Augulis: Latvijai ir izveidots drošības spilvens, lai krīzes situācijās pensijām naudas pietiktu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Kā jauniešus integrēt darba tirgū? Kur paliek pensiju 1. līmenis? Vai mums ir cerības pabeigt “Rail Baltica”? Kas notiek politiskajā virtuvē pirms pašvaldību vēlēšanām? Par šiem jautājumiem “Neatkarīgā” uz sarunu aicināja labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Intervijas sākumu lasiet šeit.

Daudzas jomas izjūt darbaspēka trūkumu. Tajā pašā laikā ir vairāk nekā 20 000 jauniešu, kuri nedz šobrīd iegūst izglītību, nedz strādā. Vai Labklājības ministrija ir pētījusi, kas ar viņiem notiek?

Apmēram 7000 ir reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieki. Viņi var iesaistīties dažādās atbalsta programmās, bet nevar saņemt bezdarbnieka pabalstu, jo likums nosaka - bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts, ja persona vismaz gadu ir strādājusi un par viņu veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Starp citu, daudz ir diskutēts, ka bezdarbnieka pabalsta apmēru vai saņemšanas periodu vajag samazināt. Bet šobrīd mums bezdarbnieku pabalsta saņemšanas periods ir visīsākais Eiropas Savienībā. Ja mēs apskatāmies, kā tiek aprēķināts pabalsts, Latvijā aprēķināto summu 100% apmērā var saņemt tikai divus mēnešus. Nākamos divus mēnešus - 75%, vēl divus - 50%, un pēdējos divus mēnešus persona saņem 45% no aprēķinātā pabalsta. Statistika rāda, ka cilvēki iekārtojas darbā apmēram trīs mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas.

Atgriežoties pie jautājuma par jauniešiem, Nodarbinātības valsts aģentūra caur “LinkedIn” ir uzrunājusi aptuveni 7000 jauniešu, kas studē ārvalstīs, ar domu aicināt viņus praksi iziet kādā uzņēmumā Latvijā. Atsaucība ir ļoti laba - aptuveni 70% vēstules ir apskatījuši un snieguši pozitīvu atgriezenisko saisti, norādot, ka ir ieinteresēti par šādām prakses iespējām. Jācer, ka tikpat atsaucīgi būs arī darba devēji. Sarunas ir uzsāktas.

Vai būtu iespēja, ka tiem darba devējiem, kas piedāvā prakses iespējas, valsts nāk pretī, piemēram, piemērojot mazāku nodokļu slogu?

Es šajā gadījumā vairāk saredzu subsidētas darba vietas - valsts sedz daļu no atalgojuma. Līdzīgi kā tas ir skolēnu vasaras nodarbinātībā. Darba devēju interese šovasar bija tik ļoti liela, ka mums nācās ieviest korekcijas savās nodarbinātības programmās, lai pietiktu finansējuma visiem interesentiem. Skolēnu vasaras nodarbinātības programma daudziem jauniešiem kalpo kā motivators iepazīt darba tirgu jau skolas laikā un papildus vēl nopelnīt.

Ir bijušas publiskās diskusijas, ka valsts iestādes nepilnīgi izmanto Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datu bāzi, kur var redzēt, kur katrs cilvēks paliek - vai viņš strādā, nestrādā, atrodas ārvalstīs.

Pilnīgākas ir Valsts ieņēmumu dienesta un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu bāzes. VSAA saņem informāciju no VID.

Vai ministrijai ir sekmīga datu apmaiņa ar VID, VSAA?

Šobrīd kopā ar Finanšu ministriju tiek meklēts labākais risinājums, lai pensionāriem neapliekamais minimums nebūtu atskaitāms atpakaļ pēc gada deklarācijas iesniegšanas, bet tas notiktu jau katru mēnesi. Šīs datu bāzes ir maksimāli jāizmanto, lai vairāk atslogotu cilvēku ikdienu no nepieciešamības pašiem aizpildīt dažādu dokumentāciju.

Vai Labklājības ministrijai ir informācijas, kas ir šie tumsnējas ādas krāsas “Wolt” un “Bolt” kurjeri - viņi maksā nodokļus, prasa pabalstus?

Par nodokļu samaksu visprecīzāk var pateikt VID. Kā zināms, tirgū ir darbinieku iznomāšanas uzņēmumi, un mēs kā valsts viņiem izsniedzam licenci uz gadu. Lai to pagarinātu, viņiem ir mums jāsniedz informācija par aizvadīto gadu. Papildus valsts ir palielinājusi soda procentus, lai censtos mazināt nelegālo nodarbinātību. Šiem jautājumiem ir jāseko līdzi gan VID, gan Valsts darba inspekcijai.

No uzņēmumiem dzirdētas sūdzības, ka ir ļoti sarežģīti birokrātijas dēļ piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm.

Šogad ir ieviesti pietiekami daudzi atvieglojumi, lai veicinātu legālo nodarbinātību un darbā iekārtošanās uzņēmumi tiktu reģistrēti Latvijā un attiecīgi arī nodokļos samaksātais paliktu valstī.

Parunāsim par pensijām. Nereti cilvēkiem nav skaidrs, kur paliek pensiju 1. līmenis.

Nauda stāv Valsts kasē kā termiņnoguldījums. Nauda ir apgrozībā, bet tā netiek iztērēta. No divu miljardu eiro uzkrājuma speciālajā budžetā 1,4 miljardi eiro ir noguldīti Valsts kasē uz 3,3% un 3,36% kā depozīts, kas nes pienesumu valsts speciālā budžeta uzkrājumā.

Papildus gribu piebilst, ka valstij ir izveidots drošības spilvens pensiju izmaksām, ja sākas kāda krīze. Vasarā tikos ar Ukrainas labklājības ministru, kas stāstīja, ka, neskatoties uz karadarbību, pensijas un pabalstus valsts turpina izmaksāt, jo tas ir savā ziņā arī iekšējās drošības jautājums, lai nesāktos nemieri.

Tāpēc arī Latvijai ir drošības spilvens un uzkrājumi speciālajā budžetā ar katru gadu pieaug.

Kārtējā "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesen tika iztaujāti trīs bijušie satiksmes ministri, tostarp arī jūs. Viens no dominējošiem ekspertu viedokļiem ir tāds, ka jau kopš projekta pirmsākumiem trūka vienotas profesionālas projekta pārvaldības.

Mums ir vienotais pārvaldītājs “RB Rail”, kuram bija uzdevums risināt projekta pārvaldības jautājumus, tajā skaitā pieskatīt tehnisko noteikumu izpildi. Taču starp valstīm nebija vienprātības, tāpēc katrā valstī nācās izveidot vēl atsevišķu uzņēmumu - pārvaldnieku. Protams, tas daļēji ietekmēja arī projekta sadārdzināšanos. Gadiem ejot, provizoriskās tāmes bija tālu no realitātes, taču kāpēc šis sadārdzinājums ir tik milzīgs, man līdz galam nav skaidrs.

Vēl viens jautājums, kas joprojām nav atrisināts - kā notiks “Rail Baltica” ikdienas uzturēšana, operēšana, pārvaldība. Ar šo jautājumu jau sen vajadzēja tikt skaidrībā.

Dmitrijs Suļžics/MN

Vai ir analizēts, prognozēts ekonomiskais izdevīgums šim projektam? Vai tas atmaksāsies? Kādi būs tarifi? Cik lielas būs kravu plūsmas?

Nemācēšu teikt, vai šāds vienots kopējs pētījums visās Baltijas valstīs ir veikts. Laikā, kad biju satiksmes ministrs, tā galvenā ideja, domājot par projekta ekonomisko izdevīgumu, bija pie Salaspils veidot multimodālo centru, kur blakus ir šoseja, esošais dzelzceļš, tādējādi veidotos viens punkts, kur šī kravu aprite notiktu. Šobrīd ir citi apstākļi, arī ģeopolitiskie, tāpēc projektā iekļautie mērķi ir jāpārskata un jāaktualizē uzdevumi, kurus vajag un var izpildīt.

Ir reāli šo projektu vispār pabeigt?

Muļķīgi būtu atstāt kaut kādus nepabeigtus “pieminekļus” - nepabeigtu Rīgas dzelzceļa staciju, lidostas staciju u.tml. Tāpēc šobrīd svarīgs darbs ir ar Eiropas Komisiju - viņiem pierādīt, ka projekts ir svarīgs visai Eiropai un tas ir jāpabeidz.

Kā mēs to pamatojam? Vai pamatojumi visās Baltijas valstīs ir vienādi?

Visus finanšu pieprasījumus trīs Baltijas valstis iesniedz kopā.

Vai nepastāv risks, ka lietuvieši un igauņi uzbūvēs dzelzceļa posmu līdz savas valsts robežai un Latvija tur pa vidu tā arī nespēs neko pabeigt?

Tad nav jēgas šim projektam. Projekts ir realizējams, kā tas sākotnēji paredzēts - vienots dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā.

Gaidāmās pašvaldību vēlēšanas kaut kāda mērā nestabilizēs iesāktos darbus, projektus?

Nē, projektus, kas ir “paceļami”, vēlēšanas neietekmēs.

Kā vērtējat ZZS izredzes pašvaldību vēlēšanās tieši Rīgā?

Ir jāstrādā. Ir jāpierāda, ka tu gribi un vari attīstīt Rīgu. Bez darba nekādi.

Partijas vadība pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām lepojās, ka partijas paspārnē darbojas aktīva jaunā paaudze. Vai tā ir arī šobrīd?

Jā, mums ir daudz perspektīvi jaunieši. Mums ir līderu akadēmija, kur jauniešus uzrunā dažādi eksperti, speciālisti, lai parādītu, skaidrotu šo politisko ceļu.

Šobrīd ir viena no retajām koalīcijām, kur nav klaji naidīgu strīdu, zempaklāja cīniņu...

Esmu bijis vairākās valdībās. Pašreizējā valdībā man patīk pieeja, ka visi jautājumi tiek izrunāti. Nav tādi strikti ultimāti, bet ir diskusija, kompromisu meklēšana.

Eināra Repšes laikā valdības sēdes kļuva atklātas. Taču cilvēkiem no malas, neiedziļinoties kādā jautājumā, bet tikai no valdības sēdē dzirdētā secinot, var sanākt no mušas uzpūst ziloni. Varbūt labāk, ja sēdes būtu slēgtas?

Atklātas sēdes disciplinē arī pašus ministrus. Sabiedrībai ir jānodrošina iespējas dzirdēt un redzēt, kā strādā un ko lemj valdība.

Intervijas

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.