"Progresīvie" apgalvo, ka būšot noderīgi gan koalīcijā, gan opozīcijā

© Gints Ivuškāns/F64

Partijas “Progresīvie” pastāvēšanas jēgu, stratēģiju un taktiku cīņā par vietu Latvijas valdībā Neatkarīgajai atklāja tās runasvīrs Dāvis Lodziņš. 14. Saeimā partijai ir 10 deputāti, kuri šīs intervijas laikā 5. oktobra pēcpusdienā risināja sarunas ar Krišjāni Kariņu vai pildīja savus profesionālos pienākumus Rīgas domes sēdē un citos amatos.

Dāvis Lodziņš: Mūsu piedāvājums kopš priekšvēlēšanu kampaņas ir nemainīgs, bet koalīcijas veidošanas sarunu kontekstā jāskatās, cik lielā mērā to iespējams realizēt, ja iekļūstam koalīcijā. Pirmais - enerģētiskās krīzes pārvarēšana. Otrais - valsts neatkarība un drošība. Trešais - ieguldījumi “zaļajos” resursos. Ceturtais - inteliģentāka pieeja ekonomikai, lai radītu vairāk produktu ar augstāku pievienoto vērtību. Lai Latvijas koksne neaiziet eksportā un neatgriežas Latvijā kā mēbeles. Ražošanas ķēdē lielākais ieguvējs taču ir tas, kas radījis gala produktu.

Nupat jūs vārds vārdā citējat Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, ar kādām klajā nāca savulaik ekonomikas ministrs, nupat kā 14. Saeimas vēlēšanu caurkritējs Daniels Pavļuts. 2014.-2020. gadam tās pieņēma kāda no Valda Dombrovska valdībām un uz 2021.-2027. gadu atjaunoja Krišjāņa Kariņa valdība. Vai tāpēc viņa nākamajā valdībā jums vieta, ka jūs maļat tās pašas frāzes, ko visas citas partijas bez rezultātiem malušas gadu desmitiem?

To mēs uzzināsim tuvākajās nedēļās. Aktuāls ir jautājums, vai veidosies trīs, vai četru partiju koalīcija.

Un uz kāda ministra amatu “Progresīvie” piesakās šajās valdības veidošanas sarunās?

Kāpēc tikai uz kāda viena ministra amatu? Mūsu desmit balsis Saeimā nebūt nav divreiz mazāk nekā 13 balsis Nacionālajai apvienībai un 15 balsis Apvienotajam sarakstam. Mēs stāsimies tikai tādā koalīcijā, kur vietas valdībā tiek sadalītas godīgi un mēs jutīsimies kā pilnvērtīgi partneri. Ja nē, tad būsim pilnvērtīga opozīcija. Šobrīd galvenais ir jautājums par koalīcijas partiju skaitu, bet nozaru ministriju sadalījums nāks pēc tam.

Vai jūs starp saviem biedriem un uzticības personām spētu atrast ministru jebkurai nozarei atbilstoši Latvijā pieņemtajam nozaru dalījumam starp ministrijām?

Paliek spēkā priekšvēlēšanu kampaņas apgalvojums, ka mūsu ēnu kabinets ir aizpildīts ar visu ministru posteņiem. Tātad vismaz viens cienīgs kandidāts katrai ministrijai mums ir.

Kandidāti jūsuprāt cienīgi, vai tādi, kuri spētu uzspiest savu gribu arī tiem, kam “Progresīvo” idejas ir vienaldzīgas vai šķiet aplamas?

Katras vēlēšanas atklāj harizmātiskus tēlus, pat ja ne visus no tiem ievēlē Saeimā. No citām partijām mēs atšķiramies ar to, ka mūsu cilvēki savās nozarēs ir labāk pazīstami nekā plašsaziņas līdzekļos. Piemēram, vides sektorā, mūsdienīgas uzņēmējdarbības veidošanā, korupcijas novēršanā. Šīs tēmas bija pamatā mūsu panākumiem Rīgas domes vēlēšanās. Mūsu tēma ir arī labklājība. To tikai pēc gadiem varēs novērtēt, kā budžeta palielināšana labklājības nozarei, sociālo darbinieku un pedagogu algām, bērnudārzu atjaunošanā dos ieguldījumu ne tikai demogrāfijā, bet arī ekonomikā.

Tātad no vieniem ņemsiet un otriem dosiet atbilstoši kreisās dogmatikas mācībai.

Pašvaldībās mēs esam radījuši jaunus pakalpojumus ģimenēm, kurā ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Ja atbalsta nav, tad vecākiem šādu bērnu cieņpilna aprūpēšana ir pilnas slodzes darbs. Ja atbalsts ir, tad vecāki iegūst laiku sev un var saglabāt vietu profesijā. Tad viņi nenonāk līdz jautājumam par bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, kas sabiedrībai izmaksā dārgi, pat nerunājot par morāliem zaudējumiem. Tāpat cīņa pret korupciju sabiedrībai atmaksājas, ko pierādīja Rīgas domes pārvēlēšana. Tika nepieļauta atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidošana, kuras nodoms iekustināja pašvaldības domes pārvēlēšanu. Tika pārtraukta pašvaldības ūdens tirgošana plastmasas pudelēs.

Un “Rīgas ūdens” neiegūtie ieņēmumi no šīm pudelēm aizvietoti ar krāna ūdens tarifu palielināšanu.

Jautājums ir ne tikai par tarifiem, bet arī par korupciju. Dzīve bez korupcijas vienmēr izmaksā lētāk. "Aqua Riga” nebūt nebija rentabls uzņēmums.

Tik un tā jums tagad jātaisnojas, ka kārtējie cīnītāji pret korupciju nav ņēmuši atlīdzību par konkurenta novākšanu no tiem, kas lej plastmasas pudelēs Mangaļu vai Ķekavas ūdeni.

Jā, nedaudz ironiski sanāk, ka par kreisu dēvēta partija atbalstīja godīgu konkurenci un brīvo tirgu.

Kas, jūsuprāt, ir pirmie un paši svarīgākie uzdevumi nākamajai Latvijas valdībai?

Dažādas lietas saistībā ar valsts drošību. Militārā ziņā kvalitatīva un caurskatāma Valsts aizsardzības dienesta izveide. Jautājums par energoneatkarību, kas prasa caurskatāmus un kvalitatīvus ieguldījumus. 14. Saeimas vēlētāju balsu sadalījums pievērš uzmanību integrācijas jautājumam kā ļoti svarīgam. Tādā sakarā mūsu piedāvājums mācībām latviešu valodā jau no pirmsskolas iestādēm.

Nacionālā apvienība izlasīs šos vārdus un sapratīs, cik lieliski jūs varat sabloķēties.

Valodas mācīšanu nevar skatīt atrauti no citām problēmām izglītības nozarē. Dažas nedēļas pirms vēlēšanām draudēja pedagogu streiks, kas iekustināja jautājumus par pedagogu atalgojumu, par palīgpersonālu un vēl citām lietām. Tas ir valsts interesēs, lai skolotāji būtu pēc iespējas labāki.

Skaistas runas valstī, kur pēdējie matemātikas skolotāji aizies pensijā vai nomirs dažu turpmāko gadu laikā.

Tagad sāksim darīt.

Ko darīt? Stāstu par matemātikas skolotājiem ņemu no priekšvēlēšanu diskusijas, kurā jūsu Antoņinas Ņenaševas kundze uzstājās tikpat bezpalīdzīgi kā visu pārējo tur uzaicināto partiju pārstāvji.

Visas problēmas ir savā ziņā saistītas.

Ļoti, ļoti cieši saistītas un pat sapītas.

Daudzi kritizējami lēmumi uzkrājušies pēdējo 30 gadu laikā, bet pamatlietas ir pareizas. Tā ir Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā un NATO. Mēs varam mācīties no pozitīvajiem ārzemju piemēriem. Tas būtu “Progresīvo” pienesums valdībā. Priekšvēlēšanu debatēs [“Progresīvo” premjera kandidāts Kaspars] Briškens uzsvēra, ka, piemēram, Zviedrijā ir nevis lieliska infrastruktūra tāpēc, ka Zviedrija ir bagāta, bet Zviedrija ir bagāta tāpēc, ka tai ir lieliska infrastruktūra.

Un 337 jaundzimušie Muhamedi 2021. gadā.

Jūs jautājat par imigrāciju?

Jautāju par to, kādi cilvēki ir spējīgi lielisko infrastruktūru Zviedrijā uzturēt un Latvijā - izbūvēt.

Mūžizglītība ir laba lieta.

Kā lozungs vai kā realitāte?

Ja ir pietiekami pārticīgi apstākļi un citi nosacījumi, tad realitāte. Ja tādu apstākļu nav, tad nav arī domu par pārkvalificēšanos.

Pārticība nenovērš cilvēku fizisko un intelektuālo spēju zudumu indivīdiem un sabiedrībai līdz ar novecošanu.

Cilvēkam ir jāiemācās mācīties tehnoloģijas, kas attīstās nepārtraukti. No imigrācijas mēs pieļautu kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu, bet visu laiku paturot vērā valsts drošības intereses. Zviedrijas piesaukšana par piemēru nenozīmē, ka no tās viss jāpārkopē. Piemēri mēdz rādīt gan to, kā vajag, gan to, kā nevajag rīkoties. Tomēr nevajag baidīties, ka jebkurš ieceļotājs apdraudēs nacionālo identitāti. Vai tad es kādu apdraudēju tad, kas mācījos Nīderlandē?

Nīderlandē nē, bet latviešus gan jūs apdraudat ar ārzemēs savāktām gudrībām!

Mūsu atbalstītāju vidū ir daudz jauniešu, kuri mācījušies ārzemēs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šai grupai “Progresīvo” personā ir jābūt pārstāvētai Saeimā un valdībā.

Vai šī grupa ir vismaz kaut cik derīga jūsu proponētajam Valsts aizsardzības dienestam?

Jā, mūsu partijā ir zemessargi un jaunsargi arī instruktoru līmenī. Skaidrs, ka mūsu konkurenti mēģināja izmantot mūsu priekšlikumus Valsts aizsardzības dienesta uzlabošanai tā, ka mēs esot pret šo dienestu. Nē, mēs esam par dienestu, bet ar lielāku uzsvaru uz starptautisko sadarbību Baltijas jūras reģionā, uz jauniešu iespējām dienestā apgūt digitālās prasmes, uz sabiedrības integrāciju, iesaistot dienestā arī jaunas sievietes.

Integrāciju dzimumu vai tautību nozīmē?

Dzimumu nozīmē.

Tuvojoties mūsu sarunas nobeigumam, iezīmējiet, lūdzu, robežas jūsu tieksmei pārdalīt citu naudu un mantu.

Nepiekrītu, ka mēs būtu pārdalītāji. Labāks apzīmējums ir līdzsvarotāji - dzīves līmeņa līdzsvarotāji. Kamēr ienākumu nevienlīdzība ir tik liela kā Latvijā, kamēr trūks matemātikas skolotāju un citu vajadzīgu profesiju darbinieku, tikmēr liela sabiedrības daļa būs apbēdināta par Latviju.

Kādus mērķus 14. Saeimas pilnvaru laikam “Progresīvie” uzskata par sasniedzamiem jau ar to vien, ka iepriekš jūsu Saeimā nebija, bet tagad jūs tur esat?

Ja nāksies palikt opozīcijā, tad ienesīsim vai paātrināsim Saeimā “asinsriti” - konstruktīvu kritiku un atklātību lēmumu pieņemšanā. Mums ir tādi pieredzējuši profesionāļi kā Andris Sprūds par aizsardzību vai ārlietām, kā Skaidrīte Ābrama par ekonomiku, kā Edmunds Cepurītis par enerģētiku, vidi un mājokļiem, kuri būs noderīgi gan koalīcijā, gan opozīcijā. Greizsirdīgi nebūsim, ja citi realizēs mūsu idejas tā, kā mēs to vēlamies.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.