Jānis Naglis: Valsts atriebjas uzņēmējiem par viņu vēlmi atgūt investīcijas

Uzņēmējs Jānis Naglis intervijā “Neatkarīgajai” pauž cerību, ka izdosies rast kompromisu ar valsti un panākt valsts nekustamajos īpašumos ieguldīto investīciju kompensāciju © Gints Ivuškāns/F64

Publiski vairākkārt izskanējusi informācija, ka trīs latviešu uzņēmēji, kas pārstāv SIA “Arsan”, vēlas no valsts atgūt ieguldītās investīcijas un arī uzdrošinājušies pieprasīt neiegūto peļņu no Aizsardzības ministrijai piederošā īpašuma Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, nomas līguma laušanas.

Ministrija un Valsts kontrole uzskata, ka nomas līgums, kas slēgts uz 40 gadiem, ir neizdevīgs, un līguma laušana, ja tā notiek valsts interesēs, neesot jākompensē. Tomēr uzņēmēji tam nepiekrīt, un tiek turpināta cīņa ar Aizsardzības ministriju par aizsardzības resora nekustamajos īpašumos ieguldīto līdzekļu atgūšanu, t.sk. SEB bankas savulaik finansēto kredītu. Par to, kā notiek cīņa par tiesībām atgūt ieguldījumus, saruna ar SIA “Arsan” līdzīpašnieku un valdes locekli Jāni Nagli.

Kāds ir šis jūsu investīciju valsts īpašumos atguves stāsts? Kāda izpratne ir valsts institūcijām par civiltiesībām, un kādas represijas no valsts var tikt vērstas pret tiem, kuri mēģina atgūt savas investīcijas?

SIA “Arsan” jau 1998. gadā ar bruņoto spēku štābu bija noslēgusi nomas līgumu uz 40 gadiem par ēku un telpu nomu. Mēs ar partneriem nopirkām SIA “Arsan” kapitāla daļas 2004. gadā, zinot par šo līgumu, un daļēji šī līguma dēļ. Iepriekšējie uzņēmuma īpašnieki nesaredzēja iespējas un kapacitāti iznomātajās telpās tālāk attīstīt biznesu. Mēs saredzējām iespējas to izdarīt un vienojāmies ar SEB banku kā respektablu skandināvu kapitāla uzņēmumu par aizņēmumu nekustamā īpašuma rekonstrukcijai. Tālāk bija plānots to iznomāt komerciāliem nolūkiem - pārsvarā birojiem, noliktavām un nelielām ražotnēm. Projekts pāris gadu laikā sekmīgi realizējās, uzņēmums sāka strādāt.

Līdz šim, padsmit gadu garumā, viss noritēja normāli bez īpašām problēmām. Vairāki nomnieki pie mums veiksmīgi stādā jau vairāk nekā desmit gadus, daži visus piecpadsmit. Tad pēkšņi vienā brīdī izrādās, ka visi šie nekustamie īpašumi vajadzīgi pašam to saimniekam - ministrijai. Tā vēlas paplašināt tieši šo, sev piederošo un mums iznomāto teritoriju ap Nacionālo bruņoto spēku štābu.

Nekādu problēmu! Mums tas bija saprotams, turklāt tam ir racionāls pamatojums! Redzējām, ka mums kaimiņos agrāk armijas daļēji pamestajā un nolaistajā teritorijā notiek attīstība, notiek dažu veco ēku rekonstrukcija, tiek būvētas jaunas ēkas - acīmredzams progress.

Sākām sarunas ar Aizsardzības ministriju par to, kā varētu noritēt mūsu ilgtermiņa nomas līguma izbeigšana pirms termiņa, kurš līdz šim plānots tikai 2038. gadā. Lai gan jāpiezīmē, ka konkrētais nomas līgums paredz tā pagarināšanu vēl uz 40 gadiem, ja ir izpildītas nomnieka saistības, un to mēs esam darījuši godprātīgi.

Sākumā komunikācija notika lēni, kā jau ierasts birokrātiskā sistēmā. Taču tā noritēja konstruktīvi, apmainoties gan dažādiem aprēķiniem, gan juridiskiem argumentiem. Steigas nebija arī mūsu pusē, jo mūsu uzņēmums turpināja darboties. Uztaisījām novērtējumus mūsu ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, kā arī nākotnes neiegūtās peļņas vērtējumu. Vērtējumi tika veikti, un par tiem Latvijas vadošām un starptautiski atzītām attiecīgo nozaru kompānijām samaksājām tūkstošus no uzņēmuma budžeta. Dokumentus iesniedzām ministrijai.

Tad vienā brīdī komunikācija iestrēga, un pēc kāda laika parādījās pretrunīgs Valsts kontroles ziņojums, kurā pieminēta SIA “Arsan” ar neviennozīmīgu komentāru, ka Aizsardzības ministrijai vajadzētu darīt visu iespējamo, lai bez papildu izdevumiem panāktu īpašumu atsavināšanu ministrijas vajadzībām.

Pēc šī Valsts kontroles norādījuma 2021. gada vidū sākās iracionālas dīvainības ap mūsu uzņēmumu. Pārbaudes mums, vienlaicīgas arī visu mūsu nomnieku pārbaudes. Tagad tās notiek gandrīz katru mēnesi. Pie mums ierodas amatpersonas - tad no Rīgas pilsētas būvvaldes, tad no VUGD, tad no Valsts būvniecības kontroles biroja, vairākkārt no Vides dienesta, tad no VID. 8-10 personu sastāva delegācijas 1-2 reizes mēnesī jau no 2021. gada jūnija katru mēnesi staigā pa visām telpām un teritoriju, vienkārši ejot iekšā un skatoties, traucējot darbu mūsu nomniekiem.

Tiekam bieži vien mobingoti ar vienām un tām pašām formālajām birokrātiskām pārbaudēm. Ir bijušas arī VID vizītes, kuru laikā diezgan agresīvā formā, t.sk. fiziski, piemēram, uzlaužot durvis, notikusi vēršanās pret mūsu uzņēmumu un mūsu nomniekiem. Mūsu klienti - nomnieki - to visu redz un pie sevis prāto, vai nav pienācis laiks meklēt telpas kur citur, ko vairāki ilgtermiņa nomnieki, nespējot izturēt šos traucējumus darbam, arī ir izdarījuši.

Valsts aparāts izmanto visas savā rīcībā esošās sviras, lai ar administratīvi birokrātiskiem soļiem vērstos pret privātu uzņēmumu un maksimāli apgrūtinātu mūsu komercdarbību! Tiek terorizēts bizness, lai visiem spēkiem panāktu, lai mēs pazustu no šīs teritorijas, lai rastos formāls iegansts mūs padzīt, nesamaksājot mums civiltiesiski pienākošos samaksu par objektos veiktajiem ieguldījumiem un neiegūto peļņu.

Pēc tam kad 2004. gadā nopirkām uzņēmuma daļas, ņēmām SEB bankas kredītu. Veicām ieguldījumus ēku rekonstrukcijā un pēc tam tās iznomājām. Visus šos gadus tikusi pienācīgi veikta kredīta apmaksa bankai, veiksmīgi sadarbojoties ar SEB banku, kas ir mūsu uzticams partneris un arī atbalsta mūs pašreizējā dīvainajā situācijā, kad esam spiesti stīvēties ar valsts aparātu kā mazs cinītis pret buldozeru.

Briest tiesvedība ar valsti?

Šobrīd likumā noteiktajā kārtībā esam spiesti atbildēt uz visām likumā noteiktajām procedūrām, ar kurām pie mums vēršas, ko arī darām, veltot tam ļoti būtisku apjomu sava darba laika - būtībā dziļi birokrātiskā komunicēšanā bez praktiskas jēgas jebkurai no pusēm. Jāatzīmē, ka analogi nelietderīga darba jaudas resursa tērēšana šeit notiek arī no ministrijas puses tā vietā, lai turpinātu savulaik iesākto racionālo abpusējo komunikāciju par civiltiesiski likumīgu risinājumu - piemēram, no ministrijas un VAMOIC pagājušā gada astoņos mēnešos esam saņēmuši vairāk nekā 60 vēstuļu. Tajā pašā laikā šis process ir tik tālu apgrūtinājis mūsu darbību, ka, jā, mēs esam pat izskatījuši iespēju vērsties tiesā pret iznomātāju, pret Aizsardzības ministriju. Jo nav izturams tas, kā mūsu saimnieciskās darbības iespējas tiek prettiesiski ierobežotas, neadekvāti izmantojot valsts administratīvo resursu un izdomātus, prettiesiskus iemeslus un aktivitātes.

Pēc 22 gadu identiskas to lietošanas pēdējo pusgadu saņemam pārmetumus par objektu izmantošanu. Ir viens interesants aspekts. Ilgtermiņa nomas līgums, kuru noslēdza Nacionālo bruņoto spēku štāba bataljons ar SIA “Arsan” iepriekšējiem īpašniekiem, paredzēja konkrētu iznomāto objektu konkrētus izmantošanas mērķus. Tas ietvēra gan birojus, gan noliktavas, gan visāda veida tirdzniecībai un ražošanai izmantojamus mērķus.

Tagad pēc 22 gadiem pēkšņi ir uzradies Būvniecības valsts kontroles birojs, VUGD un VAMOIC, un AM, kuri visi paziņo, ka daļu no ēkām, par kurām mēs joprojām esam spiesti maksāt nomas maksu, mēs vairs nedrīkstam izmantot. Jo izrādās, ka mēs tās izmantojot pretēji to “padomju armijas vajadzībām padomju laikā fiksētajiem izmantošanas mērķiem”, un nu visu drīkstam izmantot tikai smago automašīnu garāžu vajadzībām… Uzsveru, ka mēs izmantojām ēkas saskaņā ar to mērķi, kāds ir norādīts nomas līgumā.

Nomas līguma darbības laikā Aizsardzības ministrija zināja, kā mēs šīs ēkas izmantojam. Sadarbības princips ir tāds, ka mums par mūsu komerciālajiem apakšnomniekiem ir jāatskaitās ministrijai - ka SIA tāda un tāda iznomās telpas pie mums - tādiem un tādiem mērķiem, piemēram, birojiem vai noliktavām, vai citām vajadzībām. Ministrija un tās pakļautības iestāde VAMOIC (agrāk - AIVA) visus iepriekšējos vairāk nekā 15 gadus bija perfekti informēta par mūsu apakšnomniekiem un telpu izmantošanas veidiem.

Tagad “dīvainas sakritības” rezultātā uzreiz pēc ļoti tendenciozā jau minētā Valsts kontroles ziņojuma minētās iestādes ir atradušas kaut kādus normatīvus, kas paredzot, ka tomēr šādiem nolūkiem ēkas izmantot nedrīkst. Un neesot nozīmes tam, ka pati iestāde ir iznomājusi telpas birojiem, noliktavām, tirdzniecības un citām vajadzībām.

Piemēram, ēka, kura līdz šim tika izmantota kā mūsu uzņēmuma pārvaldnieka, sarga un biroju darba telpa. esot... kaut kad senatnē reģistrēta ar lietošanas mērķi - kūts un sabiedriskās tualetes. Tātad - to nedrīkst izmantot kā biroju vai noliktavu. Lai gan SIA “Arsan” ir šo ēku no grausta stāvokļa pirms vairāk nekā 15 gadiem restaurējusi, ieguldot vērā ņemamus līdzekļus!

Mēs, protams, saprotam, ka ēkas ir sen projektētas un būvētas un šo ēku lietojuma mērķi varbūt arī kādreiz, ļoti senos laikos, tā arī ir iezīmēti. Bet uz SIA “Arsan” ierosinājumu mainīt šos realitātei neatbilstošos izmantošanas mērķus iestādes vai nu vairākus mēnešus vienkārši neatbild, vai noraida šo priekšlikumu, sakot, ka tam neesot valsts resursu.

Iestādes laikam nepamana, ka no SIA “Arsan” tikai par nomu un nekustamā īpašuma nodokli vien valsts aizsardzības resors gadā saņem vismaz 65 000 eiro un kopā pa 24 gadiem ir saņemtas milzīgas summas. Turklāt lietošanas mērķu maiņa ir salīdzinoši nelieli izdevumi, un SIA “Arsan” pat ir piedāvājusi to darīt par saviem līdzekļiem, taču arī uz to ir saņemts atteikums.

Citas mūsu pārvaldītās ēkas, kurās visus šos padsmit gadus, saskaņojot ar ministriju, ir darbojušies dažādi uzņēmumi, glabājot preces pārdošanai, kā arī darot tur dažādus citus darbus, tagad, izrādās, esot reģistrētas kā smago automašīnu garāžas! Tagad mums paziņo - vai nu mēs šīs telpas izmantojam kā smago automašīnu garāžas, vai arī mēs tās vairs izmantot nedrīkstam. Bet, protams, mums jāturpina maksāt līgumā noteiktā nomas maksa... un jāmeklē valstī tie, kas grib turēt garāžās smagās automašīnas… Kaut gan, uzsveru, pamata nomas līgumā šīs telpas nav iezīmētas kā garāžas! Tur minēts, ka telpas mēs izmantojam dažādiem komercdarbības mērķiem, ko arī esam darījuši gandrīz 20 gadus bez jebkādiem iebildumiem no iznomātāja - ministrijas vai tās pārraudzībā esošajām iestādēm.

Mūsu skatījumā tā ir bijusi smaga aizsardzības resora kļūda, sastādot šo līgumu deviņdesmito gadu beigās. Iznāk, ka līgumā minētie lietojuma mērķi ir pretrunā ar šī nekustamā īpašuma būvvaldē reģistrētajiem lietojuma mērķiem. Protams, mēs kā labticīgais nomnieks paļāvāmies uz līgumu. Mēs nevērsāmies būvvaldē ar jautājumu par katra šī objekta lietošanas mērķi, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka visi nomnieki izgāja ministrijas apstiprināšanas procesu un, apstiprinot šos nomniekus, ministrija zināja, kādas telpas un kādiem mērķiem tie nomā.

Iznomātāja iestādei saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem ir veicamas ikgadējas valsts īpašumu apsekošanas, kuru laikā arī iznomātājs ir redzējis un labi zinājis, kas notiek šajās telpās. Tagad, pēc daudziem gadiem, bizness tiek apstādināts, jo ministrija saka - paga, paga, tās taču ir garāžas, un, lūdzu, esiet tik laipni, visas noliktavas un ražotnes u.c. no tām izmetiet ārā.

Tas ir tendenciozs solis, ar kuru tiek mēģināts mūsu dzīvi šajā objektā padarīt neiespējamu. Vēl jo vairāk, šāda rīcība sākās tieši pēc Valsts kontroles paziņojuma, kurā tika dots signāls, ka ministrijai mūsu uzņēmumam nevajag maksāt, tikai - kaut kā dabūt prom, nekompensējot ne ieguldījumus, ne nākotnes zaudējumus. Uzskatām, ka šobrīd notiek negodīga līguma laušanas procedūra, vēloties pārtraukt civiltiesiskas attiecības, tomēr uzskatām, ka saistību tiesības ir jāievēro jebkurā gadījumā, jo, paļaujoties uz slēgto līgumu, arī mēs plānojām un ieguldījāmies ar domu, ka varēsim šeit strādāt visu līguma termiņu līdz vismaz 2038. gadam.

Mēs neesam pret šo prasību atbrīvot telpas, tā ir saprotama un pieņemama. Redzam armijas attīstību, un būtu tikai racionāli un loģiski, ja ministrija šajā teritorijā paplašinātu savu bāzi, nevis meklētu vietu kaut kur citur. Bet esam noskaņoti aizstāvēt savas un apakšnomnieku tiesības pret iestāžu patvaļu.

Cik Aizsardzības ministrijai ir jūsu uzņēmumam jāsamaksā, lai jūs šķirtos ar kā labi draugi?

Vispirms atbilstoši SEB bankas piesaistītā finansējuma atgriešanas plānam līgumā atlikušie padsmit gadi un iespējamais nākamais periods būtu tie, kad mēs pēc aizņēmuma izmaksas beidzot varētu kaut ko vairāk nopelnīt. Tagad iznāk, ka mums to grib nogriezt. Esam pateicīgi SEB bankai, kas kā respektabls ārvalstu investors ir mūsu pusē. Viņi kā Latvijā strādājošs korekts skandināvu uzņēmums atbalsta mūsu komercdarbību un ir bijuši mums vienmēr ļoti pretimnākoši, gan 2010. gada krīzes laikā, gan arī citos jautājumos.

Šobrīd ar šo banku sadarbojamies, formulējot juridisko komunikāciju ar dažādām valsts iestādēm, un viņi labi atbalsta mūs šajā procesā.

Bet ja runājam par maksājumiem mums - ar ministriju jau aizsāktajās, bet apstādinātajās sarunās figurēja divi cipari. Šos ciparus formulējām nevis mēs, bet divi mūsu piesaistītie konsultanti: starptautiskā auditoru kompānija “Grand Thornton Baltic”, kas aprēķināja neiegūto peļņu nākotnes periodā, un Latvijas nekustamo īpašumu vērtētāju asociācija. Attiecīgi jebkuram ir skaidrs, ka šādi speciālisti ir objektīvi savā analīzē un tie nav mūsu savtīgi pašizdomātie skaitļi.

Droši vien aizsardzības budžetam šie cipari ir tīrā sīknauda, te mācībās vien līdz ar gaisā izšautajiem lādiņiem vējā tiek izpūsti vairāki miljoni.

Ne jau velti summu aprēķināšanā piedalījās respektabla audita kompānija un galvenie valsts nekustamo īpašumu eksperti. Mēs lūdzām speciālistus, lai mums nepārmestu, ka mēs, redz, viltnieki, kaut ko tur tendenciozi nepareizu sarēķinājuši. Kā jau minēju, mēs par šo pakalpojumu no SIA “Arsan” budžeta samaksājām daudzus tūkstošus eiro. Un tā ir pilnībā saprotama un argumentēta. Jā, tā nav maza, bet tie nav arī miljoni. Bet ir aizņēmumi, kas radīti līguma ietvaros un plānos, ir nākotnes vērība un neiegūtā peļņa, kas tiek zaudēta, nedodot mums iespēju līdz termiņa beigām izmantot īpašumu saskaņā ar nomas līgumu.

Vai negribēšana jums atlīdzināt saistīta tikai ar Valsts kontroles lēmumu, vai tur ir arī citi iemesli?

Pirmkārt, viņi vēlas nemaksāt, lai it kā ietaupītu naudu valsts budžetā… bet tajā pašā laikā citām pozīcijām šķiežot naudu bez bēdu. Otrkārt, mēs neslēpjam - aizspriedumainā un tendenciozā rīcība no valsts puses ir zināmā mērā tāpēc, ka mūsu uzņēmumā figurē pāris pazīstami uzvārdi. Kāds savā laikā strādāja ar tiem politiskajiem spēkiem, kuri no šībrīža varas pārstāvjiem vērtēti negatīvi vai ir saistīti ar pastāvošās varas kritiķiem. Dabīgi, ka šie personāži nav tie, kuriem valsts vēlēsies paglaudīt galviņu un teikt - re, kur jums naudiņa. Tas, protams, nav pierādāms, bet, mūsuprāt, tas pielej eļļu attieksmei. Visbeidzot, pieļauju, ka par šķērsli kalpo arī racionāli neizskaidrojamas personiskas antipātijas pret dažiem cilvēkiem. Kopumā tā dēļ tiek tendenciozi ignorēta elementāra pieklājība vai loģika. Katrā ziņā ir jūtams, ja “tur augšā” tu kādam neiepatīcies, tad tiek “iedarbināts aparāts” attiecīgajā virzienā.

Tad jau mēs atgriežamies pie iepriekš vaicātā - vai tiesvedība ar valsti būs neizbēgama?

Mēs tomēr ceram, ka nē. Tāpēc mēs pēdējo pusgadu vairākas reizes esam lūguši ministriju rakstiski informēt, kāds ir viņu plāns, lai iepriekš vestās sarunas par pirmstermiņa līguma izbeigšanu iegūtu kaut kādu turpinājumu. Vai arī mēs saprastu, ka plānu nav, un varētu ilgtermiņā plānot un turpināt savu un apakšnomnieku saimniecisko darbību, kā to paredz līgums.

Tomēr pagaidām mums nekādi nav izdevies no viņiem saņemt skaidru atbildi, tikai garu atrakstīšanos birokrātiskos tekstos, ko ministrija neapšaubāmi pieprot ļoti kvalitatīvi.

Nākotne joprojām ir miglā tīta, tomēr intensīvi komunicējam, nepārtraukti izrādām gatavību konstruktīvam risinājumam sarunu ceļā nonākt pie abpusēji pieņemama rezultāta. Tas ir pilnīgi iespējams un arī vēlamākais variants abām pusēm, un - viennozīmīgi racionāli izdevīgākais variants ne tikai valsts budžetam, bet arī ministrijas objekta tālākai attīstībai.

Šobrīd ir tā, ka, no vienas puses, ir sākusies administratīvā aparāta vēršanās pret mums, tajā pašā laikā mums nesniedz skaidru atbildi, vai un kā tieši viņi vēlas no mums šķirties.

Ja valstī notiktu izmaiņas politiskajā varā, vai jums būtu cerības kaut ko panākt?

Tas ir absolūti neprognozējami - kā pierāda pagājušās vēlēšanas, var notikt visnegaidītākais. Iespējams. Jebkurā gadījumā esam droši par mūsu juridiski pamatoto pozīciju un ekonomiskajiem aprēķiniem, mūsu patiesību un sapratni.

Tāpēc varbūt naivi, bet ticam, ka izdosies kā civiltiesiskiem un līdzvērtīgiem partneriem, kurus saista līgums, beigu beigās vienoties par situācijas noregulējumu. Vienalga, pie šīs politiskās varas vai nākamās. Esam gatavi par savām tiesībām iestāties, saglabājot esošo līgumu ar visām no tā izrietošām sekām, vai arī kā līdzvērtīgi partneri, saskaņoti un godprātīgi - izbeigt līguma attiecības, kā tas pieklājas tiesiskā valstī.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais