Ar probācijas smalkajām psiholoģijas metodēm mēģina bērnus atgriezt ģimenēs

© Ekrānuzņēmums

Tā dēvētā Slokas dūrēja, 13 gadus vecā pusaudža aukstasinīgi veiktā vienaudža slepkavība iedzina izmisumā ne tikai traģēdijā iesaistīto tuviniekus. Pamatīgu emocionālo satricinājumu piedzīvoja ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji. Iezīmējās skarba problēma – kā konkrētām atbildīgām amatpersonām rīkoties ar pusaudzi, kura vecums nav pietiekams, lai viņu sodītu par slepkavību. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekli var piemērot bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadiem. Piespiedu līdzekļu mērķis ir orientēt bērnu uz sabiedrības interesēm atbilstošām vērtībām, palīdzot viņam atturēties no pretlikumīgām darbībām, kā arī integrēt sabiedrībā. Par to, kā tas notiek, “Neatkarīgās” saruna ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu.

Atbilstoši likumam bērniem, kuri nav sasnieguši 14 gadu vecumu, nevar piemērot kriminālatbildību. Līdz ar to viņi nevar tikt krimināli sodīti un viņiem piemēro audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Likuma "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" 6. pants nosaka, ka bērniem var piemērot šādus audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus: izteikt brīdinājumu; uzlikt par pienākumu atvainoties cietušajām personām, ja tās piekrīt tikties ar vainīgo; nodot bērnu galvojumā vecākiem vai aizbildņiem, kā arī citām personām, iestādēm vai organizācijām; uzlikt par pienākumu ar savu darbu novērst radītā kaitējuma sekas; bērnam, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un kuram ir ienākumi, - uzlikt par pienākumu atlīdzināt nodarīto zaudējumu; noteikt uzvedības ierobežojumus; uzlikt par pienākumu veikt sabiedrisko darbu; ievietot bērnu sociālās korekcijas izglītības iestādē; probācijas novērošana. Probācijas novērošana ir bērna uzvedības uzraudzība, kā arī bērna iesaistīšana viņa vecumam, psiholoģiskām īpašībām un attīstības līmenim piemērotā sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Šo audzinoša rakstura piespiedu līdzekli piemēro tiesa bērniem vecumā no 11 līdz 18 gadu vecumam jeb līdz pilngadības sasniegšanai uz laiku no viena līdz trīs gadiem. Probācijas novērošanu īsteno Valsts probācijas dienests.

Kā notiek probācijas novērošana?

Brīdī, kad bērnam tiek piemērota probācijas novērošana, mēs ar viņu tiekamies regulāri. Tikšanās intensitāti nosaka mūsu amatpersona. Primāri mēs veicam šī bērna izvērtējumu. No ASV esam pārņēmuši vienu no novērtējumiem, kuru izmanto ļoti daudzas iestādes ASV, un esam pielāgojuši to izmantošanai Latvijā. Ar ko ir svarīgs šis instruments? Tie ir 59 faktori pēc, kuriem novērtējam bērna likumisko pārstāvi, jo ļoti bieži praksē redzam, ka problēmas ir pašai ģimenei, līdz ar ko bērns tā arī uzvedas. Redzam, ka bērni ir vardarbīgi, zog, veic laupīšanu. Tie ir gadījumi, kad svarīgi ir skatīties ne tikai to, kas notiek ar pašu bērnu, bet skatīties arī, kas notiek pašā ģimenē. Vērtējam, kā likumiskais pārstāvis nodrošina bērna uzraudzību, cik zinošs ir likumiskais pārstāvis - kā audzināt bērnu, kas viņam ir nepieciešams. Cik drošs bērns jūtas savā ģimenē un cik stabila viņam ir šī dzīvesvieta. Tas ir vesels bloks, kas attiecas uz likumisko pārstāvi. Mēs vērtējam arī pašu bērnu, skatāmies, kā viņš spēj socializēties. Kā viņš uzvedas skolā, kādas ir atzīmes. Vērtējam, vai viņš rada kādas bīstamas situācijas citiem un pats sev. Vai viņam ir kādas psihiska rakstura saslimšanas, piemēram, psihoze, garīgā rakstura traucējumi, attīstības traucējumi. Pēc novērtējuma veikšanas Valsts probācijas dienestam ir skaidrs, kuras ir tās jomas, kuras probācijas novērošanas laikā ir jārisina, lai šis bērns vairāk neatgrieztos pie noziedzība ceļa un neveiktu pārkāpumus. Vēl svarīgs faktors, kuram mēs pievēršam uzmanību, ir vērtējums, kādi ir resursi, lai bērns varētu bez probācijas novērošanas funkcionēt savās ikdienas gaitās un sasniegt savus mērķus. Piemēram - kādas ir viņa atbalsta personas, kā viņš skatās uz izglītības jomu. Vai vispār ir optimistiski tendēts uz to, ko var izdarīt. Tādas saprotamas lietas pašam bērnam.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pants “Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija" nosaka, ka profilaktisko darbu ar bērnu veic policija sadarbībā ar pašvaldību, bērna tiesību aizsardzības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām. Kā šis pants tiek īstenots dzīvē?

Saskaņā ar šo pantu pašvaldība ir tā, kas veic likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērnu, iekārto profilakses lietu un izstrādā uzvedības sociālās korekcijas programmu. Arī tiem bērniem, kuri ir izdarījuši noziedzīgu nodarījumu. Tieši tāpēc viens no probācijas stūrakmeņiem ir starpinstitūciju sadarbības sanāksmes. Tās notiek, pieaicinot visu iestāžu pārstāvjus, kuri strādā ar bērnu - pašvaldība, sociālais dienests, izglītības iestādes, bāriņtiesu. Šie bērni ļoti bieži jau ir nonākuši bāriņtiesas uzmanības lokā. Tāpat tas var būt pakalpojuma sniedzējs, kurš bērnam sniedz kādu pakalpojumu. Piemēram, psihologs vai psihiatrs, kurš ir veicis kādu izvērtējumu, un viņš informē starpsanāksmes dalībniekus par saviem slēdzieniem, lai saprastu, kā turpmāk ar bērnu strādāt. Starpinstitūciju sadarbības sanāksmē Valsts probācijas dienests var uzaicināt arī bērnu un viņa likumisko pārstāvi.

Bērna, kuram tiesa noteikusi probācijas novērošanu, likumiskajam pārstāvim ir pienākums: sadarboties ar Valsts probācijas dienestu bērnam piemērotās probācijas novērošanas laikā; līdzdarboties bērnam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, tajā skaitā tādos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja tiešu iesaisti; novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt bērnam noteikto pienākumu izpildi; informēt Valsts probācijas dienesta amatpersonu par bērna dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.

Viens no pienākumiem ir līdzdarbība bērnam nepieciešamajos pakalpojumos. Piemēram, ja bērns apmeklē probācijas programmu vai cita veida programmu sociālajā dienestā un ir nepieciešama likumiskā pārstāvja klātbūtne. Likumiskajam pārstāvim ir pienākums iesaistīties šajās darbībās. Iespējams, likumiskajam pārstāvim ir jāpiedalās izglītības pasākumos.

Valsts probācijas dienests bērnam, kuram noteikta probācijas novērošana, var noteikt vienu vai vairākus šādus pienākumus: ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā; ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās; ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem; ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas; piedalīties Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju; apmeklēt Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus; pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādījumus. Mēs šos pasākumus finansējam gan bērnam, gan likumiskajam pārstāvim. Šie pakalpojumi ir dažādi. Ja skatāmies tīri par finansēšanas kārtību, mums ir trīs pienākumi, uz kuru pamata šie pakalpojumi tiek finansēti: piedalīties Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju; apmeklēt Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus; pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Tie ir bērna sociālās uzvedības korekcija, speciālistu apmeklējums un "saturīgs" brīvais laiks. Attiecībā uz šīm izmaksām jāteic, ka ir noslēgts līgums ar pusaudžu resursu centru. Iepirkuma līgums paredz to, ka varam bērnu iesaistīt dažādās programmās, kas viņam ir nepieciešamas. Piemēram, bērniem, kuriem ir problēmas ar depresivitāti, vielu lietošanas problēmas. Tāpat dienestam ir paredzēti finanšu līdzekļi, lai veiktu individuālos iepirkumus - ja mums kāds speciālists nav pieejams, nepieciešama kāda brīvā laika aktivitāte tuvāk dzīvesvietai, mēs to varam nodrošināt. Valsts probācijas dienests īsteno arī probācijas programmu bērniem un jauniešiem "Uzmanību! Gatavību! Starts!". Probācijas programmas mērķis ir attīstīt probācijas klienta sociālās prasmes ieraudzīt, izvērtēt un lietot alternatīvus uzvedības modeļus noziedzīgai rīcībai. Veicināt jauniešu iesaisti grupas darbā, palīdzēt pārvarēt bailes un kaunu, izzināt sevi un savas vajadzības. Palīdzēt apzināties gan savas, gan citu cilvēku labās īpašības, dotības un resursus. Stiprināt motivāciju un kompetences izjūtu probācijas programmā apgūto prasmju pielietošanai ikdienas situācijās pēc probācijas programmas beigšanas.

Sociālās uzvedības korekcijas programmas, kas ir sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis, kurš palīdz probācijas klientiem analizēt dažādu dzīves situāciju cēloņu un seku sakarības, atpazīt un mazināt domāšanas kļūdas, atpazīt dažādas riska situācijas un veicināt atbildības uzņemšanos. Probācijas programmas palīdz probācijas klientiem identificēt viņu pašu resursus, kuru atklāšana un izmantošana ir svarīgs elements labai dzīvei. Sociālās uzvedības koriģēšana galvenokārt nozīmē iespēju mainīt savu uzvedību attiecībā uz sevi un citiem cilvēkiem. Tā ir paša dienesta izveidota programma, kurā iesaistām bērnus no 17 gadu vecuma. Šī astoņu mēnešu programma ir tendēta uz jauniešiem vecumā no 17 līdz 25 gadiem. Palīdzam attīstīt savas prasmes, izvērtējam un piesaistām alternatīvus uzvedības modeļus noziedzīgajai rīcībai.

Kādas ir izmaksas viena bērna finansēšanai probācijas programmā?

Valsts probācijas dienestam nav aprēķinu par viena bērna izmaksām. Bērnam un likumiskajam pārstāvim tiek piesaistīti tie pakalpojumi, kuri bērnam ir nepieciešami, un šāds lēmums tiek pieņemts starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā.

Kā strādāt ar bērnu, kuram nav vecāku, viņš ir nokļuvis ārpusģimenes aprūpē, bet nevēlas sadarboties ar probācijas dienestu?

Jāskatās pēc situācijas. Viens ir tas, ka vecākiem ir pārtrauktas aprūpes tiesības, bet tas būs bāriņtiesas kompetencē. Šajā gadījumā pastāv iespēja, ka vecākiem ierobežojumi ir noteikti uz laiku. Pastāv iespēja, ka bērna vecāki izdara kaut kādas darbības, kuru rezultātā viņiem atjauno likumiskā pārstāvja tiesības. Valsts probācijas dienests iestājas par to, lai bērns augtu ģimenē. Tomēr, ja šī ģimene ir apdraudoša bērnam, ir jāpieņem mēri, pārtraucot vecāku tiesības. Mums ir gadījumi, kad likumiskajam pārstāvim, kuram bija pārtrauktas aizgādības tiesības, bija ļoti labs kontakts ar bērnu. Sadarbībā ar bāriņtiesu mēs lemjam, vai ir pamats iesaistīt šo likumisko pārstāvi. Jāsaka, ka vairākumā gadījumu šiem vecākiem, kuriem pārtrauktas likumiskā pārstāvja tiesības, ir vēlme iesaistīties, lai saglabātu attiecības ar bērnu un saglabāt ģimeni. Savukārt, ja aprūpes tiesības atņēmusi tiesa, vecāki vairs nevar atjaunot savas tiesības, un šos vecākus mēs neiesaistām. Ja bērns ir ārpusģimenes aprūpē, tad Valsts probācijas dienests probācijas novērošanā iesaista pārstāvi no iestādes. Bērna vēlmi nesadarboties ietekmē vairāki faktori - tāpēc ir svarīgi skatīties katra bērna individuālos iemeslus un tad pakāpeniski risināt tās problēmas, kas traucē veidot sadarbību.

Kā un kādus pienākumu nosaka bērniem, kuri ir probācijas novērošanā?

Tā patiešām ir. Ir iespējams noteikt pienākumus, kas jāievēro. Tie ir pienākumi par rehabilitāciju, speciālista apmeklēšanu un brīvā laika ierobežojumi. Ir arī aizliedzoša rakstura pienākumi - ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegums sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas. Par to, kādi pienākumi šim bērnam būs jāpilda, varam spriest tikai pēc informācijas ievākšanas par viņu un viņa likumisko pārstāvi. Tikai tad varam domāt par uzvedības korekciju, kas ir gan šie aizliedzošie pienākumi, gan pienākumi, kuri palīdz bērnam resocializēties.

Pienākumus bērnam nosaka starpinstitūciju sadarbības laikā. Valsts probācijas dienesta amatpersona nosaka bērnam, kuram noteikta probācijas novērošana, vienu vai vairākus pienākumus. Tie ir: ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā; ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās; ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem; ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas; piedalīties Valsts probācijas dienesta amatpersonas noteiktos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju.

Ja likumiskais pārstāvis ir sociālās aprūpes iestāde, kura netiek galā ar bērnu, kādus pienākumus vispār iespējams bērnam noteikt?

Bērnam nosakāmie pienākumi ir visiem bērniem vienādi, neatkarīgi no tā, kurā vietā bērns atrodas. Nosakāmo pienākumu klāstu un pienākumu pamatojumu izvērtē un nosaka starpinstitūciju sadarbības iestādē. Tas atkal būs atkarīgs no individuāla gadījuma un iemesla, kāpēc iestāde ar šo bērnu netiek galā, ko par to saka bērns un citas iestādes. Jāsaprot cēloņi šādai situācijai un tie jārisina.

Ir dzirdēti priekšlikumi probācijā esošos uzraudzīt ar elektronisko ierīču palīdzību. Vai to varētu attiecināt arī uz pusaudžiem, kuri pārkāpuši likumu?

Pēc normatīvajiem aktiem elektroniskā uzraudzība tiek piemērota personām, kuras atbrīvojas no ieslodzījuma vietām, pretendējot uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Tas nozīmē, ka to laiku, kas viņiem jāpavada ieslodzījumā, viņi pavada savā dzīvesvietā ar elektronisko uzraudzību. Tā ir pāreja uz dzīvi sabiedrībā. Tie ir ļoti stingri kritēriji, kas nosaka, vai šai personai var piemērot šādu uzraudzību. To lemj tiesa. Sākotnēji šī persona uzraugās elektroniski un pēc tam dienesta uzraudzībā. Tas būs kaut kas cits. Runājot par audzinoša rakstura piespiedu probācijas uzraudzību, mēs nelietojam elektronisko uzraudzību. Es arī nevaru komentēt to, kādas idejas šajā jautājumā kaut kur ir izskanējušas. Realitāte ir tāda, ka šiem bērniem nepiemēro elektronisko uzraudzību.

****

Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kā izpaužas sabiedriskais darbs kā soda veids; kur nosūta veikt šo sabiedrisko darbu; kāda ir Valsts probācijas dienesta statistika par noziegumus veikušajiem bērniem; kā probācijas dienests uzrauga bērnus, kuri lieto narkotikas un alkoholiskos dzērienus; vai ir pieļaujams, ka sociālās korekcijas iestādē kopā ar noziedzīgus nodarījumus izdarījušiem bērniem uzturas bērni, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus, kāpēc "Slokas dūrējs" joprojām dzīvo "Sprīdītī".

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.