Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs komentē “Neatkarīgajai” sestdien Latvijā ielidojušā drona konsekvences, mūsu aizsardzības spēku iespējas un nākotni.
Kā komentēsiet Krievijas drona lidojumu 100 kilometros Latvijas teritorijā?
Mēs redzam, ka gan Polijā, gan Rumānijā ielido šādi negaidīti un nevienam nevajadzīgi viesi, un es jau teicu, ka tas ir ne tikai Polijas, Rumānijas vai Latvijas jautājums, tas ir kopīgs austrumu flanga valstu jautājums. Šādu gadījumu skaits pieaug. Un tas notiek tāpēc, ka Krievija pret Ukrainu vērš arvien intensīvākus uzbrukumus. Izmeklēšana vēl turpināsies, jo kaujas drons bija piepildīts ar sprāgstvielu, tas acīmredzot ir lidojis kaujas uzdevumā pret ukraiņiem. Bet viņi arvien uzlabo savas spējas notriekt šos dronus.
Ir detaļas, kuras pagaidām nevaru publiski komentēt, bet ir lietas, kas sabiedrībai jādara zināmas. Gadījums ir neordinārs, un tam ir divas versijas. Viena: notestēt mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu, un tas nozīmē automātiski arī NATO sistēmu. Otra: tas ir nomaldījies vai kaut kādā veidā novirzīts no kursa lidaparāts, kas apstākļu sagadīšanās dēļ lidojis virs Baltkrievijas teritorijas.
Klasificēto informāciju uzklausīsim Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē, kad arī spriedīsim par detaļām, papildus veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu šāda veida incidentus, un kādā veidā informēt plašāku sabiedrību.
Daudz jautājumu būtu uzdodami arī Bruņoto spēku amatpersonām.
Jā. Ir jautājumi, uz kuriem var un vajag atbildēt brīvi, bet ir jautājumi, uz kuriem var atbildēt, nopietni piedomājot par klasifikāciju. NDP sēde tiks izsludināta tuvāko minūšu laikā (intervija notika 9. septembrī - E.V.).
Cilvēki uzdod pavisam vienkāršus un svarīgus jautājumus, piemēram, kā tad tā, ir taču teikts, ka NATO teritorija tiks aizsargāta no pirmā centimetra, bet drons nolido 100 kilometrus, un to neviens nenotriec?
Līdzīgas situācijas bijušas Polijas un Rumānijas sabiedrotajiem. Man, protams, 7. septembrī bija primārā informācija, bet plašāku un dziļāku starpziņojumu mēs saņemsim otrdien.
Minēšu trīs lietas. Pirmkārt, jāņem vērā, ka tādu dronu izmantošana ir diezgan efektīva, bet to pamanīšana un neitralizēšana ir visai sarežģīta. Pat tādas valstis, kurām ir efektīvas pretgaisa aizsardzības sistēmas, pret droniem neizmanto nopietnas raķetes. Iznīcināt dronus cenšas ar citiem līdzekļiem.
Otrkārt, ir divas taktikas. Viena: dronus tiešām cenšas notriekt, ja tie rada apdraudējumu civilajiem vai militārajiem objektiem; otra: ja tie nerada tādas bažas, tos monitorē un ļauj tiem nokrist pašiem. Šajā sakarā jautājumi tiks uzdoti Bruņotajiem spēkiem. Es prasīšu šos jautājumus skaidrot saprotamā veidā.
Treškārt, neaizmirsīsim, ka dronu karadarbība patlaban atrodas straujā attīstības stadijā. Šie ieroči attīstās visstraujāk. Esmu jau redzējis pretdronu ieročus, kas ir robežsargu rīcībā: tie ir dažāda rādiusa, dažāda kalibra. Aizsardzības ministrija ir noslēgusi vairākus līgumus par pretgaisa aizsardzības sistēmām. Taču piegādes termiņi ir diezgan pagari. Nav tā, ka aizsardzības resors par to nebūtu domājis: ir gan līdzekļi piešķirti, gan līgumi noslēgti, tāpēc viss notiek, bet ne tik ātri, kā gribas. Protams, mūsu aizsardzības spējas nav simtprocentīgas, un tas jāatzīst. Bet tās ir ievērojami augušas.
Atšķirībā no Rumānijas un Polijas mūsu gaisa spēkos nav savu iznīcinātāju.
Tieši tā. Mums ir NATO gaisa telpas patrulēšanas misija, kas atrodas tiešā alianses militārajā vadībā. Un tur ir savi algoritmi. Un tie nemitīgi tiek precizēti un uzlaboti. Šobrīd ir pieņemts principiāls lēmums par NATO pretgaisa aizsardzības spēju pastiprināšanu austrumu flangā, norīkojot papildu spēkus.
No lēmumu pieņemšanas brīža līdz lēmuma izpildei paiet laiks, tos pārapstiprina Vašingtonā NATO samitos, ka tieši Baltijas valstīs un tieši austrumu flangā ir jāpāriet uz valstu aizsardzību. Vai izpilde kavējas? Īsti - nē. Bet tas nozīmē citu valstu gaisa spēku iesaisti, kas īsteno ne tikai gaisa telpas patrulēšanu, bet pilnu valsts pretgaisa aizsardzību. To visu nodrošina sabiedrotie. Mums pašiem tādu lidaparātu nav un pārskatāmā nākotnē diez vai būs.
Notiek dažādas provokācijas, bet, kā to parāda citu valstu gadījumi, incidenti notiek arī visaizsargātākajās valstīs, piemēram, Izraēlā. Var izdarīt maksimālo, lai provokāciju skaitu novestu līdz minimumam, tāpēc šis gadījums ar Krievijas dronu ir analīzes vērts. Centīsimies šīs lietas skaidrot arī publiski.
Agrāk sasaukt NDP sēdi nebija jēgas, jo nebija pirmo būtisko izmeklēšanas rezultātu. Visas amatpersonas tika informētas par incidentu laikus. Otrdien gan vēl nebūs galīgo rezultātu, bet būs lietas, ko pārrunāt.
Atgādināšu, ka mūsu pirmā aizsardzības līnija ir gaisā - Ukrainā. Jo spēcīgāka būs ukraiņu pretgaisa aizsardzība, jo vairāk mazināsies šādu incidentu iespējas.
Joprojām vairākas valstis nav gatavas dot iespēju ukraiņiem izmantot tālās darbības raķetes pret mērķiem Krievijā. Šaubos, vai šis incidents ar dronu būs pagrieziena punkts, bet tas būs vēl viens arguments, lai kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm turpinātu spiedienu uz tām valstīm, kuras joprojām nevēlas ļaut Ukrainai izmantot tālas darbības raķetes.
