Konkurences noslēpumus glabā "saistošie noteikumi" un Guntis Belēvičs

© Foto kolāža/MN

“Neatkarīgā” noskaidrojusi būtisku informāciju jo īpaši tiem uzņēmējiem, kuriem biznesā izveidojusies būtiska ietekme tirgū un Konkurences padome (KP) pielēmusi atsavināt kāda uzņēmuma kapitāla daļas, lai novērstu būtiskas negatīvas sekas tirgū.

Iztaujājām KP priekšsēdētāju Juri Gaiķi un KP Juridiskā departamenta galveno juristi Beatrisi Rihteri par to, kā farmācijas biznesa uzņēmumu grupai “AB CITY” izdevies uz trim gadiem iegūt pagarinājumu KP lēmuma izpildei par SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu atsavināšanu.

KP rīcība SIA “Latvijas aptieka” gadījumā piesaistīja īpašu “Neatkarīgās” uzmanību, jo parasti jau sākotnēji tik ilgus termiņus lēmumu izpildei nepiešķir. Ja termiņi ir pārkāpti, uzņēmējiem piemēro naudas sodus, un tie, summas izteiksmēs, nav mazi: “AB CITY” gadījumā tie būtu 5% no pēdējā finanšu gada vidējā vienas dienas neto apgrozījuma par katru dienu, bet ne mazāk kā 250 eiro par katru dienu līdz tiesiskā pienākuma izpildei vai kapitāldaļu piespiedu atsavināšanai ar tiesu izpildītāja iesaisti, informē KP.

Atgādinām, 2021. gada 7. oktobrī KP ieguva pirmās ziņas, ka farmācijas tirgū uzņēmēju grupa, iegūstot kontroli pār mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un zāļu ražošanas uzņēmumiem, var radīt konkurences izkropļojumus. KP lēma, ka “AB CITY” jāatsavina “Latvijas aptieka” kapitāldaļas. Uzņēmēji panāca atsavināšanas termiņa atlikšanu uz diviem gadiem un pēc tam uz vēl gandrīz vienu gadu, līdz 2025. gada 1. februārim. Pēdējā pagarinājuma publiski pieejamais pamatojums - “Latvijas aptieka” iecelts pārvaldnieks, par “Latvijas aptieka” patieso labuma guvēju uz pilnvaras pamata kļuvušais uzņēmējs, bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš jau ar ministrēšanā uztrenēto ķērienu un nevainojamo reputāciju personīgi spēj novērst apdraudējumus Latvijas tautsaimniecībai, kā minimums, konkurences izkropļojumu, tādējādi “Latvijas aptieka” kapitāldaļu atsavināšana vairs nav ne tuvu aktuāla. Kā krietns un gādīgs “Latvijas aptieka” saimnieks Guntis Belēvičs ne tikai novērš konkurences kropļošanu, bet uzlabo “Latvijas aptieka” efektīvāku darbošanos, un “dārgo zāļu” Latvijas akcijas ietvaros apgrozījumi augot un “Latvijas aptieka” vērtība līdz ar to. Augstākās cenas par “Latvijas aptieka” solītāju gaidot, varam atlikt līdz 2025. gada februārim atsavināšanu, bet satraukumam neesot pamata - viss esot caurspīdīgi, saka KP vadītājs.

Pieņēmāt lēmumu par pagarinājumu pastāvīgi, balstoties uz savu sapratni par situāciju, vai arī tas bija uzņēmēju ierosinājums? Kā var iegūt šādu pagarinājumu?

J.G.: - Jā, 2021. gadā tika iesniegts pievienošanās ziņojums par “Olainfarm” pievienošanu AS “AB CITY” grupai. Veicot šādus darījumus, jāveic visas likumā noteiktās procedūras un jāiesniedz apvienošanās ziņojums.

Mēs, KP, vērtējām visus ietekmētos tirgus - kā uzņēmumu apvienošanās ietekmēs šos tirgus. Viens no šiem tirgiem ir aptieku tirgus - farmācijas mazumtirdzniecība.

Ziņojuma iesniegšanas process arī bija ļoti ilgs, jo tur bija ietverta visa informācija. Mēs vērtējām šos tirgus un jau sākumā secinājām, ka šis apvienošanās process mazumtirdzniecības sektorā būs problemātisks.

Vai šajā ilgajā ziņojuma iesniegšanas procesā no uzņēmējiem saņēmāt kādus starpziņojumus, informāciju, paskaidrojumus?

J.G.: - Mēs pieprasījām papildu informāciju, lai iegūtu pilnu priekšstatu par visiem ietekmētajiem tirgiem, un informācijas apmaiņas rezultātā jau pirmšķietami norādījām, ka apvienošanās būs problemātiska un ka jādomā risinājumi. Tāpēc lēmumā atspoguļojās, ka mazumtirdzniecības tirgus netiks ietekmēts, jo “Latvijas aptieka” kapitāldaļas netiks pievienotas AS “AB CITY” grupai. Tāds lēmums tika pieņemts pēc mūsu uzstājīgas prasības - darījuma dalībnieki piekrita, ka tiks atsavinātas aptiekas.

Līdz tam ir spēkā saistošie noteikumi par neatkarīgu darbību - AS “AB CITY” jānodrošina “Latvijas aptieka” neatkarīga darbība. Mēs periodiski prasām paskaidrojumus, kā šis bizness notiek un vai “Latvijas aptieka” darbojas neatkarīgi. Lēmums ir publiski pieejams, un jebkurš var mums ziņot faktus, ja tas tā nenotiek.

Faktus par to, vai tas tā notiek vai nenotiek, var iegūt operatīvās darbības ceļā...

J.G.: - KP nav operatīvās darbības tiesību. Mēs informāciju iegūstam citādā veidā - no citiem tirgus dalībniekiem, no ministrijām utt. Mums diemžēl nav operatīvās darbības funkciju.

Diemžēl? Varbūt tad vajag likumdevējam iesniegt par to ierosinājumu? J.G.: - Bet tad mēs kļūtu par daudz policejiski. Mēs tomēr sadarbojamies ar tiesībsargājošajām iestādēm dažādās negodīgas konkurences un karteļu lietās - ja tām ir šāda informācija, mēs attiecīgi rīkojamies - ja operatīvā informācija iegūta krimināllietas ietvaros, mums ir tiesības to izmantot. Bet mēs neesam policija, mēs darbojamies administratīvā procesa ietvaros.

Bet jūs tomēr esat represīva iestāde - jūs varat sodīt...

J.G.: - Bet mēs darbojamies administratīvā procesa ietvaros.

Līdz 2025. gada 1. februārim AS “AB CITY” ir jāatsavina “Latvijas aptieka” kapitāldaļas. Kā risinājums līdz tam laikam ir caur reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā noformēt, ka kapitāldaļas nonāk patiesā labuma guvēja uz pilnvaras pamata Gunta Belēviča pārvaldījumā. Faktiski tā ir patiesā labuma gūšanas nodošana trastā - vai tā sanāk?

J.G.: - Tāda ir prakse, Eiropas Komisijā tas nav unikāls gadījums, tāds pats gadījums Latvijā bija kinoteātru apvienošanas lietā.

B.R.: - Patiesā labuma guvēja statuss ir otršķirīgs - tas izriet no normatīvajiem aktiem. Guntis Belēvičs ir ieguvis pilnvarojumu darboties ar “Latvijas aptieka” kapitāldaļām, un viņam jāveic atsavināšanas process. Mēs vadāmies pēc Eiropas Komisijas prakses un arī pēc prakses kinoteātru apvienošanas lietā, ka ir šī trešā persona,* kura ir neatkarīga un kura veic atsavināšanas procesu un nodrošina, lai AS “AB CITY” nekontrolē “Latvijas aptieka”.

* trešā neatkarīgā persona ir Guntis Belēvičs - redakcijas piezīme

Vai šāda prakse ir bieža?

B.R: - Saistošos noteikumus mēs nepiemērojam bieži, bet spēkā esošais regulējums to atļauj un paredz, ka gadījumā, ja apvienošanās ir konkurencei problemātiska, tad var tikt piemēroti saistošie noteikumi, kas novērš konkurences kropļojuma risku.

J.G: - Līdzīgs gadījums bija “Apollo” kino uzņēmuma apvienošana ar “Forum Cinemas”, kur mēs neļāvām “Forum Cinemas” pievienot uzņēmumu grupai.

Bet cik devāt tam laiku?

Tur arī tika pagarināts termiņš. Trīs gadi gan nepagāja.

Gan vienā, gan otrā lietā mēs uzraudzījām procesu. Pēc “AB CITY” dalībnieku lūguma mēs nolēmām ļaut turpināt kapitāldaļu pārdošanas procesu. Veicot uzraudzību un pārbaudot darbības, kas ir veiktas neveiksmīgi, atļāvām Guntim Belēvičam kā neatkarīgam pārstāvim uzsākt pārdošanas procesu.

Tas bija jāuzsāk no jauna, ņemot vērā Covid-19 sērgas beigas* un visas tās darbības, kas bija notikušas.

* 2022. gada vasarā Covid-19 bija beidzies, kad tika pieņemts 14.06.2022. KP lēmums par “Latvijas aptieka” atsavināšanas pienākumu līdz 30.04.2024. - redakcijas piezīme

---------------------------------------------------------------------------------

Kāds ir šo termiņu pamatojums?

Rīcības plāns, kādā var šo darījumu veikt, pamatojums no iesniedzēja puses, biznesa plāns, kā tas tiks veikts. Mūs formāli apmierina, ja ir plāns ar punktiem, kādas darbības tiks veiktas. Ir jārēķinās arī ar otras puses atbildēm, kā viņi ir plānojuši. Parasti tas ir gads, bet arī kino lietā mēs sapratām, ka gads nedarbojas.

Balstoties uz Administratīvā procesa likumu?

B.R: - Jā. Administratīvā procesa likums paredz procesuālo darbību pagarināšanu. Pagarinājumam vajag šo juridisko pamatojumu. Administratīvā procesa likums paredz, ka termiņu var pagarināt, ja ir objektīvi pamatojumi. To, kas jau ir publiski pieejams, mēs ietveram lēmumā, un tad ir papildu informācija, kura ir diemžēl ir ierobežotas pieejamības. Bet visus termiņus mēs pagarinām, balstoties uz administratīvā procesa likumu.

Latvija ir maza valsts, būtiska ietekme tirgū var izveidoties ļoti ātri, uzņēmējiem jāziņo par situāciju, jāvēršas Konkurences padomē, un, ja uzņēmējs sastāda izvēstu skaidrojumu ar pārliecinošu pamatojumu, ka ātrāk par trim gadiem daļas nav atsavināmas, tad uzņēmējam ir iespējas trīs gadu laikā meklēt pircēju, balstoties uz šo “AB CITY” precedentu?

J.G.: - Jautājums ir ļoti... tad ir jāskatās konkrētās lietas apstākļi. Nevis trīs gadi, bet divi gadi bija pirmais sākotnējais termiņš. Ņemot vērā mūsu pieredzi, pēdējās aktualitātes, kad ir notikuši sarežģīti darījumi, Eiropā noteikts divu gadu termiņš. Otrais jau bija striktāks termiņš, kad mēs redzējām, ka pirmais ir neveiksmīgs. Un tas bija neveiksmīgs. Jā. Bet, lai tālāk virzītos...

Neveiksmīgs kam?

Neveiksmīgi pārdošanas darījumi.

Bet valstij nebija neveiksmīgs?

Kādā ziņā?

No konkurences viedokļa.

Tāpēc jau viņi šobrīd nodrošina neatkarību, viņi (“Latvijas aptieka”) darbojas kā neatkarīgs tirgus dalībnieks. Vienīgais - viņi nes savai mātei dividendes. Tas ir vienīgais. Viņi darbojas kā neatkarīgs tirgus dalībnieks. Valstiski šobrīd konkurence nekādā veidā netiek ietekmēta, jo viņi darbojas kā neatkarīgs tirgus dalībnieks.

Turpinājums stāstam par tikšanos ar KP vadību sekos, tajā skaitā vai “AB CITY” darījums ir vērtējams Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpuma mērogā.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.