīkoja nepārspējamas olimpiskās spēles, 14 gadus vēlāk mēs esam pārliecības pilni sadarboties ar visām pusēm, lai pasaulei prezentētu vienkāršas, drošas un brīnišķīgas ziemas olimpiskās spēles. Atklāšanas ceremonija 4. februārī jau ir pavērusi priekškaru Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, un domājams, ka notiekošajiem notikumiem lielu uzmanību pievērš cilvēki no visas pasaules, tajā skaitā arī no Latvijas. Ķīna ar nepacietību gaida iespēju dalīties olimpiskajā godībā ar citām pasaules valstīm, tostarp Latviju, kā arī veicināt solidaritāti un draudzību. Novēlu Latvijas sportistiem labus sasniegumus Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais