Oktobra vidū Latviju pāršalca ziņas, ka daži pedagogi algā saņēmuši par vairākiem desmitiem vai pat simtiem eiro mazāk nekā cerēts. Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sarunām puses nav nonākušas līdz kopīgam redzējumam par iemesliem finansējuma trūkumam pedagogu algu pieaugumam. LIZDA pieprasījusi skaidrojumu par budžeta līdzekļu piešķīrumu mērķdotācijai un tās aprēķināšanas kārtību. Tāpat joprojām Latvijas skolās liela problēma ir vardarbība. Šīs tēmas sarunā ar "Neatkarīgo" aktualizēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Kā galvenie iemesli vietām fiksētajam skolotāju atalgojuma samazinājumam no IZM puses tika minēti skolēnu skaita vai darba slodzes samazinājums. Vai tas tiešām tā ir?
Pirmkārt, mēs uzskatām, ka nacionālā līmenī ir izmantota nepareiza metodika, kā šo finansējumu dalīja. Otrkārt, pašvaldību līmenī bija pašvaldības, kuras nekorekti piemēroja Ministru kabineta noteikumus.
Bet trešā iemeslu grupa ir individuāla, lai gan ir arī līdzīgi iemesli, kā, piemēram, bērnu skaita samazināšanās, vai arī pašvaldības pārdalīja naudu, kuru bija apsolījušas pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāju algu palielināšanai, tajā pašā laikā samazinot viņiem slodzi.
Janvārī piešķirtā valsts budžeta mērķdotācija izmantota likmes paaugstināšanai, nevis darba slodzes balansēšanai. Tāpat atsevišķas pašvaldības samazinājušas savus ieguldījumus pedagogu darba samaksai, kā arī tās pārdala valsts mērķdotāciju. Arodbiedrība neizslēdz iespēju, ka piešķirtais finansējums atalgojumam no septembra līdz decembrim ir par 12,47 miljoniem eiro mazāks nekā būtu nepieciešams.
Nekur nacionālā līmenī neredzējām tam skaidrojumu.
Vienkārši runājot, visos trijos līmeņos ir viena problēma - aprēķiniem oficiāli ir nepamatoti izmantota vecā aprēķinu metodika, neskatoties uz to, ka apstākļi ir mainījušies.
Nauda bija jādod slodžu balansēšanai, jo ir tā, ka, piemēram, vienas stundas darba samaksa bija desmit eiro, bet nebija apmaksāti visi skolotāja veiktie pienākumi, un tos tagad apmaksāja, piemērojot zemāko likmi. Skolotājiem vispār nebūtu jādomā par šādām lietām, tikai jādara savs darbs.
Vai šajā gadījumā nenostrādāja arī cilvēciskais faktors? Pēdējā laikā IZM nomainījušies daudzi ierēdņi.
Arī tas ir viens no iemesliem. IZM tiešām ir liela kadru mainība, un tas ietekmē ministrijas profesionālo kapacitāti. Darba veikšanai tika piesaistīti jauni speciālisti, bet bija taču iespēja aicināt palīgā arī Finanšu ministrijas speciālistus. Ja ir pieļauta kļūda, tad atzīstam to un labojam.
Tā nav pirmā reize, es varētu minēt vairākus piemērus, bet IZM vainīgie vienmēr ir ārpusē. Nav bijusi kļūdu atzīšana nacionālā līmenī. Tā ir problēma jau daudzus gadus. Ja ieviešam ko jaunu, ir normāli, ja ir kļūdas, bet šeit mēs saskaramies ar totālu kļūdas noliegšanu.
LIZDA paziņojumā savā mājaslapā pauž, ka aprēķinu kļūdas pamatā ir nekorekta aprēķinu metodika. Vai varat paskaidrot sīkāk?
LIZDA vērsusies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, IZM, Finanšu ministrijā, kā arī ir informējusi Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Izglītības vadītāju asociāciju par savu redzējumu par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai.
LIZDA ieskatā viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc mērķdotācijas apmērs varētu būt neatbilstošs, ir nekorekta mērķdotācijas vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķināšanas metodika. LIZDA norāda, ka nav pieļaujama pedagoga darba stundas apmaksas vērtības samazināšanās, palielinot kopējo darba stundu skaitu un nenodrošinot atbilstošu finansējumu.
Turklāt jānorāda, ka mērķdotācijas apmēra vienam mēnesim uz vienu izglītojamo aprēķina metodikai par pamatu tika ņemta Rīgas valstspilsētas pašvaldība, kurai jau 2016. gada reformas ietvaros par pedagogu darba samaksu netika piemērots atbilstošs koeficients valsts budžeta mērķdotācijas aprēķinam.
Mērķdotācijas aprēķinam tiek izmantots reģionālais koeficients, ko nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumu nr. 376 24. punkts "24. Lai mazinātu pašvaldībām aprēķinātās mērķdotācijas atšķirības, 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā šo noteikumu 6. punktā norādītais reģionālais koeficients tiek koriģēts un mērķdotācijas aprēķinā ministrija piemēro izlīdzināšanas koeficientu, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu…".
Rosinām pārbaudīt, vai MK noteikumos iepriekš izstrādātā formula tiek atbilstoši piemērota jauniem apstākļiem, kas paredz ne tikai zemākās darba algas likmes paaugstināšanu, bet šajā mācību gadā arī darba slodzes balansēšanu.
Tādējādi LIZDA lūdz steidzamības kārtā izvērtēt valsts budžeta mērķdotācijas pedagogu darba samaksai aprēķināšanas metodikas atbilstību, veikt mērķdotācijas pārrēķinu un nodrošināt iztrūkstošo finansējumu.
Uz šīs no iepriekšējās izglītības ministres mantotās jau sākotnēji nekorekti izstrādātās metodikas pamata būvē nākamo, un pašreizējā izglītības ministre ieviesusi vēl savas inovācijas. Tā sanāk problēmu tikai padziļināt. Metodika ir jāmaina. Un nedrīkst būt tā, ka skolotāji tikai oktobra vidū uzzina savu jauno algu.
Gaidām atbildi no IZM. Ministrija nevarēja mums atbildēt uz jautājumu, cik izmaksā viens skolēns, kāda finansējuma daļa ir slodžu balansēšanai un kāda daļa algām. Uz šiem jautājumiem neviens nevar atbildēt, un tas ir ļoti skumji. IZM uz tikšanos atnāca nesagatavota, tāpēc mēs lūdzam izvērtējumu.
IZM gan ir apgalvojusi, ka "mēs šobrīd runājam par 2% skolotāju, kuriem esam definējuši problēmas". Varbūt uztraukumam nav pamata un problēma nemaz nav tik liela?
Skolotāji saņēma no dažiem desmitiem līdz simtiem eiro mazāk. Tā patiešām bija. Arodbiedrība nevar nosaukt precīzu skolotāju skaitu, jo tai nav pieejas datiem Valsts izglītības informācijas sistēmā. Šie iemesli ir jānovērš zibenīgi, jo ažiotāža rada nestabilitāti izglītības sistēmā un grauj skolotāja profesijas prestižu.
LIZDA uzskata, ka tie nav tikai divi procenti. Ir vairāk. Šis skaits noteikti ir lielāks. Profesionālās ievirzes izglītībai sportā nav iedoti 14% slodzes apmaksai. Patlaban esam apzinājuši 43 profesionālās ievirzes sportā izglītības iestādes.
Ir jāpārskata viena skolēna izmaksas. Arodbiedrība ir pārliecināta, ka tās nav pietiekamas, lai paaugstinātu zemāko darba samaksas likmi un balansētu darba slodzi.
Aicinu pedagogus nesamierināties ar atalgojuma samazinājumu, to izrunājot ar izglītības iestādes vadītāju vai pašvaldības līmenī. Pedagogam, neraugoties uz to, vai tā ir liela skola vai maza, nav jābūt upurim nekorektas metodikas pielietošanā un nav jāsamierinās ar darba algas samazinājumu.
Ar kādu izglītībā svarīgu problēmu risināšanu vēl patlaban nodarbojas LIZDA? Samilzusi problēma ir vardarbība skolās.
Tagad cenšamies, nodarbojamies ar vardarbības mazināšanu skolās, bet ir ļoti grūti. Strādājam pie tā, lai palielinātu vecāku atbildību. Strādājam kopā ar Tiesībsarga biroju, Valsts darba inspekciju. Domājam par jauno pedagogu aizsardzību, jaunām pedagogu izglītības programmām augstskolās. Pedagogu tiesības, vardarbības mazināšana, vakanču samazināšana, jauno pedagogu atbalsts, tiesību akti, fiziski un emocionāli drošas skolas vides veidošana, skolotāju algas, slodzes - tie ir jautājumi, ar kuru risināšanu mēs nodarbojamies.
Jā, mēs saņemam signālus par vardarbību skolās. Tā pastāv, bet daudzi pedagogi atsakās publiski par to runāt. Pēdējā laikā medijos vai katru nedēļu parādās kāds satraucošs gadījums, bet pozitīvā tendence ir tāda, ka sabiedrība kļūst aktīvāka un iestājas pret vardarbību.
No IZM gaidām topošos grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā par somu pārbaudi, lai novērstu nelegālu lietu un vielu ienešanu skolās.
Gaidām arī grozījumus MK noteikumos, kas attiektos uz drošību skolā, kas paredzētu, ka izglītības iestādes vadītājs kopā ar pašvaldību varētu lemt, ka varmāka mācītos ārpus skolas.
Šobrīd vecāku atbildība izpaliek. Lai skolās uz vietas atrisinātu vardarbības problēmas, nav attiecīgu tiesību aktu. Jāmaina arī iekšējā uzvedības kultūra skolās.
Šobrīd publiski vairāk ir izskanējuši gadījumi par bērnu savstarpējo vardarbību vienam pret otru, kaušanos, klasesbiedru apcelšanu, pazemošanu, mobingu un bulingu. Vai skolās pastāv arī skolēnu vardarbība pret skolotājiem?
Jā, ir emocionālā vardarbība. Skolēni skolotājus aizskar ar vārdiem, žestiem, ķermeņa valodu. Mēs strādājam pie tā, lai izglītības darbinieku vidū nepalielinātos "imunitāte" pret šāda veida vardarbību, lai skolotāji nesamierinās ar to. Kāpēc no tās grūti tikt vaļā? Tāpēc, ka ir nesodāmības sajūta, vecāku neiesaistīšanās. Skolu kolektīvos tas iekšēji ir jāpārrunā.
Ir arī fiziska vardarbība pret skolotājiem, piemēram, viņus pagrūž. Tāpat veselības problēmu dēļ, bet ne tikai, bērni skolotājiem skrāpē, kož, sit, met ar šķērēm. Bet neviens par to skaļi negrib runāt. Jo tad uzzinās mediji, cietīs skolas prestižs, direktori to negrib atbalstīt. Bet klusēšana nāk atpakaļ kā bumerangs ar vēl lielākām problēmām.
Priecē tas, ka pašvaldības un augstskolas ir sākušas runāt par vardarbību skolās. Nesen Liepājas augstskolā notika konference par šo tēmu. Bet runāšanas ir stipri par daudz, jādara. Ir reāli jāpalielina bērnu un vecāku atbildība un jāparedz augstāks atbildības līmenis, ja vardarbība atkārtojas.
UZZIŅA. Valdība 21. aprīlī apstiprināja IZM iesniegtos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogus, zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākā darba algas likme no 1. septembra ir 1240 eiro jeb par 15,8% vairāk nekā pagājušajā mācību gadā. Pašreizējais pedagogu algas palielināšanas grafiks paredz nevienlīdzības mazināšanu starp pirmsskolas un vispārējās izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, kas radusies atšķirīgo slodžu dēļ - pirmsskolas izglītības pedagogu slodze ir 40 darba stundas nedēļā, savukārt pārējiem pedagogiem no 1. septembra noteiktā darba slodze ir 36 darba stundas nedēļā.
Kopumā zemākās darba samaksas paaugstināšanai un slodžu sabalansēšanai piešķirti 98 miljoni eiro. No tiem 20 miljoni piešķirti septembrī.
Atbilstoši IZM rīcībā esošiem datiem, zemākā noteiktā darba samaksas likme 8,50 eiro ir noteikta 35% izglītības iestāžu. 41,6% izglītības iestāžu darba samaksas likme noteikta 8,50 līdz 10 eiro, bet 18,5% izglītības iestāžu - 10 līdz 11,50 eiro. Darba samaksas likme lielāka par 11,50 eiro noteikta 4,7% izglītības iestāžu.
Vidējā vienas stundas likme valstī ir 9,63 eiro, un vidējā algas likme bez piemaksām skolotājam - 1392,59 eiro. Savukārt ar piemaksām pedagogi saņem vidēji 1478,99 eiro.
IZM Izglītības departamenta direktores Edītes Kanaviņas ieskatā piemaksām ir novirzīts "pietiekami liels finansējums", lai saglabātu slodzes sadalījumu - 35% citiem pienākumiem, bet 65% kontaktstundām.
Avots: LETA
