Vēja parku turbīnas – vai patiesi ilgtspējīga enerģija ar minimālu kaitējumu videi?

© Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Tiks vai netiks ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi un viņu bažas par vēja parku ietekmi uz dabu un cilvēku labklājību, cik izmaksās vēja parki un vai tie sevi atpelnīs, vai nesanāks kā ar pasažieru vilcieniem – zemā temperatūrā tie pārstās strādāt, kādus labumus saņems pašvaldības, kurās vēja parki tiks uzstādīti – par šīm un citām tēmām “Neatkarīgās” intervija ar valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” valdes priekšsēdētāju Jāni Urtānu.

Ar ko šobrīd nodarbojas “Latvijas vēja parki” - projektē vēja parkus, veic teritoriju izpēti vai jau būvē vēja ģeneratorus?

Saskaņā ar Ministru kabineta 28.11.2023. lēmumu SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) ir piešķirtas apbūves tiesības vairākās Latvijas teritorijās: Ventspils novadā divas teritorijas, un vēl teritorijas Bauskas, Ķekavas, Ogres, Aizkraukles, Limbažu, Valmieras, Valkas, Balvu un Ludzas novados. Teritoriju kopējā platība - gandrīz 40 000 hektāru. Tās ir izpētes, nevis būvniecības teritorijas. Pašreiz notiek ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), tiek piesaistīti dažādi eksperti - ornitologi, biotopu pētnieki un sēņu eksperti, arī ainavu eksperti.

Apjomu, kas katrā teritorijā jāpēta, nosaka Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB), izsniedzot IVN programmu. Tās ietvaros tiek izvērtēta ietekme uz dabu un sabiedrību. Izpēte notiek ilgtermiņā. Piemēram, ja runājam par putniem, tad vēja parku ietekmes izpēte uz putnu migrāciju ilgst divas sezonas. Kad ir saņemti visu ekspertu atzinumi, tiek sagatavots IVN ziņojums. Tas tiek iesniegts Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). DAP pieņem gala lēmumu par nepieciešamajiem kompensējošajiem pasākumiem vai ierobežojumiem konkrētā vēja parka teritorijā ne vien projekta īstenošanas stadijā, bet arī vēja parka ekspluatācijas laikā.

Kāda ir projektētā iegūstamās enerģijas jauda šajos 40 000 hektāru?

Projektētā jauda ir 800 MW. Tās ir 120 līdz 122 turbīnas. Saražotais apjoms varētu būt 2,5 TWh gadā - tie būs aptuveni 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa, salīdzinājumam - Pļaviņu HES jauda ir 922 MW. Pēc 2022. gada datiem, šie 30% atbilst tam apjomam, ko Latvija šobrīd importē no citām valstīm.

Vēja parks enerģiju var saražot, ja pūš vējš. Taču tad jau visi, gan Eiropā, gan Skandināvijā, ražo enerģiju. Bet kad nav vēja, tad rodas problēma - vai ir domāts par saražotās jaudas akumulāciju?

Par jaudu uzkrāšanu ir domāts. IVN programmās esam pieteikuši ne tikai turbīnas, bet arī bateriju izvietošanu. Kad nonāksim pie gala aprēķiniem katram konkrētajam parkam, noteikti izvērtēsim bateriju izvietojuma ekonomisko pamatojumu. Ja tiks pieņemts pozitīvs lēmums, baterijas tiks izvietotas pie apakšstacijām.

Kādi ir projekta realizācijas termiņi?

Ir plānots pietiekami liels būvniecības apjoms. Tādēļ tas ir jāsadala pa posmiem noteiktā laika grafikā. Viens aspekts ir būvniecības jaudas kapacitāte, otrs - turbīnu ražotāju un piegādātāju spējas, vēl jāņem vērā arī apakšstaciju ražotāju iespējas. Vienā gadā tik lielu apjomu realizēt nav iespējams, līdz ar to pirmās teritorijas, kurās vēja parki varētu uzsākt darbu, ir Limbaži, Valmiera un Valka. Šo vēja parku ekspluatācijas uzsākšanas termiņš, izejot no aprēķiniem un laika grafika, ir 2028. gads.

Par iecerēto vēja parku Limbažu novadā līdz mums jau ir nonākušas tautas pretenzijas. Vai varat apgalvot, ka netiks skartas Vidzemes lībiešu svētvietas un apskādēta daba?

Svētvietas noteikti netiks skartas, un turbīnas šajās vietās netiks uzstādītas. Tas nozīmē, ka nebūs turbīnu tiešas ietekmes nedz uz lībiešu svētvietām, nedz uz tuvumā esošajām ūdenstilpēm. Lai to nodrošinātu, tiek turpināta ietekmes uz vidi izpēte. Raugoties no ainavas izmaiņu viedokļa - jā, turbīnas būs redzamas, bet arī šeit eksperti turpina strādāt, lai nodrošinātu, ka ietekme uz ainavu tomēr būtu pēc iespējas mazāka.

Foto: Dmitrijs Suļžics/MN

Vai sabiedriskā apspriešana tiks organizēta, balstoties uz esošajiem standartiem? Tautai būs iespējas paust viedokļus?

Pilnīgi noteikti. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana notika attālināti, ņemot vērā likuma prasības. Turpmāk sabiedriskā apspriešana notiks klātienē. Savlaicīgi informēsim cilvēkus. Informācija par apspriešanas laiku un vietu tiks publicēta gan vietējos laikrakstos, gan būs pieejama pašvaldībā.

Likums nosaka, ka ir sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kad sabiedrība tiek informēta par plānoto ieceri, un ir noslēguma sabiedriskā apspriešana, kad ir veiktas visas izpētes, attiecīgi sabiedrība tiek informēta par IVN rezultātiem.

Lai veicinātu sabiedrības iesaisti, esam izveidojuši papildus likumā noteiktajām sabiedriskajām apspriešanām arī darba grupas par šādiem tematiem: 1) ainavas, 2) biodaudzveidība, 3) sociālais aspekts, ekonomika un klimats, 4) fizikālās ietekmes. Darba grupu sanāksmes tiek organizētas nevis darba laikā, bet pēc tā, lai cilvēkiem nebūtu šķēršļu piedalīties.

Un to darāt tāpēc, lai sabiedrības viedokli noskaņotu projektam draudzīgāku?

Jā, tieši tā. Tieši tāpēc esam izveidojuši iepriekšminētās darba grupas, kuru nepieciešamība nav noteikta normatīvajos aktos, bet ir ļoti svarīga, lai sabiedrībai būtu iespējams iegūt vairāk informācijas par ieceri, kā arī kliedēt iedzīvotāju šaubas.

Ko domājat ar fizikālajām ietekmēm?

Skaņa, mirgošana un iespējamā vibrācija - IVN ietvaros visi šie jautājumi tiek modelēti. Zinot tehniskos parametrus, tiek mērīts, kāds būs skaņas stiprums. Minimālais attālums, cik tālu no sabiedriskajām un dzīvojamām ēkām var izvietot turbīnas, ir noteikts normatīvajos aktos, proti, tie ir 800 metri. Šis skaitlis nav likumā nostiprināts "no gaisa". Tas ir noteikts, balstoties uz Eiropas pētījumiem, kur pieredze vēja elektrostaciju ekspluatācijā ir daudz lielāka. Šis attālums jau ir ar tādu rezervi, kad pilnīgi noteikti nav turbīnas ietekmes nedz no tās skaņas, nedz no vibrācijas un mirgošanas. Ja modelēšanas rezultātā no mirgošanas ietekme tomēr rodas, tad turbīnu ir iespējams iestatīt tā, lai noteiktā laika posmā, kad saules stari spoguļojas rotorā un apspīd māju vai pagalmu, turbīna tiek izslēgta.

Varbūt vienkāršāk ir kompensēt mājas saimnieka ciešanas ar nelielu, bet taisnīgu samaksu?

Nē. Mēs uzskatām, ja šāds efekts ir, tad ilgtermiņā tas var atstāt iespaidu uz cilvēku labbūtību. Tāpēc šādu vienošanos nepraktizēsim. Bet strādāsim, lai ietekmi novērstu. LVP mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu elektroenerģijas ražošanu. Taču maksājumi sabiedrībai būs - runa ir par maksājumiem vietējām kopienām, un tam būs paredzēti īpaši MK noteikumi, kuriem jābūt izstrādātiem līdz šī gada vidum. Tos izstrādā Klimata un enerģētikas ministrija. Prognozētais modelis ir tāds, ka vietējās kopienas saņems naudu no vēja elektrostacijām atkarībā no turbīnu jaudas. Ja uz pašvaldības zemes būs desmit turbīnas ar kopējo ražošanas jaudu, teiksim, 60 megavati, tad, pareizinot ar konkrētu naudas vienību, veidosies budžets, ko vietējā kopiena atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajai kārtībai ik gadu saņems.

Kad tiks uzbūvētas un palaistas ekspluatācijā vēja turbīnas, iedzīvotājiem elektrība tāpēc lētāka nepaliks, jo tā tiek laista caur biržu?

Jā, saražotā elektrība tiks tirgota biržā. Bet palūkosimies uz to citādi. Ir viens ražotājs, ir viena cena. Ir pieci ražotāji, ir pavisam cita cena. Kāda cena bija janvāra sākumā un janvāra beigās? Ļoti zemās temperatūras dēļ Somijā bija ierobežotas elektrības ražošanas jaudas, un cena uzlēca augšā. Ja mums būtu pietiekams ražošanas apjoms un mēs varētu kompensēt iztrūkumu, elektrības cenu svārstības nebūtu tik būtiskas. Savukārt 25. janvārī tika konstatēti bojājumi starpsavienojumā starp Somiju un Igauniju. Elektrības cena Somijā bija ap 17 eiro par megavatstundu, bet Baltijas valstu reģionā ap 117 eiro. Ja mums būtu bijušas pietiekamas elektroenerģijas ražošanas jaudas, cenu svārstības, iespējams, būtu, bet noteikti ne tik krasas.

Jautājums ir ne tikai par Latvijas iedzīvotajiem, bet arī par uzņēmējiem. Jāsaprot, ka ražojošajiem uzņēmumiem būtisks izmaksu postenis ir elektroenerģija, un šīs izmaksas var samazināt, palielinot elektroenerģijas ražošanas jaudas. Tas savukārt palīdzēs mūsu uzņēmējiem kļūt konkurētspējīgiem gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos.

Visticamāk arvien biežāk kuģi, piemēram, ar Libērijas karogu vizināsies pa Baltijas jūru ar izlaistu enkuru un saraus elektrības, sakaru un gāzes infrastruktūru. Tas būs viens no kara elementiem.

Tieši tā. Ir dzirdēti apgalvojumi: izbūvēsim papildu savienojumus ar Skandināviju un laimīgi dzīvojam tālāk. Bet tā tas nestrādā. Mūsuprāt, problēma jārisina no abām pusēm: gan nodrošinot starpsavienojumus, gan nodrošinot ražošanas jaudu. Nav daudz veidu, kā mēs varam nodrošināt ražošanas jaudu. Viens: būvēt jaunu HES, jaunas HES būvniecības ietekme uz dabu būtu daudz lielāka nekā vēja elektrostacijas izbūve. Otrs: būvēt atomelektrostaciju. Bet, ņemot vērā visu izpētes, projektēšanas un būvniecības procesu, AES būvniecība varētu prasīt ļoti ilgu laiku.

Kādas varētu būt plānotās vēja parku izmaksas?

Pēc pašreizējiem aprēķiniem tas ir aptuveni viens miljards eiro par visu astoņu LVP vēja parku izbūvi.

Kad tās varētu sākt sevi atpelnīt?

Projekts būs atmaksājies pēc divdesmit gadiem.

Bet ir problēma: ierīču degradācija. Propelleri, ģeneratori, gultņi, elektroenerģiju uzkrājošie akumulatori. Tas viss pēc gadiem būs jāutilizē, un tas maksās naudu.

Tas ir ietverts tāmē. Aprēķinos ietverta arī turbīnu apkope, nolietojušos detaļu nomaiņa. Pēc turbīnu nodošanas ekspluatācijā tiks nodrošināta to tehniskā apkope un nolietojušos detaļu nomaiņa. Vienīgais, ko līdz šim nav bijis iespējams utilizēt, ir rotoru lāpstiņas. Bet, saskaņā ar pēdējo informāciju no ražotājiem, tuvāko divu gadu laikā tiks nodrošināta arī rotoru lāpstiņu utilizācija, tās pilnībā tiks pārstrādātas. Līdz ar to LVP izbūvētajos vēja parkos varēsim uzstādīt jau šādas - pilnībā utilizējamas turbīnas.

Tātad cikls varēs turpināties.

Jā. Apbūves tiesību līgums ar VAS “Latvijas valsts meži” (LVM) LVP ir noslēgts uz 30 gadiem, esam plānojuši veicināt atbilstošu normatīvo aktu grozījumu pieņemšanu, lai šo termiņu varētu pagarināt, tādā veidā nodrošinot vairākus turbīnu dzīves ciklus. Tas būs jāveic normatīvo aktu līmenī, un šie nosacījumi attiektos uz visiem vēja parku attīstītājiem LVM teritorijās. Pieņemot lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu, pērnā gada 28. novembrī Zemkopības ministrijai (ZM) tika uzdots izvērtēt LVM dalības lietderību LVP, kas pašreiz ir procesā.

Nesanāks tā kā ar pasažieru vilcieniem - izrādīsies, turbīnas jau mīnus desmit grādos sasalst kramā un negriežas, jo tās paredzētas Eiropas siltajām zemēm?

Nē. Noteikti nē. Tehniskajā specifikācijās esam paredzējuši iekļaut prasību pēc apsildāmām rotora lāpstiņām un apsildāmiem ģeneratora elementiem. Apsildāmās rotoru lāpstiņas novērsīs to apledošanu, savukārt apsildāmi ģeneratora elementi nodrošinās turbīnu ekspluatāciju zemā temperatūrā, tāpat turbīnas tiks aprīkotas ar autonomu ugunsdzēšanas sistēmu. Latvijas klimatiskie apstākļi tiks ņemti vērā, izvēloties konkrētus turbīnu modeļus.

Turbīnas tiks aprīkotas arī ar citām tehnoloģijām, piemēram, radariem un putnu atpazīšanas tehnoloģijām, tādā veidā nodrošinot turbīnas apturēšanu, ja turbīnai tuvosies putni vai konkrēta putnu suga. Savukārt teritorijās, kur tiks konstatēti, piemēram, sikspārņi, turbīnu darbību varēs ierobežot noteiktos laika apstākļos un stundās.

Miljards eiro - Arābu Emirātiem tā nebūtu nekāda lielā summa. Mums tā tomēr ir paliela nauda. No kurienes to ņemsim?

Tā noteikti nebūs budžeta nauda. Tie būs AS “Latvenergo” pašu vai arī piesaistītie līdzekļi.

Vai tas nesadārdzinās tarifus?

Noteikti nē. Elektrība tiks pārdota par biržas cenu. Nekādi OIK, nekāda "papildu rindiņa rēķinā". Atcerēsimies, ka elektroenerģijas tirgus Latvijā ir brīvs, un tas noteiks visu.

122 turbīnas - garšīgs pasūtījums. Kam tas tiks?

To mēs vēl nezinām. Jebkurā gadījumā tas būs publiskais iepirkums. Latvijā vēja turbīnas neražo, līdz ar to iepirkums būs starptautisks un pasūtījums tiks ārvalstu kompānijai, visdrīzāk, kādam no lielākajiem turbīnu ražotajiem. Mums ir bijušas sarunas ar lielākajiem turbīnu ražotājiem, un esam viņus skaidri informējuši, ka tas būs publisks iepirkums.

Latvijā neražo nevienu komponenti no vajadzīgās produkcijas?

Šobrīd diemžēl jāsaka - nē. Bet varu teikt, ka Latvijas uzņēmumiem būs iespēja piedalīties konkursos par turbīnu apkalpošanu pēc to nodošanas ekspluatācijā. Tā kā turbīnu izbūve saistīta ar ceļu, turbīnu pamatu, apakšstaciju un elektrolīniju izbūvi, mēs redzam aktīvu Latvijas uzņēmumu piedalīšanos šajos iepirkumos, kā arī redzam Latvijas ostu iespējas attīstīties, uzņemot lielgabarīta kravas.

Mūsu mērķis ir izveidot ilgtspējīgu elektroenerģijas ražošanu ar minimālu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais