Ilga Kreituse: Nav koalīcijas valdība, ir "Jaunās vienotības" valdība

© Foto: Gatis Gierts/F64

Šīs nedēļas notikumi mudina atgādināt par mūsu koalīcijas ciešo saliedētību un viedokļu vienprātību.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi. Pēdējā no tām acīmredzot nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde - FM pārraudzībā. Viena koalīcijas partnera pārziņā nonāk ietekmīga tiesībsargājošā struktūra ar izziņas un operatīvās darbības tiesībām, bet pārējie divi koalīcijas partneri uz to laiski noskatās un neko sev par to nepieprasa. Kaut kas tāds Latvijas politikā sen nav pieredzēts. Ko par to domā politisko procesu analītiķi - ekspresintervija ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori, politoloģi Ilgu Kreitusi.

Kā vērtējat valdības ieceri atdalīt Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi no Valsts ieņēmumu dienesta?

Ar vienu šādu gājienu visas problēmas neatrisināt. Jautājums ir par pašu muitas darbību, par šīs darbības pakļautības principiem, turklāt tiem, kas to visu realizē, jābūt represīvās sistēmas ieročiem. Bet, jo vairāk sastāvdaļās sadalās, jo grūtāk realizēt kontroli, līdz ar to ir sarežģītāk konstatēt un novērst koruptīvās saites. Varu vien izteikt cerību, ka Jaunzemes kundze (Ieva Jaunzeme, VID esošā ģenerāldirektore - E.V.) nebūs jaunās, atdalītās struktūras vadītāja.

Ja pareizi saprotam, Nodokļu un muitas policija nonāks finanšu ministra Arvila Ašeradena paspārnē. Vai tas nozīmē, ka pieaugs “Jaunās vienotības” (JV) muskuļu masa?

Tas ir viennozīmīgi. Tiek koncentrēta finanšu kontrole, un tā ne tikai pieaugs, bet arī nostiprināsies. Koalīcijas pārējie spēki - ZZS un “Progresīvie” - ir tikai tāds pielikums, kam ļauj eksistēt tikai tik ilgi, cik viņi nerunā pretim. Tiklīdz sāk runāt pretim, viņiem iesaka pievērties. Uzskatu, ka “Jaunā vienotība” ir savveida monovara Latvijā.

Šī situācija veicina tādu elementu kā Briškens pārliecību, ka viņš ir neaizskarams, jo JV viņam ir uzticējusies. Viņš domā, ka ir vajadzīgs “Jaunajai vienotībai” un līdz ar to viņš var nedarīt neko vai darīt galīgas aplamības. Runāt par kaut kādu koalīcijas valdību ir lieki. Patiesībā ir “Jaunās vienotības” valdība, kas tika izveidota jau pagājušajā Saeimā, tagad nostiprinot pozīcijas visās svarīgākajās jomās.

Arī ZZS neko nesaka, izņemot to, ka pēkšņi sāk nepiekrist skolu reformai.

Arī izglītības ministre Čakša jau sāk runāt, ka reformas nosacījumi jāmaina, ka reforma jāatliek uz gadu utt. ZZS sāk protestēt tad, kad citi to jau ir izdarījuši: skrien no muguras un sauc “es arī, es arī”. ZZS kā politiskais spēks ir degradējies. Viņi var protestēt vai neprotestēt, bet par viņu degradācijas augstāko pakāpi es nosauktu Oļegu Burovu.

Bet viņš taču nav “zaļzemniekos”.

Burova partijas pārstāve ir Eiroparlamenta deputāta kandidāte ZZS sarakstā. “Saskaņas” rudimenta, partijas “Gods kalpot Rīgai” valdes locekle Diāna Novicka.

Vai visi šie “interesantie” notikumi neliecina par to, ka koalīcijā varētu parādīties plaisa?

Šajā koalīcijā nekādas plaisas neparādīsies. “Zaļzemniekiem” un “Progresīvajiem” tas ir dzīvības un nāves jautājums: palikt koalīcijā. Ja viņus izmetīs no koalīcijas, kas tad viņi būs? “Zaļzemnieki” savu vēlētāju acīs būs vienkārši nodevēji, jo balsoja par Stambulas konvenciju, viņi būs bez varas, viņi būs nekas.

Kādreiz teica: “Saku - Ļeņins, domāju - partija.” Tagad var teikt: “Saku - partija, domāju - Lembergs” un “Nav Lemberga - nav partijas”. Izrādās, ka viņi paši kā struktūrvienība ir vienkārši kā salikums no cilvēkiem, kuriem gribas pasēdēt ministru krēslos.

Bet jūsu pieminētais Briškens - viņš gadījumā nav tāds atspārdāmais materiāls, sak, lai jau viņu spārda, visi tam pievērš uzmanību, bet mēs tikmēr varam nodarboties ar svarīgākām lietām.

Es tā neteiktu. Zināt, ir tā dēvētie sparinga partneri. Un Briškens ir JV sparinga partneris. Viņu dauza, jā, bet viņš to neņem galvā, jo viņš ir no tiem, kam tu vari uzspļaut, bet viņš teiks: vai, tā jau dievišķā rasa! Viņš ir apmierināts ar situāciju, jo atrodas tur, kur atrodas. Tāda veiksmīga saspēle - āksta un karaļa saspēle.

Tas, kas notiek valdībā, būtu komiski, ja tas nebūtu tik traģiski. Kaut vai ar to pašu “Latvijas pastu”. Viens pasta padomes loceklis var vizināties uz Šveici par 25 000 eiro - tas esot bijis mācību komandējums. Šoreiz “Jaunajai vienotībai” ir iespēja parādīt mugurkaulu un uztaisīt precedentu: pieprasīt, lai šis pasta padomes loceklis atmaksā naudu atpakaļ Valsts kasē.

Diez vai JV to darīs.

Kas viņiem traucē to darīt? Pildspalvā tintes nav? Par Kariņa lidojumiem JV atrada simtiem attaisnojumu, bet šeit ir konkrēta summa, kas iztērēta privātās interesēs. Ja jau reiz ir vēlme parādīt labo gribu, tad - bez liekas vilkšanas garumā ir iespēja to izdarīt.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais